Darbinieku tiesības Eiropā ir “sliktākajā līmenī” vismaz desmit gadu laikā, jo valdības apspiež streiku tiesības un darba devēji grauj arodbiedrības, liecina 2. jūnijā publicētais ikgadējais Pasaules Tiesību Indekss.
Pārkāpumi pret darba ņēmēju tiesībām Eiropā 2014. gadā, kad Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija pirmo reizi izveidoja šo indeksu, tika klasificēti kā “sporādiski”. Taču tagad Eiropa tiek uzskatīta par “atkārtotu pārkāpēju”, un tā pēdējā desmitgadē ir piedzīvojusi lielāko tiesību pasliktināšanos pasaulē. Saskaņā ar indeksu:
- 41% Eiropas valstu pārkāpa tiesības dibināt un iestāties arodbiedrībā;
- 37% valstu traucēja arodbiedrību reģistrāciju;
- 54% valstu liedza darba ņēmējiem piekļuvi tiesu aizsardzībai;
- 17% valstu ierobežoja vārda un pulcēšanās brīvību;
- 32% valstu arestēja un aizturēja darba ņēmējus;
- 17% valstu notika vardarbīgi uzbrukumi darbiniekiem.
Ziņojumā uzsvērts, ka galēji labējo politisko partiju un kustību uzplaukums visā Eiropā ir palielinājis risku, ka darbinieku un arodbiedrību tiesības tiks vēl vairāk ierobežotas, piemēram, atsaucoties uz pretstreiku likumiem Somijā un Itālijā.
Taču arī demokrātiski ievēlēto politiķu virzītā deregulācijas politika draud būtiski pasliktināt situāciju. Eiropas Komisija šobrīd virza uz priekšu tā dēvēto “28. režīmu”, kas atsevišķiem uzņēmumiem paredzētu izņēmumus no darba tiesību un koplīgumu piemērošanas.
Eiropas Arodbiedrību konfederācija aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt “Kvalitatīvu darba vietu paketi” ar tiesību aktiem, kas stiprinātu darba ņēmēju tiesības Eiropā. Tajā skaitā ir nepieciešami jauni noteikumi publiskajiem iepirkumiem, kas nodrošinātu, ka publiskie līdzekļi nonāk tikai uzņēmumos, kuri ievēro koplīgumus.
Komentējot šodienas ziņojumu, ETUC ģenerālsekretāre Estere Linča sacīja:
“Politiķiem un darba devējiem vajadzētu kaunēties par to, ka tieši Eiropā pēdējās desmitgades laikā ir notikusi vislielākā darba ņēmēju tiesību pasliktināšanās pasaulē. Ziņojums atkārtoti pierāda, ka galēji labējie politiķi pieņem lēmumus, kas pasliktina strādājošo dzīvi, kad viņi ir pie varas – neatkarīgi no tā, ko viņi sola opozīcijā. Taču arī demokrātiskajiem politiķiem ir jāpārtrauc būt līdzvainīgiem to tiesību graušanā, kas padarījušas Eiropu par labāko vietu dzīvei un darbam. Eiropas Komisijai jāpārtrauc plāni vājināt darba tiesības un koplīgumus deregulācijas vārdā. Ir acīmredzami, ka mums steidzami jāstiprina darba ņēmēju tiesības – nevis jāļauj, lai Tramps vai miljardieri tehnoloģiju nozarē mūs iebiedē un grauj veiksmīgo Eiropas sociālo modeli.”