Pieņemta ETUC Izpildkomitejas sēdē no 2022. gada 16. līdz 17. martam
Pieejama angļu valodā: https://www.etuc.org/en/document/etuc-resolution-proposal-european-commission-directive-improving-working-conditions
KOPSAVILKUMS
Šajā rezolūcijā ir izklāstīti nosacījumus, kuriem izpildoties, ETUC varētu novērtēt Komisijas priekšlikumu kā pozitīvu darba ņēmējiem. Tie vadīs ETUC darbību Eiropas likumdošanas procedūras ietvaros (principi, kas Eiropas arodbiedrību kustībai nav apšaubāmi un kas būtu jāievēro Eiropas tiesību aktos), kā arī norādīs uz nepilnībām, kuras būtu jāuzlabo.
ETUC direktīvas par darba apstākļu uzlabošanu platformas darbā vispārējs novērtējums
Priekšlikumā direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā, kuru Eiropas Komisija publicēja 2021. gada 9. decembrī, ir ietverta ETUC svarīga pamatprasība izveidot atspēkojamu darba attiecību prezumpciju, kuru papildina apgrieztas pierādīšanas princips. Tas nozīmē, ka digitālā platforma tiks uzskatīta par darba devēju, ja vien platforma nepierādīs citādi.
Šī ir pareizā pieeja, lai garantētu platformas darbinieku darba tiesību aizsardzību (ar nosacījumu, ka tiesību akti galu galā paredz vispārēju darba attiecību prezumpciju, kā sīkāk aprakstīts turpmāk). Turklāt direktīva ir piemērots instruments, lai nodrošinātu šīs politikas iespējas efektīvu īstenošanu un tās saskaņotu īstenošanu visā ES. Tāpat digitālo darba platformu darbinieku tiesību aizsardzība nodrošinās labākus apstākļus īstiem pašnodarbinātajiem, kuru autonomiju digitālās darba platformas nevarēs ierobežot.
Pašlaik digitālās darba platformas darbojas ar pretēju pieņēmumu, saskaņā ar kuru visi darbinieki ir pašnodarbinātie, un apstrīdēt šo statusu tiesā ir viņu pašu vai viņu arodbiedrību pienākums. Tikai daži darbinieki var veikt šo dārgo un apjomīgo procedūru. Nav pārsteidzoši, ka tie, kuri atrodas neaizsargātākā situācijā, visticamāk, neuzsāks nekādu juridisku darbību. Jebkurā gadījumā, kad tiesa galu galā lems par labu darba ņēmējiem, būtu pagājis ilgs laiks (darbinieki ziņojuši, ka process ilgst gadiem), rezultāti lielākoties ierobežojas ar kādu ekonomisku kompensāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz minimālo algu, turklāt rezultāts nāk tikai par labu tiesu lietas dalībniekiem. Šie gadījumi neizraisa uzņēmējdarbības maiņu, un līdz ar to darba ņēmēji turpina saskarties ar tādiem pašiem nestabiliem darba apstākļiem. ETUC uzskata, ka šo situāciju var mainīt, tikai izveidojot efektīvu darba attiecību prezumpciju.
ETUC atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums ievieš noteikumus, kas uzliks pienākumu digitālajām darba platformām parādīt darbiniekiem un viņu arodbiedrībām sava algoritma darbību jautājumos, kas saistīti ar darba apstākļiem un darba vadību. Līdz šim algoritmi nebija un nav pakļauti publiskai kontrolei, aizbildinoties ar komercnoslēpuma aizsardzību.
Šis priekšlikums ir jāskata, ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu “Par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformas darbiniekiem — jauniem nodarbinātības veidiem, kas saistīti ar digitālo attīstību”, kas pieņemts 2021. gada septembrī. Šajā ziņojumā tika atbalstīti daudzi ETUC priekšlikumi, piemēram: Atspēkojama darba attiecību prezumpcija, apgrieztās pierādīšanas pienākums, skaidrojums, ka nevar izveidot jaunu ES tā saukto trešo nodarbinātības statusu, kas būtu starp darba ņēmēju un pašnodarbināto personu, platformu darbinieku tiesības apvienoties arodbiedrībās un tiesības uz arodbiedrību pārstāvību.
Tāpēc ETUC vērtē ierosināto direktīvu kā labu sākuma punktu, pieņemot ES tiesību aktu, kas tomēr vēl būtiski jāuzlabo likumdošanas procedūras ietvaros.
