Pirms Eiropadomes sanāksmes 23.aprīlī, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretārs Luka Visentini ir nosūtījis vēstuli ES vadītājiem ar aicinājumu rītdien vienoties un nekavējoties īstenot priekšlikumus, lai palīdzētu darba ņēmējiem, uzņēmumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurus skārusi koronavīrusa krīze.
Eiropadome ceturtdien izskatīs 540 miljardus eiro vērto atbalsta paketi, kas ietver darba un ienākumu aizsardzības shēmu SURE un to, kā finansēt ekonomikas atveseļošanos.
Tā kā kopš krīzes sākuma vairāk nekā 40 miljoni darba ņēmēju uz laiku vai pastāvīgi ir bez darba, nav iespējams atkārtot dienu ilgās cīņas starp dalībvalstu finanšu ministriem, kas šomēnes tika pieredzētas Eirogrupā.
ETUC arī uzstāj, ka 100 miljardi eiro, kas piešķirti SURE, ir paredzēti nodarbinātības atbalstam (nevis veselības aprūpei, kas ir Eiropas Stabilitātes Mehānisma (ESM) finansējuma mērķis), tiek īstenoti sociālajā dialogā ar arodbiedrībām, attiecas ne tikai uz krīzes periodu, bet arī uz atveseļošanos, un tie ir vispārēji pieejami visiem darba ņēmējiem un uzņēmumiem visās ES valstīs.
Tā arī aicina darba devējus un arodbiedrības visos līmeņos pilnībā iesaistīties ierobežošanas pasākumu atcelšanā, sākot ar “Paziņojuma par Eiropas ceļvedi, lai atceltu COVID-19 ierobežošanas pasākumus” īstenošanu.
Ir vajadzīgs ārkārtas Atveseļošanas plāns, palielinot Daudzgadu finanšu ietvaru līdz 2% no ES IKP un tādējādi nodrošinot vismaz 1 triljonu eiro tiešu finansējumu taisnīgai un videi nekaitīgai ekonomikas atveseļošanai visā Eiropā pēc šīs krīzes. Nepieciešamie resursi ir jāpalielina, izmantojot Eiropas zaļos un digitālos nodokļus un steidzami vienojoties par kopējām obligācijām, ko garantē ES.
Uzstājoties pirms Eiropadomes, ETUC ģenerālsekretārs Luca Visentini uzsvēra, ka katru nedēļu tiek zaudētas miljoniem darba vietu un sabiedriskie pakalpojumi kļūst arvien saspringtāki, tāpēc ES līderiem ir pienākums pēc iespējas ātrāk atbalstīt priekšplāna darbiniekus — garas sarunas izmaksā dzīvību un darbu. Lai pārvarētu šos bezprecedenta apstākļus, darba ņēmējiem, uzņēmumiem, kas cīnās, un veselības aprūpes dienestiem ir jāsāk saņemt ārkārtas finansējumu.
Pēc Angelas Merkeles vārdiem, šī pandēmija nav nevienas dalībvalsts vaina. Tāpēc solidaritāte nevar radīt tādus apstākļus, kas ļautu vissmagāk skartajām valstīm maksāt divreiz vairāk taupības pasākumu dēļ.