Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs
Izdienas pensiju sistēma ir jāpilnveido, taču tā jāvērtē no cita skatu punkta. Galvenā problēma ir tā, ka darbinieki nesaņem cienīgu algu un sociālās garantijas, un tā ir valsts atbildība, par kuru tās pārstāvji izvairās runāt, kritizējot izdienas pensiju sistēmu.
Ir daudzas jomas, kur steidzami ir jāceļ darba samaksa un sociālās garantijas – izglītība, veselības aprūpe, tirdzniecība, rūpniecība, transports, iekšlietas, tieslietas, kultūra u.c.
Darba samaksai un sociālajām garantijām ir jābūt tādām, lai nebūtu nepieciešams t.s. atliktais darba samaksas maksājums, kas šobrīd ir izdienas pensijas. Kamēr šī situācija nav risināta, mēs neredzam nekādu pamatu pārskatīt esošās izdienas pensijas, bet mēs redzam nepieciešamību taisnīgam risinājumam, piešķirot izdienas pensijas, piemēram, pirmsskolas, sporta un specializēto skolu pedagogiem, slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbiniekiem, dzelzceļa mašīnistiem, stjuartiem un varbūt arī citām darbinieku grupām. Ka nepieciešamība pēc izdienas pensijām ir, to pierādīja NMPD darbinieki, kuri pamatoti saņēma šo pretimnākšanu no Ministru kabineta un Saeimas.
Ja vērtējam situāciju iekšlietu jomā, tad pie esošās situācijas daudzi darbinieki aiziet no darba pat nesagaidījuši izdienas pensiju un pārtrauc izdienas pensijas stāžu, lai jau šodien nopelnītu vairāk.
LBAS pauž bažas par to, ka atsevišķi publiski paziņojumi, kas no Valsts kontroles ir izskanējuši, ir izvērtējami rūpīgāk, piemēram: “Pēc revidentu provizoriskām aplēsēm Iekšlietu ministrijas izdienas pensijas varētu tuvākajā laikā sasniegt 2 miljardus.”
Pēc valsts institūciju sniegtajiem datiem un arodbiedrību aprēķiniem šobrīd gadā no valsts budžeta iekšlietu sistēmā izdienas pensijās tiek izmaksāti mazliet vairāk nekā 43 miljoni eiro, kas, rēķinot aptuveni un nepalielinot izmaksu apjomu gadā, nozīmē, ka 2 miljardu eiro izmaksu varētu sasniegt pēc 46 gadiem… Tādēļ būtu ļoti labi, ja Valsts kontrole iepazīstinātu sabiedrību ar visiem aprēķiniem, lai visi varam redzēt šo secinājumu pamatotību.
Mēs no politiķiem un valsts institūcijām gaidām tādu piedāvājumu, kas nekādā mērā nesamazina darba samaksas pieauguma iespējas un sociālās garantijas, bet parāda risinājumu, kā izdienas pensijām pastāvēt. Un mēs nepiekrītam samazināt esošās sociālās garantijas.
Turklāt, vērtējot izdienas pensiju nākotni, noteikti ir jāņem vērā tiesiskās paļāvības princips attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuri ir izvēlējušies šīs profesijas ar izdienas pensiju garantiju un kuriem šobrīd ir mazāka darba samaksa, bet ar izdienas pensijas garantiju nākotnē. Ja cilvēks gadu desmitus jau ir nostrādājis, paļaujoties uz to, ka viņam būs izdienas pensija, tas ir jāņem vērā un to nedrīkst lauzt. Jebkura korekcija, kuru kādam kādreiz labpatiktos pieņemt, nozīmē, ka ir jāņem vērā šis tiesiskās paļāvības princips un ir nepieciešams nopietns, garš pārejas periods.
Tad, kad arodbiedrība redzēs, ka pieaug darba samaksa un sociālās garantijas, tikai tad mēs varam uzsākt šo diskusiju par to, vai vajag vai nevajag kādas pārmaiņas izdienas pensiju sistēmā. Iespējams, diskusiju par uzlabojumiem, kas padara līdzvērtīgākus un vienlīdzīgākus izdienas pensiju nosacījumus dažādām darbinieku grupām.
Ir bijis ieteikums izdienas pensijas saistīt ar 3. pensiju līmeni, bet valsts nav noteikusi nekādu iemaksu slieksni, kas tajā būtu jāiemaksā. Tādēļ pat par labu algu saņēmējiem darba devējs 3. pensiju līmenī iemaksā ļoti niecīgu summu. Tas nozīmē, ka tikai daudzos gados ir iespējams sakrāt tikai vienu algu, piemēram, 10 eiro mēnesī. Tas parāda, ka šis nav risinājums, jo valsts šo jomu ir atstājusi pilnīgā pašplūsmā. Un, piemēram, ja darba devējam ir negaidītas grūtības, viņš nespēj iemaksas vairs veikt. Ko darīt tad?
Tomēr arodbiedrības uzskata, ka Latvijas valstij ir pietiekami lielas rezerves, lai atrisinātu šos jautājumus. Ja vērtējam iekšzemes kopprodukta (IKP) sadali, redzam, ka Latvijas darbinieku daļa ir par 5% mazāka nekā kapitālam (Eurostat dati). (Turpretī tādā darba devējiem un uzņēmējdarbībai labvēlīgā valstī kā Vācija ir otrādi – darbinieku daļa IKP ir par 5% lielāka.)
Latvijas budžetā šie 5% būtu 1,5 miljardi eiro, kas pie taisnīgas IKP sadales nozīmētu iespēju sakārtot gan darba samaksas sistēmu, gan sociālās garantijas, gan arī izdienas pensijas tiem, kam tas nepieciešams. Varētu nodrošināt pietiekamu finansējumu veselības aprūpei un arī to, lai augstākā izglītība būtu bez maksas.
Tādēļ jautājums par to, vai kādam vajag atņemt izdienas pensiju, skatoties uz šiem skaitļiem, ir ar lielu jautājuma zīmi.