Nosacījumi, lai ETUC novērtētu Komisijas priekšlikumu kā pozitīvu darba ņēmējiem un virzītu ETUC darbību tās atbalstam likumdošanas procedūras ietvaros
ETUC iesaistīsies Eiropas Parlamenta likumdošanas procesā, lai garantētu, ka tiek saglabāta atspēkojamā darba attiecību prezumpcija. Jebkāda cita iespēja no tām, ko Eiropas Komisija ir norādījusi Eiropas sociālo partneru konsultāciju dokumentos, nevedīs pie pārmaiņām, kuras ir pelnījuši darbinieki, kuri strādā digitālās darba platformās.
Mēs centīsimies panākt vispārēju darba attiecību prezumpciju, kura būtu bez kritērijiem.
Saskaņā ar pašreizējām Eiropas Komisijas piedāvātajām kumulatīvajām un šaurajām digitālās darba platformas un algoritmu pārvaldības definīcijām, visticamāk, daudzas no platformām paziņos, ka piedāvātā definīcija uz tām neattiecas.
“Digitālo darba platformu” definīcija ietver kumulatīvus kritērijus, un tāpēc tiek samazināta definīcijas darbības joma, jo ir jāievēro visi nosacījumi, kā rezultātā daudzas digitālās darba platformas varētu nenonākt direktīvas darbības jomā. Norādes uz “darba organizēšanu” un “kā nepieciešamo un būtisku sastāvdaļu” ir pārāk šauras un neietver veidu, kādā tiek veikts darbs, izmantojot digitālās darba platformas. Arī atsauce uz pakalpojumu, kas notiek “no attāluma” padara definīciju vājāku un varētu nodrošināt digitālās darba platformas definīcijas apiešanu. Tādējādi pastāv risks, ka direktīvas mērķi netiks sasniegti, jo ar tik plašu formulējumu digitālajām darba platformām izdosies izvairīties no tās piemērošanas.
Digitālās darba platformas definīcijā būtu skaidri jānorāda, ka digitālās darba platformas ir uzņēmumi, un tāpēc tām kā darba devējam ir jāuzņemas darba devēju pienākumi. Pretējā gadījumā digitālās darba platformas varētu izstrādāt algoritmu tā, lai darba ņēmējs saskaņā ar šo definīciju pats kļūtu par platformu platformā. No tā būtu jāizvairās par katru cenu. Ir jābūt skaidram, ka digitālā darba platforma ir platformas darbinieka darba devējs. Turklāt būtu jāpiemēro ne tikai ES tiesību akti, bet, tiklīdz tiek īstenota prezumpcija, visiem valsts darba tiesību aktiem būtu jāregulē digitālās darba platformas un platformas darbinieka darba attiecības (nevis tikai ES tiesību aktiem). Pretējā gadījumā tas ļautu dalībvalstīm de facto izveidot trešo darba ņēmēju grupu. ETUC piedāvā formulējumu “uzņēmējdarbības darbību nodrošina indivīdu veikts darbs”.
Tāpat kā jebkuram citam darba ņēmējam, tiem, kuri izmanto digitālās darba platformas, ir jābūt piekļuvei sociālajai aizsardzībai. Direktīvas priekšlikumam ir jānovērš tas, ka digitālās darba platformas izstrādā savas privātās sociālās aizsardzības shēmas, vēl jo vairāk, ja tas tiek darīts ar mērķi izvairīties no platformu kā darba devēju atbildības. Pašreizējā atsauce direktīvas preambulā, ka digitālo darba platformu brīvprātīgs lēmums maksāt par “sociālo aizsardzību, nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai cita veida apdrošināšanu, apmācības pasākumiem vai līdzīgiem pabalstiem pašnodarbinātām personām, kuras strādā ar šīs platformas starpniecību (… ) nebūtu jāuzskata par noteicošiem elementiem, kas norāda uz darba attiecību pastāvēšanu” ir ļoti bīstams apgalvojums, kas izjauc digitālo darba platformu kā darba devēju atbildību un paredz trešās darba ņēmēju kategorijas izveidi, pret ko pati direktīva iebilst. Direktīvā patiesībā būtu jānorāda pretējais: šāda rīcība no digitālās darba platformas puses liecina par pakļautības (subordinācijas) attiecībām. Tāpēc šis apsvērums būtu jāiekļauj kā kritērijs atspēkošanai direktīvas 5.pantā.
Piedāvātā algoritmu pārvaldības definīcija, kas samazina direktīvas darbības jomu līdz pilnībā automatizētām sistēmām, arī ir ierobežojoša un dod digitālajām darba platformām un citiem uzņēmumiem, kas izmanto algoritmu pārvaldību, iespēju izsprukt no direktīvas piemērošanas, darbojoties ar nepilnīgi automatizētām sistēmām. ETUC piedāvā visaptverošāku algoritmu pārvaldības definīciju, kas ir šāda: “Jebkura prognozēšanas sistēma, programmatūra vai process, kas izmanto aprēķinus, lai palīdzētu vai aizstātu vadības lēmumus vai politiku, kas ietekmē darbinieku iespējas, piekļuvi, brīvības, tiesības un/vai drošību”.
