Ārkārtas situācijas laikā lielu lomu spēlē valsts institūciju savlaicīga darbība, lai aizstāvētu pilsoņu veselību, drošību, kā arī pēc iespējas mazinātu krīzes izraisītas ekonomiskās sekas. Taču šajā laikā ir liela nepieciešamība arī pēc sociālo partneru rīcības un savlaicīgiem kopīgiem lēmumiem, jo īpaši divos aspektos – nodrošinot darbinieku un darba vietu drošumu veselībai un palīdzot uzņēmumam vai nozarei iziet cauri ekonomiskās krīzes izraisītiem izaicinājumiem.
Šajā rakstā apkopošu dažus ieteikumus arodbiedrībām attiecībā uz to, kā izmantot arodbiedrības rīcībā esošus instrumentus, lai veicinātu darba vietu drošumu un darbinieku veselības aizsardzību.
Uzreiz jāatzīmē, ka visi arodbiedrību instrumenti, proti, tiesības, ir paredzētas Arodbiedrību likuma 12.pantā. Būtiskākās no tām ir informēšana un konsultēšanās, koplīgumu pārrunas, kā arī darbinieku pārstāvēšana individuālu un kolektīvu darba strīdu risināšanā. Katrā no turpmāk minētiem darbību virzieniem ir būtiskas visas šīs trīs tiesības un to īstenošana.
Kopīga risku analīze
Viens no pirmajiem darbības virzieniem ir kopīga risku un iespēju analīze. Nozares vai uzņēmuma darba devēji un arodbiedrības var identificēt riskus darbinieku veselībai un uzņēmuma darbībai saistībā ar COVID 19 izplatīšanos un ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Īpaši tas attiecas uz valsts sektora, sabiedrisko pakalpojumu, tirdzniecības un ražošanas nozarēm un to uzņēmumiem, kuri nevar strādāt attālināti. Dažus no uzņēmumiem jau tieši ir skarusi ekonomiska krīze, savukārt citi uzņēmumi izjutīs to nedaudz vēlāk.
Lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi piedalītos risku analīzē, arodbiedrības var izmantot savas tiesības pieprasīt informāciju par uzņēmuma ekonomisko stāvokli. Tas palīdzēs arodbiedrībām “turēt roku uz pulsa”, apzināties notiekošos procesus, kā arī dot pamatojošu informāciju nākamo darbības virzienu izpildei.
Veselības aizsardzības pasākumi
Nākamais darbības virziens ir vienošanās par veselības aizsardzības pasākumiem. Šeit būtiska ir arodbiedrību, kā galvenā darba aizsardzības uzrauga iniciatīva. Arodbiedrības var ierosināt pārrunas ar darba devēju vai to organizācijām, ja nepieciešams, grozot spēkā esošo koplīgumu vai slēdzot atsevišķu vienošanos par dažādiem veselības aizsardzības pasākumiem, piemēram: regulāru telpu un iekārtu dezinfekciju; dezinfekcijas līdzekļu pieejamību; individuālu aizsarglīdzekļu nodrošināšanu; veselības aizsardzības instruktāžu darbiniekiem (piemēram, attāluma ievērošanu, ziņošanu par saslimšanas simptomiem); veselības apdrošināšanas polišu nodrošināšanu, ja tādu nav.
Šie jautājumi ir īpaši būtiski uzņēmumos, kuros darba specifikas dēļ nav iespējams noteikt attālinātu darbu.
Darba procesu un darba kārtības pielāgošana
Ja uzņēmumam ir iespējams darbiniekiem noteikt attālinātu darbu, arodbiedrībai ir ieteicams vienoties ar darba devēju par elastīgu darba laiku darbiniekiem, lai, piemēram, nodrošinātu iespējas pieskatīt bērnus, kā arī par attālināta darba regulējumu, paredzot: darba infrastruktūras pieejamību darbiniekam (piemēram, dators, printeris); piekļuvi uzņēmuma datubāzēm; vajadzīgu programmu pieejamību un instalēšanu darbinieku datoros; IT specialista attālinātu tehnisko atbalstu; pēc iespējas interneta, telefona rēķinu un mobilā interneta izmaksu segšanu.
