- Ārkārtējā situācijā darba devējs darbiniekam dīkstāves laikā varēs maksāt 70% no algas.
- Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, varēs vienoties, ka īslaicīga ražošanas apmēra krituma laikā darbiniekam var noteikt nepilnu darba laiku.
- Pašvaldības pašas varēs noteikt kritērijus nomas maksas atvieglojumu noteikšanai uzņēmumiem un NVO.
- Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī saistības ar VID tikko nokārtojušie pašnodarbinātie.
- Augstskolas varēs sākt topošo studentu uzņemšanu no 1.jūlija.
- Kariņš: Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.
Ārkārtējā situācijā darba devējs darbiniekam dīkstāves laikā varēs maksāt 70% no algas
Ministru kabinets otrdien, 28.aprīlī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ārkārtējā situācijā ļaut darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis 100%, kā to likums paredz patlaban.
EM iesniedza valdībā grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, ar kuriem iecerēts risināt problēmjautājumus attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu krīzes laikā kopš 12.marta, kā arī saglabātu nodarbinātību un esošās darbavietas uzņēmumos.
Ar grozījumiem likumā paredzēts, ka darba devēji, kas atbilst padziļinātās sadarbības programmas jeb “uzņēmumu baltā saraksta” dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, varēs darbiniekam samazināt Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Patlaban Darba likums paredz, ka dīkstāve gadījumā alga jāizmaksā pilnā apmērā.
EM uzsvēra, ka jebkurā gadījumā darbiniekam tiks saglabāta atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Šī norma varētu būt spēkā līdz šā gada 31.decembrim.
Tāpat likuma grozījumos paredzēts, ka darbiniekam, kurš nepiekrīt atlīdzības samazinājumam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto termiņu – mēnesi pirms darba attiecību pārtraukšanas. Šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apmēra krituma darbiniekam tiks noteikts nepilns darba laiks. Arī šādā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.
Arī šajā gadījumā darbiniekam, kurš nepiekritīs piedāvātajam nepilnajam darba laikam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma pantu par termiņu, kādā iesniedzams atlūgums. Arī šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.
EM skaidroja, ka grozījumi likumā ļautu darba devējiem elastīgāk organizēt esošās darbavietas un ļautu tās saglabāt. “Dīkstāves apmaksas samazinājums no 100% līdz 70%, iespēja darba devējam darbinieku nosūtīt atvaļinājumā, kā arī iespēja ar darba koplīgumu vienoties par nepilna darba laika noteikšanu elastīgāk ļaus sasniegt izvirzīto mērķi – saglabāt esošās darbavietas un ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos,” pauda ministrijā.
Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.
Pašvaldības pašas varēs noteikt kritērijus nomas maksas atvieglojumu noteikšanai uzņēmumiem un NVO
Pašvaldības pašas varēs noteikt kritērijus nomas maksas atvieglojumu noteikšanai uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO), paredz otrdien, 28.aprīlī, Ministru kabinetā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi noteikumos par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību.
23.aprīlī Saeimā tika atbalstīti grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot, ka pašvaldības dome ar lēmumu noteikt nomas maksas atvieglojumu saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu.
Lai pašvaldībām būtu iespējams piemērot šīs izmaiņas, bija nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu saistībā ar Covid-19 izplatību.
Ar grozījumiem noteikumos pašvaldībām tiek paredzēta iespēja saistošajos noteikumos noteikt citu nomas maksas samazinājuma gradāciju, kas piemērojama pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomas līgumiem. Tāpat grozījumi noteikumos paredz pašvaldībām iespēju noteikt kritērijus, kādiem ir jāatbilst atbalsta saņēmējiem. Turklāt nomnieka atbilstība kritērijiem tiks vērtēta iesnieguma iesniegšanas dienā, nevis šogad 29.februārī, kā tas noteikts spēkā esošajā regulējumā.
Vienlaikus noteikumos precizēts, ka nomas maksas samazinājums tiek piemērots atbilstoši nomnieka attiecīgā mēneša ieņēmumu no saimnieciskās darbības procentuālajam samazinājumam, bet nepārsniedzot 90% no nomas līgumā noteiktās nomas maksas. No noteikumu grozījumiem izriet, lai saņemtu nomas maksas atvieglojumus, nomniekam būs jāiesniedz iznomātājam iesniegums, kurā būs jānorāda atbilstība ieņēmumu samazinājuma kritērijam, kā pamatojumu pievienojot, piemēram, operatīvo bilanci vai citus grāmatvedības dokumentus, kas sniedz informāciju par komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumiem attiecīgajos periodos.
Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī saistības ar VID tikko nokārtojušie pašnodarbinātie
Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie, kuriem pēdējā laikā bijuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikti nodokļu nomaksas uzrēķini, tai skaitā nokavējuma un soda naudas, ja vien šie pašnodarbinātie uz iesnieguma iesniegšanas brīdi savas saistības ar VID būs nokārtojuši, otrdien, 28.aprīlī, lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, arī turpmāk dīkstāves pabalsts netiks piešķirts tām pašnodarbinātajām personām, kurām pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas, audita un datu atbilstības laikā papildu noteiktie maksājumi pārsniedz 1500 eiro.
Tāpat dīkstāves pabalstu nepiešķirs tām pašnodarbinātajām personām, kurām pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas, audita un datu atbilstības laikā papildu noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro un iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID.
Kariņš: Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus
Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV). Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot “riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas”.
“Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai,” uzsvēra Kariņš. Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.
www.leta.lv