LBAS logo

ETUC vēstule ES institūcijām par ārkārtas pasākumiem darba vietu saglabāšanai un darba ņēmēju tiesību aizsardzībai

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) vadība nosūtīja vēstuli ES institūciju vadītājiem par ārkārtas pasākumiem darba vietu saglabāšanai un darba ņēmēju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā.

Vēstulē teikts, ka, neraugoties uz centieniem, ko daudzu dalībvalstu valdības ir ieviesušas ārkārtas pasākumu veikšanai, lai atbalstītu darba ņēmējus un uzņēmumus COVID-19 pandēmijas laikā, darba ņēmēji joprojām cieš no liela mēroga atlaišanām, neizmaksātām darba algām un ienākumu zudumiem, nedrošas darba vides un viņu tiesību un aizsardzības pārkāpumiem.

Visnozīmīgākais pasākumus, ko sociālie partneri ir centušies īstenot, proti, saīsināta darba laika un ienākumu kompensācijas pasākumi, ir vienīgie pareizie pasākumi, kas var noturēt cilvēkus savās darba vietās un novērst masveida bezdarbu un recesiju. Diemžēl, šie pasākumi darbojas tikai dažās dalībvalstīs un ar daudziem ierobežojumiem.

Dažās valstīs šie pasākumi neattiecas uz visiem darba ņēmējiem visās nozarēs, citās valstīs šie pasākumi tiek pārtraukti pēc pāris nedēļām un darbiniekiem tiek kompensēta tikai neliela daļa no darba algas, vēl citās valstīs šādi pasākumi vienkārši nepastāv un netiek plānoti, bet citās pieejamie resursi nav pietiekami, lai sasniegtu visus krīzes situācijas skartos darbiniekus. Pat valstīs, kurās šādi pasākumi varētu risināt ārkārtas situāciju, tos neizmanto visi darba devēji vai nu tāpēc, ka uzņēmumi nevar pārdzīvot krīzi to slēgšanas rezultātā, vai tāpēc, ka nevar piekļūt resursiem (pārsvarā MVU gadījumā), vai tāpēc, ka viņi dod priekšroku darba ņēmēju atlaišanai, nevis iesaistās sarunās, lai piemērotu saīsināta darba laika noteikumus.

Šīs situācijas rezultātā valstu arodbiedrības saskaras ar simtiem tūkstošu darbinieku, kas kļūst par bezdarbniekiem vai zaudē savus ienākumus bez attiecīgas kompensācijas izmaksas. Tas rada dramatisku sociālo krīzi, kas ļoti drīz pārvērtīsies par ekonomisku krīzi, no kuras Eiropai būs ļoti grūti atgūties.

Situācija ir vēl sliktāka nestandarta darbu veicējiem un pašnodarbinātajiem, kuri nesaņem nekādu atbalstu no pasākumiem, kurus īsteno lielākā daļa dalībvalstu. Nemaz nerunājot par migrantiem un nedeklarētajiem darbiniekiem. Slimības pabalsti ļoti reti kompensē ienākumu zudumu visa atveseļošanās perioda laikā. Vēl vairāk, dažas valdības ievieš likumdošanas iniciatīvas, lai mazinātu arodbiedrību un darbinieku tiesības un aizsardzību, kas attiecas uz atbrīvošanu no darba, darba laiku, minimālajām algām, koplīgumiem un sociālo dialogu. ETUC kopīga rīcība ar dažu valstu arodbiedrībām līdz šim ir apturējusi šos mēģinājumus, bet nav pārliecības, ka šādi mēģinājumi neatkārtosies. Visbeidzot, arodbiedrības ir liecinieces nemākulīgu darba devēju mēģinājumiem ļaunprātīgi izmantot COVID-19 ārkārtas stāvokli, lai atbrīvotu darbiniekus no darba, samazinātu viņu algas, viņu tiesības un aizsardzību.

Ņemot vērā augstāk minēto, ETUC aicina Eiropas institūcijas nekavējoties rīkoties.

Jo īpaši:

  1. Dalībvalstīm atturēties no jebkādas iniciatīvas, kuras mērķis ir samazināt darba ņēmēju algas, tiesības un aizsardzību vai graut sociālo dialogu;
  2. Dalībvalstīm steidzami ieviest pasākumus attiecībā uz saīsināta darba laika un ienākumu kompensācijas pasākumiem, kas attiektos uz visiem darba ņēmējiem, tostarp nestandarta, nedeklarēta darba ņēmējiem un visiem jebkura lieluma uzņēmumiem visās nozarēs;
  3. Dalībvalstīs nodrošināt piekļuvi bezdarbnieka pabalstiem bez ierobežojumiem vai gaidīšanas periodiem, pagarināt slimības perioda ilgumu, paplašināt tā pārklājumu uz visiem darba ņēmējiem un palielināt ienākumu kompensācijas līmeni;
  4. Eiropas Komisijai steidzami izveidot Eiropas Bezdarba pārapdrošināšanas shēmu, lai ne tikai atbalstītu bezdarba sistēmas, bet arī saīsināta darba laika un ienākumu kompensācijas pasākumus, kas nodrošinātu šādu pāsākumu ieviešanu, darbību un vispārēju pieejamību visās dalībvalstīs;
  5. Eiropadomei, Eirogrupai un Eiropas Komisijai nodrošināt, ka šāda shēma tiek atbalstīta ar pietiekamu finansējumu, izveidojot kopēju parāda instrumentu;
  6. Eiropas Centrālajai bankai, visām ES un valstu finanšu iestādēm, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm noteikt skaidrus nosacījumus visu veidu finansējumam, kas tiek sniegts uzņēmumiem, banku un finanšu nozarēm un vispārējas nozīmes pakalpojumiem: nekādas darbinieku atbrīvošanas, algu un tiesību nesamazināšana, dividenžu neizmaksāšana labuma guvējiem no publiskajiem fondiem.

Mēs visi atrodamies bezprecedenta ārkārtas situācijā. Mums ir jāuzņemas atbildība, lai pirmkārt un tagad aizsargātu cilvēkus un lai izvairītos no masveida bezdarba, nabadzības un recesijas, kas turpmāko desmit gadu laikā apdraudēs mūsu demokrātijas un Eiropas Savienību.