Pasākumā Bratislavā tika apskatītas pēdējās aktualitātes saistībā ar Starptautiskajā Darba organizācijā notiekošo procesu par tiesībām uz streiku, kā arī Lielbritānijas arodbiedrību sūdzība SDO saistībā ar būtiskiem streika tiesību ierobežojumiem tiesību aktos.
Kā LBAS ziņoja iepriekš, SDO uzraudzības mehānisma ietvaros, kad tika izskatīti dažādi SDO konvenciju pārkāpumi, darba devēju puse atteicās izskatīt un paust secinājumus par streika tiesību pārkāpumiem, uzskatot, ka tiesības uz streiku neietilpst SDO konvencijā Nr.87, kas ir SDO pamata konvencija un regulē apvienošanās brīvību un arodbiedrību tiesību aizsardzību.
SDO ietveros notiek diskusija par to, kā atrisināt šo strīdu. Darbinieku puse uzskata, ka šo jautājumu SDO iekšienē atrisināt nevar un to var izdarīt tikai Starptautiskā tiesa. Patreiz ir ieplānotas divas speciālās tikšanās, lai diskutētu un lemtu par lietas nodošanu Starptautiskajā tiesā.
Lielā daļa no dažādu valstu nacionālajām tiesām, SDO uzraudzības mehānisms jau uzskata, ka tiesības uz streiku ir daļa no apvienošanās brīvības.
Attiecībā uz jautājumu, kuru plāno uzdot tiesai, tas tiek formulēts, lai prasītu, vai SDO konvencija Nr.87 aizsargā tiesības uz streiku un vai SDO Ekspertu komiteja pareizi īsteno savu mandātu, izskatot streiku tiesību pārkāpumus (mandāts ir savā ziņā modus operandi (konkrēts veids vai metode, kā kaut ko darīt) veikt leģislatīvo funkciju caur konvencijas interpretāciju). Starptautiskās tiesas lēmums ir saistošs SDO, lēmums ir autoritatīvs, neapgāžams, galējs.
Saistībā ar tiesībām ar streiku, Lielbritānijas arodbiedrību konfederācija TUC vērsās SDO Ekspertu komitejā ar prasību (sūdzību) saistībā ar būtiskiem streiku tiesību ierobežojumiem Lielbritānijas tiesību aktos. Lielbritānijas Streika tiesību likums (2023):
- sniedz lielu varu valsts sekretāram, regulējot streika norisi un neparedz neatkarīgu institūciju strīda izskatīšanai, piemēram, nav institūcijas, kura var pieņemt lēmumu par minimālo pakalpojumu sniegšanas apjomu (ja puses nevar vienoties savā starpā);
- paredz iespēju iesūdzēt arodbiedrības tiesā par zaudējumiem un procesa pārkāpumiem, par prettiesiski organizētu streiku;
- ļauj atlaist darbiniekus. Proti, darba devējs izsniedz paziņojumu nedēļu pirms streika, norādot darbiniekus, kuriem jāturpina darba pienākumi. Ja darbinieks, neskatoties uz paziņojumu, turpina strādāt, viņu neaizsargā pret atlaišanu;
- minimālos pakalpojumu sniegšanu paredz pārāk plašās nozarēs un pārāk lielā apjomā: veselības aprūpē, izglītībā, ugunsdzēsībā, transporta pakalpojumos, atkritumu pārstrādē un atomenerģijas nozarē Tiek pieprasīts 20-40% līmenis pakalpojumu turpināšanai, kas ir noteikts speciālajos tiesību aktos un kas iet ārpus minimālo pakalpojumu prasības robežām, ko paredz SDO. Būtībā šādas regulējums neļauj piedalīties streikā vispār (piemēram, visām ostām un lidostām jāstrādā darba laikā un jānodrošina visi pakalpojumi);
- neparedz aizsardzības mehānismu arodbiedrību pārstāvjiem;
- paredz lielu administratīvo slogu arodbiedrībām, piemēram, prasība 4 dienu laikā apzināt biedrus.
Nataļja Preisa, LBAS eksperte