Trūkumi, ko ETUC lūgs uzlabot likumdošanas procesa ietvaros
Direktīvas priekšlikumā par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā ir daudzi trūkumi, kurus ETUC apņemas uzlabot.
Direktīvā jāprecizē, kā prezumpcija tiks aktivizēta. Dalībvalstīm ir jāapkopo saraksts ar digitālām darba platformām, uz kurām attiecas darba attiecību prezumpcija. Darba attiecību prezumpcija ir jāattiecina arī jaunām reģistrētām digitālām darba platformām. Tāpēc pieņēmums būtu jāpiemēro automātiski, bez jebkāda pārejas perioda.
Direktīvā būtu jāsniedz skaidri norādījumi par prezumpcijas atspēkojuma darbību. Digitālajai darba platformai, ja tā to vēlas, būtu jādod iespēja uzsākt juridisku vai administratīvu procedūru vai abus, lai pierādītu, ka platforma ir tikai digitāls starpnieks starp uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas direktīvas aizsardzības joma. Šādās situācijās digitālajai darba platformai būtu jāsniedz palīdzība tiesvedības procesa ietvaros, jo īpaši sniedzot visu attiecīgo tās rīcībā esošo informāciju. Neskatoties uz to, ka ETUC iebilst pret kritērijiem, kas iekļauti direktīvas priekšlikumā 4. pantā (kas būtu jāsvītro no šī panta), ETUC uzskata, ka ir jāparedz kritēriju kopums, lai snigtu norādes prezumpcijas atspēkošanai (tām digitālajām darba platformām, kuras vēlas to darīt) kompetentajām administratīvajām vai tiesu iestādēm. Tāpēc ETUC pieprasa svītrot 4. pantā ietverto kritēriju sarakstu (vispārējs pieņēmums) un pārcelt tos uz 5. pantu, lai sniegtu norādes prezumpcijas atspēkošanai (kur kritēriju sarakstā jābūt atvērtam vairākiem noteikumiem, ievērojot valstu definīcijas un attiecīgo jurisprudences attīstību), ņemot vērā gan darbinieka statusa, gan pašnodarbinātās personas statusa raksturojošas īpašības. Iespējamā prezumpcijas atspēkojuma rezultātam būtu skaidri jādefinē, ka darba ņēmējs, izmantojot digitālo darba platformu, ir vai nu darbinieks, vai pašnodarbinātā persona (komersants). Iespēja atspēkot darba attiecības būtu jākoncentrē uz komersanta raksturojošam īpašībām.
Apriezto pierādīšanas pienākumu ir nepieciešams sasaistīt ar algoritma caurspīdīgumu. Lai atspēkotu darba attiecību prezumpciju ar saviem darbiniekiem, digitālajām darba platformām būtu jāatver savs algoritms attiecīgajai administratīvajai vai tiesu iestādei, lai parādītu elementus, kas ietekmē darbiniekus un darba organizāciju: darba uzdevumu piešķiršanas, ierosinājumu par izdevīgākiem darba nosacījumiem un pasūtījumiem, atvienošanās un atlases, novērtēšanas, statistikas un profilēšanas kritērijus, kā arī informāciju attiecībā uz to, kādi dati tiek vākti.
Iespēja, ka darba attiecību prezumpciju atspēko pats darba ņēmējs, būtu jāizslēdz no priekšlikuma. Ir absurdi iedomāties, ka darba ņēmējs atspēko prezumpciju, pirms to būtu izdarījis digitālā platforma. Tas paredz scenāriju, kurā darbinieki atspēkotu savu nodarbinātības statusa prezumpciju saskaņā ar digitālās darba platformas norādījumiem. Tas norāda uz darba attiecību prezumpcijas būtības un mērķu nepareizo izpratni: ja digitālā darba platforma nevar atspēkot prezumpciju, tas pierāda darba attiecību pastāvēšanu starp darba devēju (digitālā darba platforma) un attiecīgajiem darbiniekiem.