Ekonomiskās krīzes ietekmes uz uzņēmuma darbību novēršana
Nākamais virziens ir būtisks uzņēmumu darba vietu saglabāšanai. Lai kopīgi ar darba devējiem novērstu ekonomiskās krīzes ietekmi uz uzņēmumu vai nozari, arodbiedrības var izmantot tiesības pieprasīt informāciju par uzņēmuma ekonomisko darbību, lai būtu gatavas vest pārrunas par pasākumiem darbinieku kolektīvās atlaišanas gadījumā, kā tas ir minēts pie pirmā virziena par risku analīzi.
Arodbiedrības var ierosināt speciālās “līdzdarbošanās” klauzulas iekļaušanu esošajā koplīgumā. Koplīgumā var paredzēt darba devēja pienākumu nekavējoties informēt un konsultēties ar arodbiedrību tiklīdz parādās indikācijas par uzņēmuma ekonomiskajām grūtībām, lai kopīgi pieņemtu lēmumus par uzņēmējdarbības izaicinājumu novēršanu un darba vietu saglabāšanu. No arodbiedrībām šāda situācija prasītu ātru reakciju, priekšlikumus un gatavību vienoties par kompromisiem.
Vislabāk uz krīzes laiku izveidot speciālu darba grupu, lai savlaicīgi un ātri apspriestu uzņēmuma ekonomikas problēmas un kopīgi rastu risinājumus, lai novērstu darba vietu likvidēšanu. Darba grupu ieteicams veidot uz paritātes principiem no darba devēja un arodbiedrības pārstāvjiem. Darba grupa varētu ātri pieņemt lēmumus par to, lai: uzņēmums piesakās uz valsts garantētiem atbalsta pasākumiem; pārorientē darbiniekus, kuriem nav darba, citu darbu veikšanai; nosaka darbiniekiem saīsinātu darba laiku, un tml.
Koplīgumā var, piemēram, vienoties ar darba devēju, cik darba devējs papildus piemaksā darbiniekiem, kuri saņem 75% (bet ne vairāk kā 700 eur) kā dīkstāves pabalstu no valsts, lai novērstu ienākumu zudumu darbiniekiem, kuru ienākumi pārsniedz 700 eur.
Uzņēmuma atteikšanās pildīt koplīguma normas
Var gadīties situācijas, kad darba devējs, aizbildinoties ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un nepārvaramās varas apstākļiem paziņo, ka nepildīs spēkā esošā koplīguma normas. Darba likuma 17.panta otrā daļa, paredz, ka bez īpašas norunas darba koplīguma puses darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi, kā arī gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki. Savukārt Darba likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības jau ir nolīgtas darba koplīgumā.
Šajā sakarā jāatgādina darba devējam Starptautiskās darba organizācijas atzīto, ka koplīgumu pārrunas nozīmē gan došanas, gan ņemšanas procesu un pamatotu paļāvību, ka pārrunu saistības tiks ievērotas vismaz koplīguma darbības laikā, ja šāds koplīgums ir panākts abu pušu kompromisu par noteiktiem jautājumiem rezultātā, jo īpaši apzinoties to, ka arodbiedrības piekrita samazināt vienas prasības, lai nodrošinātu citas tiesības, kurām piešķīra lielāku prioritāti. Ja šīs tiesības var atcelt vienpusēji, tad nevar būt nedz pamatotu cerību par industriālo attiecību stabilitāti, nedz pietiekamas paļaušanas uz pārrunu ceļā noslēgtajiem koplīgumiem. Koplīgumos paredzēto saistību savstarpēja ievērošana ir svarīgs koplīguma pārrunu elements, un tās būtu jāsaglabā, lai nodibinātu darba attiecības uz stabila un stingra pamata.[1]
Kā liecina Eiropas sociālo partneru labā prakse, šajos apstākļos sociālie partneri nozaru un uzņēmuma līmenī nekavējoties var sēsties pie sarunu galda, fiziski vai tiešsaistē, un vienoties par nepieciešamajiem kompromisiem, proti, mazināt darba devēja saistības vienos aspektos un palielināt saistības citos aspektos, kas krīzes apstākļos ir īpaši svarīgi, piemēram, attiecībā uz darbinieku veselības aizsardzību, attālinātā darba izmaksu finansēšanu, dīkstāves apmaksas izdevumu papildus finansēšanu, kā arī bezdarbnieku pabalstu finansēšanu. Piemēram, Somijas sociālie partneri vienojās par darba devēja iemaksu pensiju fondos apturēšanu uz laiku, lai nepieciešamo finansējumu novirzītu bezdarbnieku un dīkstāves pabalstam.[2]
Papildus jāatzīmē, ka koplīguma normu nepildīšanu esošajos apstākļos nevar pamatot ar nepārvaramās varas apstākļu iestāšanos. No Augstākās Tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. C04346910 izriet, ka saskaņā ar judikatūrā un juridiskajā literatūrā noteikto nepārvarama vara ir iepriekš neparedzams šķērslis, notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nevar pārvarēt, un kas nav noticis puses vai tās kontrolē esošas rīcības dēļ.[3]
Tas, ka uzņēmums nevar veikt konkrētu saimniecisko darbību, piemēram, saistībā ar valsts noteikto aizliegumu sniegt pakalpojumus, nenozīmē, ka uzņēmumam nav iespējams pildīt pilnīgi visas koplīgumā noteiktās saistības pret saviem darbiniekiem vispār.[4] Uzņēmums var paredzēt, ka saistībā ar ārkārtas situāciju tuvākajā nākotnē var samazināties tā iespējas pildīt koplīguma normas.
