Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) aicina ES un dalībvalstis pastiprināt koplīgumu pārrunas un nodrošināt adekvātas minimālās algas, īpaši pēc ES Tiesas sprieduma lietā C-19/23, kas apstiprina ES tiesības un pienākumu atbalstīt kolektīvo sarunāšanu.
Galvenie secinājumi un mērķi
- Kolektīvā sarunāšana ir būtisks instruments taisnīgu darba apstākļu nodrošināšanai, ražīguma celšanai un sociālajai stabilitātei.
- ES Tiesa ir apstiprinājusi, ka AMWD Direktīvas 4. pants ir spēkā, un dalībvalstīm ar zemāku kā 80% pārklājumu jāizveido rīcības plāni kolektīvās sarunāšanas stiprināšanai.
- ES iestādēm jāizveido jauns Eiropas ietvars kolektīvās sarunāšanas attīstībai – juridiski, institucionāli un finansiāli.
- ETUC prasa kolektīvo sarunāšanu iekļaut ES politikas koordinācijā (Eiropas Semestrī), finansēšanas noteikumos un jaunajā Kvalitatīvu darbvietu ceļvedī.
- Kolektīvās sarunāšanas veicināšanai būtu jānosaka arī mērķa rādītājs – 80% pārklājums visā ES.
Minimālo algu adekvātums
- Lai gan ES Tiesa atcēla Direktīvas detalizētās prasības (5. panta 2. daļu), tā apstiprināja, ka dalībvalstīm joprojām jānodrošina minimālo algu adekvātums.
- Minimālajām algām jābūt pietiekamām, lai nodrošinātu cienīgu dzīves līmeni.
- Dalībvalstīm kā orientieri jāizmanto 60% no mediānas algas un/vai 50% no vidējās algas (“dubultā pieklājīguma slieksnis”).
- ETUC aicina Komisiju izstrādāt Padomes rekomendāciju par minimālo algu adekvātumu, kas būtu neobligāta, bet sniegtu skaidras vadlīnijas.
ETUC ierosinātais “instrumentu komplekts” kolektīvās sarunāšanas stiprināšanai
1. Stiprākas arodbiedrības
- arodbiedrību vērtību popularizēšana, biedru piesaiste, digitāla piekļuve darbavietām;
- solidaritātes maksa vai nodokļu atlaides biedriem;
- ekskluzīvi ieguvumi arodbiedrību biedriem;
- streiku fondi, labāka aizsardzība pret arodbiedrību vajāšanu;
- kolektīvās prasības tiesā, arodbiedrību iesaiste darba tiesību uzraudzībā.
2. Spēcīgākas darba devēju organizācijas
- atbalsts nozaru darba devēju apvienību veidošanai;
- pienākums piedalīties nozaru sarunās;
- nozaru sarunu padomes (kā Īrijā);
- obligāta dalība “kamerās” (Austrijas modelis);
- stimuli uzņēmumiem pievienoties darba devēju organizācijām.
3. Politikas un institucionālais atbalsts
- kolektīvo līgumu paplašināšana uz visiem nozares uzņēmumiem;
- daudzuzņēmumu un nozaru sarunu attīstība;
- publiskie iepirkumi tikai uzņēmumiem, kas ievēro kolektīvos līgumus;
- kolektīvo līgumu spēkā esamība uzņēmumu restrukturizācijas laikā;
- tiesības uz kolektīvu atlīdzināšanu;
- datu pieejamība un caurskatāmība;
- pasākumi pret darba tirgus nestabilitāti (platformu darbs, piespiedu nepilns darba laiks);
- divpusējo institūciju izveide (Itālijas modelis).
Kopējais mērķis
ES un dalībvalstīm jānodrošina:
- stiprākas arodbiedrības un darba devēju organizācijas,
- plašāka nozaru līmeņa sarunāšana,
- taisnīgas minimālās algas,
- sociālā konverģence un labāki darba apstākļi visā Eiropā.
Rezolūcija uzsver, ka ES rīcība neaizstāj nacionālo autonomiju, bet stiprina sociālo dialogu, nodrošinot, ka visi Eiropas darba ņēmēji iegūst no kolektīvajiem līgumiem un pienācīgiem ienākumiem.
Rezolūcijas teksts atrodams šeit.