17. janvārī Finanšu ministrijā tika sasaukta kārtējā Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, kurā ministrija tikās ar Sociālajiem un sadarbības partneriem, lai diskutētu par darbaspēka nodokļu mērķiem, kā arī vīziju par minimālās algas izmaiņām nākotnē.
LBAS sanāksmes laikā skaidroja, ka minimālās algas pieaugumam jābūt atbilstošam kopējās tautsaimniecības vidējās algas līmeņa un ekonomiskajai izaugsmei kopumā. Šobrīd pārrunās Labklājības ministrijā par Direktīvas par adekvātas minimālās algas Eiropas savienībā noteikumu pārņemšanu Latvijā tiek pievērsts procentu likmei, kāda būtu jānosaka, lai veidotu adekvātu proporciju starp vidējo un minimālo algu valstī. Vienlaikus tika LBAS uzsvēra, ka tik pat svarīgi ir vienoties par aprēķina bāzes gadu.
Šobrīd pārrunas un pārejas noteikumu projekts liecina, ka par bāzi varētu tikt izmantoti pēdējie pieejamie CSP dati, kas nozīmētu, ka bāzes vērtība tiek izmantota ar divu gadu nobīdi. Igaunijā tiek izmantotas centrālās bankas prognozes par nākošo gadu, jeb to pašu gadu spēkā stāšanās brīdī, kas ir krietni atbilstošāka bāze tekošajai situācijai tautsaimniecībā.
1.attēls. Minimālās bruto algas līmeņu salīdzinājums pie dažādiem kritērijiem no bruto vidējās. LBAS aprēķins.
Attēlā redzamajā grafikā redzams, kā atšķirtos minimālā alga 2024. gadā ja par bāzi tiktu izmantoti dažādi kritēriji – 2022. gada reālie rādītāji par algu līmeni, ko nodrošina CSP un Latvijas banka prognoze par 2023. un 2024. gadu, kā arī pie 40%, 45% un 50% likmēm pret attiecīgo vidējo algas rādītāju.
Grafiks parāda, ka bāze ir ļoti būtiska, jo pat 50% attiecība pret vidējo algu 2022. gadā nesasniedz 700 eiro minimālo algu, kas jau tā ir gan nomināli, gan pēc pirktspējas zemākā starp Baltijas valstīm.
Sēdes laikā tika aktualizētas arī citas darbaspēka nodokļu politikas un ar to saistīti jautājumi, tā piemēram darba devēji kārtējo reizi aktualizēja virsstundu piemaksu un slimības pabalsta apmēru jautājumu, ko sociālie partneri gan vienojās, ka šie jautājumi nav tieši nodokļu politikas jautājumi un būtu jāskata NTSP struktūrā.
Vienlaikus LBAS un LDDK izteica vienotu pozīciju par koplīgumu sistēmas attīstību un IIN atvieglojumu paplašināšanu, lai motivētu darba devējus pamest ēnu ekonomiku un vienlaikus iesaistīties kolektīvajās pārrunās.