Komisijas priekšlikumā būtu jānostiprina kolektīvās darba tiesības. Ņemot vērā to, ka arodbiedrību (neprecīzi sauktas par “darba ņēmēju pārstāvjiem”) loma ir atzīta dažādās priekšlikuma sadaļās, kur runa ir par tiesībām uz informāciju un uzklausīšanu un to izpildi, priekšlikumā ir skaidri jānosaka platformas darba ņēmēju tiesības uz arodbiedrības izveidošanu un pievienošanos arodbiedrībai, kā arī koplīgumu pārrunām. Tāpat digitālajām darba platformām ir jāievēro tiesību aktos vai koplīgumos noteiktais atalgojums un citi darba nosacījumi attiecīgajai nozarei un/vai ģeogrāfiskajam apgabalam un tiesību aktos noteiktā minimālā algas, ja tāda pastāv (visas atsauces tekstā ir saistītas ar minimālo algu un minimālām garantētām tiesībām, neatsaucoties uz tādām tiesībām, kas paredzētas piemērojamā nozaru koplīgumā). Tiesības uz koplīgumu pārrunām ir jāīsteno attiecībā uz visiem platformas darbiniekiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa. Dalībvalstīm ir jāgarantē koplīguma pārrunu īstenošana saskaņā ar saviem noteikumiem un mehānismiem.
Direktīvas priekšlikumā visā dokumentā ir atsauce uz „darba ņēmēju pārstāvjiem”, nevis arodbiedrībām. Tas pavērtu durvis uz darba devēju izveidotajām “dzeltenajām” arodbiedrībām un pat darba devēju izvēlētiem “darba ņēmēju pārstāvjiem”. Darba ņēmēju pārstāvjiem ir jābūt arodbiedrību pārstāvjiem, proti, pārstāvjiem, ko iecēlušas vai ievēlējušas arodbiedrības vai šādu arodbiedrību biedri saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, un vēlēti pārstāvji, proti, pārstāvji, kurus brīvi ievēl organizācijas darbinieki, nevis darba devēja pārvaldībā vai kontrolē.
Tā kā darbs digitālajās darba platformās pats par sevi neizceļas attiecībā uz algoritmisko pārvaldību, tiesības uz informāciju, konsultācijām, darbinieku līdzdalību un koplīguma pārrunām būtu jāattiecina uz visiem darbiniekiem. Arī patiesajiem pašnodarbinātajiem būtu jāpiešķir tiesības būt informētiem, jo īpaši jautājumos par piekļuvi algoritma caurskatāmībai.
Dalībvalstīm būtu jāatbalsta savi darba inspekcijas dienesti, lai nodrošinātu tos ar prasmēm un resursiem, kas vajadzīgi, lai izpētītu algoritmus un automatizētās pārvaldības sistēmas, ņemot vērā piemērojamos tiesību aktus un noteikumus (piemēram, diskriminācijas aizlieguma tiesību aktus).
Daudzi digitālo darba platformu darbinieki ir viesstrādnieki bez dokumentiem, kā arī patvēruma meklētāji, kuri piekļūst šīm darbavietām, slēdzot apakšuzņēmuma līgumus. Viņu nestabilais un neaizsargātais situācija ir jāņem vērā priekšlikumā, tostarp paredzot paātrinātas iespējas to legalizācijai. Nedokumentētiem viesstrādniekiem vajadzētu piekļūt tiesai, nebaidoties no atriebības vai izraidīšanas riska. Tam nepieciešams izveidot darba sadalījumu starp tiesību aktu piemērotājiem un tiesu un migrācijas kontroles institūcijām.
Izņēmumi MVU un jaunuzņēmumiem ir paredzēti dažādos direktīvas priekšlikuma pantos. Direktīvā būtu jāatturas no sliekšņu noteikšanas, lai MVU atbrīvotu no jebkura direktīvas noteikumu piemērošanas jomas. Šie potenciālie izņēmumi radītu nepilnības digitālajām darba platformām, jo daudzas no tām ir vai nu MVU, vai “jaunuzņēmumi”; tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka lielākā viņu darbinieku daļa mākslīgi tiek prezentēti kā ārpakalpojuma sniedzēji, nevis kā viņu darbinieki.
Aizstāvības un kampaņas stratēģija
ETUC sadarbosies ar Eiropas arodbiedrību federācijām un nacionālajām dalīborganizācijām savā interešu aizstāvības darbā ar Eiropas likumdevējiem, lai izvirzītu iepriekš minētās prasības. Konkrēti grozījumi direktīvas projektā tiks izstrādāti, ievērojot šajā rezolūcijā saskaņotos virzienus. Konkrētā mērķauditorija būs EP deputāti, Eiropas Komisija un valstu ministri (Eiropadome). Lai iegūtu sabiedriskās domas atbalstu, tiks īstenota kampaņas stratēģija digitālo darba platformu lobēšanas stratēģijas izolēšanai. Tiks izstrādātas konkrētas darbības un komunikācijas stratēģija, lai palīdzētu arodbiedrību kustībai ietekmēt lēmumu pieņemšanu piemērotos brīžos. Šai pēdējai darbībai ETUC izmantos ETUC izpildkomitejas 2021. gada decembra kampaņu.