Latvijā jau vairāku gadu garumā tiek aktualizēta pedagogu vakanču problemātika. Būtībā izglītības nozare ir krīzes situācijā, jo pedagogu trūkst visās izglītības pakāpēs. Veicot izglītības iestāžu vadītāju aptauju, noskaidrots, ka līdz 2021.gada 17.novembrim kopumā valstī bijušas vismaz 819 pedagogu vakances, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības statistika liecina, ka valstī kopumā trūkst vismaz 2030 pedagogu – 700 pirmsskolas izglītības iestādēs un 1330 vispārizglītojošās skolās.
Ņemot vērā samilzušo vakanču problēmu, LIZDA vērsās pie visām valsts augstākajām amatpersonām ar Atklāto vēstuli par krīzes situāciju nozarē, un beidzot ir panākta vakanču mazināšanas plāna izstrāde. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdēs vairākkārt ir izskatīti jautājumi gan par vakancēm, gan par nepietiekamo budžeta vietu skaitu pedagoģijas studiju programmās.
Tomēr, neraugoties uz situācijas nopietnību, 2022. gadā budžeta vietu skaits pedagoģijas studiju programmās tiek samazināts. Kopumā šogad pēc Augstākās izglītības padomes sagatavotajiem datiem izglītības un pedagoģijas programmās paredzētas 1942 vietas, kas ir par 53 vietām mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Tai pat laikā liela daļa topošo pedagogu studē paši par saviem līdzekļiem. Valsts izglītības un informācijas sistēmas dati uz 01.10.2021. (studiju tematiskajā grupā “izglītība”) liecina, ka kopā ir 5044 studējošie, no kuriem 3495 jeb 69% studenti studē par maksu, 1549 jeb 31% studenti par valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga patreizējo situāciju raksturo skarbi. “Jāsecina, ka pedagogu mums akūti trūkst, daudzi no viņiem piekrīt glābt situāciju un izvēlas studēt nepilna laika studijās, lai varētu paralēli mācībām strādāt skolā Un turklāt – paši vēl arī maksājot par savām studijām. Pedagogs dubultā maksā par savu sirds darbu, jo sedz studiju maksu un piekrīt strādāt nesabalansētu darba slodzi, uz ko norāda arī OECD savā ziņojumā par nesamērīgi lielo kontaktstundu skaitu Latvijā. Piemērs: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē pirmsskolas izglītības iestādes pedagogam nepieciešamo izglītību ir iespējas iegūt divu gadu laikā, studējot 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs”, kur pilna laika studiju maksa gadā ir 1950 eiro, nepilna laika studiju maksa gadā 1550 eiro. Divu gadu laikā studējošajam jāiztērē aptuveni 3000 – 4000 eiro, bet alga pēc nodokļu nomaksas ir no 550-750 eiro. Mums akūti trūkst pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, speciālās izglītības iestāžu pedagogu, daudzu mācību priekšmetu pedagogu, bet valsts vēl pamanās no viņiem ieturēt studiju maksu, nenodrošinot lielāku budžeta vietu skaitu vai kādu atbalsta programmu pedagogiem, kuri studē un strādā nozarē.”
LIZDA pieprasa pēc iespējas ātrāk īstenot vakanču mazināšanas plānu, palielināt budžeta vietu skaitu, kā arī nodrošināt studiju izdevumu segšanu pedagogiem, vienojoties par nodarbinātības nosacījumiem.
Liepājas Universitātē (LiepU) kopumā studē 522 studenti. Par maksu 256 un par valsts budžeta līdzekļiem 266. Visvairāk par maksu studē studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs” 95, “Sākumizglītības skolotājs” 49, “Skolotājs” 71 students. Studiju maksa, ņemot vērā studiju programmu, gadā LiepU aptuveni no 1190 – 1590 eiro.
Daugavpils Universitātē (DU) kopumā studē 594 studenti. Par maksu studē 233 studenti, par valsts budžeta līdzekļiem 361 students. Visvairāk par maksu studē studiju programmās “Pirmsskolas skolotājs” 47 un “Skolotājs” 179 students. Studiju maksa, ņemot vērā studiju programmu, gadā DU aptuveni no 1300 – 1500 eiro.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) kopumā studē 941 studenti. Par maksu 497 un par valsts budžeta līdzekļiem 444. Visvairāk par maksu studē studiju programmās “Sporta zinātne” 408 studenti. Studiju maksa, ņemot vērā studiju programmu, gadā LSPA aptuveni no 1500 – 1790 eiro.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) kopumā studē 154 studenti. Par maksu 15 un par valsts budžeta līdzekļiem 139 studenti. Visvairāk par maksu studē studiju programmā “Mūzikas, teātra mākslas, dejas, vizuālās mākslas skolotājs” 10 studenti. Studiju maksa, ņemot vērā studiju programmu, gadā JVLMA aptuveni no 3000 – 6000 eiro. Jāuzsver, ka šajā augstākās izglītības iestādē ir daudz budžeta vietu, kas ir ļoti svarīgi topošajiem speciālistiem.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) kopumā studē 298 studenti, Par maksu 111 un par valsts budžeta līdzekļiem 187. Visvairāk par maksu studē studiju programmās “Speciālā izglītība”, “Speciālās izglītības skolotājs” un “Speciālā pedagoģija” kopā 81, “Sākumizglītības skolotājs” 49, “Skolotājs” 44 studenti. Studiju maksa, ņemot vērā studiju programmu, gadā RTA aptuveni no 1280 – 1670 eiro.
Latvijas Universitātē (LU) kopumā studē 3339 studenti. Par maksu 2782 un par valsts budžeta līdzekļiem 575. Visvairāk par maksu studē studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs” 1468, “Sākumizglītības skolotājs” un “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā” 490, “Skolotājs” 635 studenti. Studiju maksa, ņemot vērā studiju programmu, gadā LU aptuveni no 1550 – 2100 eiro.
I.Vanaga uzsver: “Šie dati ir pļauka pedagogiem, jo nozarē strādā ap 83,4% absolventu un lielākā daļa (69%) maksā par savām studijām. Pirmsskolas pedagogiem tā ir četrkārša pļauka no valsts puses, jo lielākā daļa pirmsskolas pedagogu par studijām maksā paši, darba slodze nav sabalansēta, joprojām pastāv nevienlīdzība zemākajā mēneša darba algas likmē un vienreizējā piemaksa par darbu ārkārtas situācijā būs tikai 20% apmērā. LIZDA pieprasa steidzami nodrošināt atbalstu studējošajiem un strādājošajiem pedagogiem, uzsākot jau šogad īstenot vakanču novēršanas plānā paredzētās atbalsta programmas.”
Tikmēr LIZDA Jauno pedagogu padomes priekšsēdētājs Matīss Ļaudams uzsver: “Tas ir ļoti skumji, ka izglītības nozares studenti, lielākā daļa, studē par saviem līdzekļiem. Par pedagogu trūkumu valstī runāts jau sen, šī problēma bija jārisina jau iepriekš, nevis tad, kad nozarē jau iestājusies krīzes situācija. Kā viena no lietām, kas būtu nepieciešama, ir studentu un studējošā kredīta dzēšana, ja students pēc studijām strādā izglītības iestādē.”