25. aprīlī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja ar ministrijas redzējumu “Par institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu augstākajā izglītībā”, kur kā ieguvumi tika definēti – kvalitatīva izglītība, elastība un konkurētspējīgu speciālistu sagatavošana.
Institucionālā finansējuma ietvaros augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma lems, izdiskutējot ar studējošo pašpārvaldi, cik studentu uzņemt studiju vietās bez maksas, cik par maksu, cik ar līdzmaksājumu.
Ministrijas turpinās slēgt līgumus ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu, kas ir īpaši svarīgi valstij – pedagogu, veselības aprūpes speciālistu, STEM jomu absolventu sagatavošana.
Jaunā augstskolu finansēšanas modeļa kontekstā IZM rosina grozīt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka darba devēji var pilnībā vai daļēji apmaksāt augstākās izglītības iegūšanu, kā arī stipendijas studējošiem prakses laikā, nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
LBAS jau pagājušajā gadā aicināja un joprojām aicina Finanšu ministriju un citas iesaistītās puses paplašināt IIN atvieglojumus, kas attiecināmi uz koplīgumos atrunātiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem, piemēram, izdevumiem par nozarē strādājošo atbilstoša izglītības un kvalifikācijas līmeņa ieguvi (vispārējā profesionālā un augstākā izglītība), ar mērķi celt darbinieku kvalifikāciju un produktivitāti.
Šo priekšlikumu Saeimas komisijas sēdē atbalstīja deputāti un darba devēju pārstāvji, rosinot to izdiskutēt Finanšu ministrijas darba grupā, tāpēc LBAS cer uz vadības puses atbalstu, gatavojot priekšlikumus nodokļu sistēmas pilnveidošanai.