COVID-19 uzliesmojums mums parādīja, cik neaizsargāti mēs esam pret epidēmiju un cik postošas sekas tas var izraisīt dzīvībai, veselībai, sabiedrībai, visai ekonomikai. Tas ir ļoti skaidri parādījis, cik svarīgi ir aizsargāt strādājošos un visus cilvēkus no slimībām, īpaši darba vietā.
Tas ir arī parādījis, cik svarīgi ir ieguldīt līdzekļus labā sabiedrības veselības aprūpē, attīstīt labvēlīgus apstākļus veselības aprūpes darbiniekiem un citiem darbiniekiem, kā arī nepieciešamību nodrošināt labus slimības pabalstus un citus nosacījumus, lai aizsargātu visu cilvēku algas un darbavietas.
Starptautiskajā darba aizsardzības dienā – 28. aprīlī – mēs pieminam visus, kas miruši no korona vīrusa. Mēs atceramies veselības aprūpes darbiniekus un visus pārējos darbiniekus, kuri miruši no korona vīrusa, atrodoties darbā.
Nevienam nevajadzētu nomirt no darba! Medmāsas, feldšeri, citi medicīnas darbinieki un citi, kas strādā veselības aprūpes telpās, ieskaitot telpu tīrīšanu, ir pakļauti daudziem aroda riskiem – bioloģiskiem (piemēram, no vīrusiem), ķīmiskiem (piemēram, no daudzām kancerogēnām vielām, ko izmanto medicīnas iestādēs), fiziskiem (piemēram, no mašīnu trokšņa, starojuma, slīdēšanas un kritieniem) un ergonomiskiem riskiem (piemēram, smagumu celšanas dēļ), psiholoģiskiem (piemēram, no darba intensitātes un emocijām, kā arī no maiņu darba) un bīstamām narkotikām.
Arī daudzu citu nozaru darbinieki ir pakļauti infekcijai. Piemēram, aprūpes darbinieki, atkritumu savācēji, mācībspēki, transporta, veikalu, celtniecības, kontaktcentru darbinieki un ātrās ēdināšanas darbinieki, kā arī kurjeri un piegādes darbinieki ir tie, kuriem ir augsts saslimšanas riska līmenis.
Daudzi no šiem darbiniekiem strādā arī fiziski tuvu viens otram. Daudzi ir arī nedrošos darba apstākļos, slikti apmaksāti un nespēj izmantot slimības atvaļinājumu – vai nu tāpēc, ka viņiem nav tiesību uz slimības pabalstu, vai arī tāpēc, ka viņi nevar atļauties, – pakļaujot sevi un citus riskam, viņi ir spiesti strādāt slimi.
Ir svarīgi, lai visi spēkā esošie veselības un drošības likumi un noteikumi, kas attiecas uz šiem darbiniekiem, tiktu pilnībā un pareizi īstenoti, iesaistot sociālos partnerus. Ir arī svarīgi pārbaudīt, vai esošā aizsardzība ir piemērota, lai cīnītos ar tādiem riskiem kā korona vīruss. Ir skaidrs, ka daudziem darbiniekiem, ieskaitot veselības aprūpes darbiniekus, nebija atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu.
Ir jāpalielina ieguldījumi veselības un drošības aprīkojumā, jāveicina dialogs un diskusijas par veselības un drošības pasākumu īstenošanu darba vietā.
Koronas vīruss ir sasniedzis absolūtās robežas spējās sniegt veselības aprūpes pakalpojumus. Sabiedrības veselības dienestu ierobežoto spēju risināt koronavīrusa krīzi ir veicinājis darbinieku trūkums, kā arī nepietiekamais nodrošinājums un budžets. ETUC savā nesenajā ziņojumā par reaģēšanu uz vīrusu uzsvēra sabiedrības veselības izdevumu un ieguldījumu nozīmīgumu. Arodbiedrības prasa palielināt ieguldījumus sabiedrības veselības aprūpē ne tikai krīzes laikā, bet arī pēc tam, lai stiprinātu mūsu veselības aprūpes pakalpojumu spēju rīkoties šajā un citās ārkārtas situācijās.
Koronavīrusa krīzes dēļ tiek veikti pagaidu pasākumi, lai palielinātu slimības pabalstu apjomu un ienākumu aizsardzības shēmas darbiniekiem, kuriem parasti nav tiesību uz slimības pabalstu un citām garantijām, ieskaitot pašnodarbinātos .
Tas parāda, ka pastāv ilgtermiņa problēma, kas jāatrisina: visiem darba ņēmējiem vajadzētu saņemt slimības pabalstu, bezdarbnieka pabalstus un citus algu aizsardzības pabalstus. Un tāpat – atbilstošu viņu veselības un drošības aizsardzību darba dzīvē.