Ko arodbiedrības var darīt, lai novērstu uzņēmuma paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no koplīguma?
Pirmkārt, ārkārtas situācijas laikā ir būtiski izvērtēt, vai koplīgumā jau ir ietverta nepārvaramās varas klauzula. Iespējams, sociālie partneri jau iepriekš vienojās, kā rīkosies situācijās, kad iestājas nepārvaramā vara. Ja šādas klauzulas koplīgumā nav, arodbiedrības var izmantot savas tiesības iniciēt pārrunas labā ticībā par koplīguma normu pildīšanu ārkārtas situācijas laikā. Atbilstoši Darba likuma 21.panta pirmajai daļai darba devējs nevar atteikties piedalīties koplīguma pārrunās.
Otrkārt, ir būtiski kopā ar darba devēju izvērtēt, kādas saistības darba devējam kļuvušas vai kļūs apgrūtinošas vai neiespējamas. Ir maz ticamas situācijas, kad darba devējs nevar pildīt visas koplīgumā noteiktās saistības. Iespējams, kādiem noteiktiem pienākumiem darba devējam var būt ierobežotas finanses, piemēram izmaksāt lojalitātes prēmijas, dzimšanas dienas dāvanas. Tas nozīmē, ka arodbiedrības koplīguma grozījumos var piekrist kompromisam, ka darba devējs uz noteiktu ierobežotu periodu nepilda šos pienākumus, vienlaikus nosakot darba devēja saistības, pildot citus pienākumus, piemēram, piešķirt uzlabotas veselības apdrošināšanas polises. Protams, šādas pārrunas prasa no arodbiedrībām zināmu gatavību piekrist kompromisam. Jebkurā gadījumā, nav pieļaujamas situācijas, ka darba devējs atkāpjas no visa koplīguma, kā arī darba to bez vienošanās ar arodbiedrību.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka šis ir lielisks laiks, lai veidotu ciešākas attiecības un uzticību ar darba devējiem. Īstie partneri sevi parāda tieši grūtību laikā.
Pēc iedvesmas un citu valstu piemēriem aicinu sekot LBAS mājas lapai, kur ir publicēti citu valstu arodbiedrību piemēri, kā arī ETUC mājas lapas sadaļā “Trade unions and coronavirus”.
Nataļja Preisa,
LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte
- Freedom of Association. International Labour Office Geneva. Compilation of decisions of the Committee on Freedom of Association Sixth edition (2018), [1336]-[1338].
- Skat.ETUC apkopojumu “Trade unions and coronavirus”: https://www.etuc.org/en/trade-unions-and-coronavirus. Papildus skat. “Somijas sociālo partneru iniciatīvas un vienošanās, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ietekmi,” LBAS 2020: https://arodbiedribas.lv/news/somijas-socialo-partneru-iniciativas-un-vienosanas-lai-mazinatu-covid-19-pandemijas-ietekmi/.
- AT Civillietu tiesas palātas 2013. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. PAC-0365/2013 (C04346910).
- Zvērinātu advokātu birojs Ellex Kļaviņš, “COVID-19 un nepārvarama vara.” 2020. lpp.3.-4.; Darba likuma komentāri, LBAS, Zvērinātu advokātu birojs „BDO Law, 2020, FES, lpp.136.