- No 15.maija atjaunos gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus uz Lietuvu un Igauniju
- Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas ar uzturēšanās atļaujām
- Paplašina potenciālo dīkstāves pabalsta saņēmēju loku.
- Maijā tomēr varēs pieteikt dīkstāves pabalstu arī par aprīli
- Nosaka kārtību valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā piešķiršanai lauksaimniekiem
- Palielina bērna līdz divu gadu vecumam kopšanas pabalstu un nosaka 150 eiro vienreizēju piemaksu par bērnu ar invaliditāti
- Nosakot dažādu atbalsta mehānismu apmērus, neņems vērā ārkārtējās situācijas laikā saņemtos ar Covid-19 saistītos pabalstus
- Pabalstu par darbnespēju Covid-19 dēļ varēs saņemt līdz 31.decembrim
- Veselības inspekciju nosaka kā atbildīgo par Covid-19 slimnieku un kontaktpersonu kontroli
- Kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas varēs atvērt jau no plkst.6.30
- Ārkārtējās situācijas laikā aizliegti iekštelpu bērnu izklaides pasākumi
- Saeima pārapstiprina ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9.jūnijam
- Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas drošai ceļošanai šajā gadā
- Daloties koalīcijas viedoklim par 5% PVN likmes noteikšanu tūrisma nozarei, Saeimas sēdē izsludina pārtraukumu
- Līdz maija beigām meklēs juridiskus risinājumus iziešanai no ārkārtējās situācijas
No 15.maija atjauno gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus uz Lietuvu un Igauniju
No 15.maija atjaunos gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus uz Lietuvu un Igauniju, ceturtdien, 15.maijā, ārkārtas sēdē lēmis Ministru kabinets. Valdība rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu iekļāvusi punktu, kas paredz ar 15.maiju atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus uz Lietuvu un Igauniju vai no Lietuvas un Igaunijas.
Tāpat satiksmes ministram būs atļauts izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem. Satiksmes ministrs varēs noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa pārvadājumu, jūras pārvadājumu, autopārvadājumu un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.
Satiksmes ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā.
Grozījumi rīkojumā nosaka, ka personas, kas ieradušās Latvijā no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu, sabiedrisko transportu drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja ir jānokļūst pašizolācijas vietā, turklāt tām sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.
Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas ar uzturēšanās atļaujām
Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, liecina valdībā izskatītais Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvais ziņojums.
Dokumentā norādīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona ir spējušas saglabāt salīdzinoši zemu un kontrolētu Covid-19 izplatību, kas piesardzīgā veidā ļauj mazināt ierobežojumus attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, sākot ar pārvadājumu atjaunošanu starp Baltijas valstīm.
Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.
Lai nodrošinātu saprašanās memorandā minēto brīvu pārrobežu ceļošanu, memorands paredz konceptuālu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apņemšanos.
Valstis apņēmušās veicināt atbildīgo iestāžu sadarbību, veidojot jaunus vai izmantojot esošos saziņas kanālus. Tāpat valstis ir vienojušās nodrošināt koordinētu pieeju informācijas iegūšanai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem vai personām, kurām ir tiesības ierasties un uzturēties Baltijas valstīs, kuras ceļos starp Baltijas valstīm vai ieceļos tajās no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts ar starptautisku autotransporta, dzelzceļa, gaisa vai jūras pasažieru pārvadājumu.
Neatkarīgi no tā, vai personas ieceļotu Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, tām būs jāsniedz informācija par faktisko uzturēšanās vietu ierašanās valstī un jābūt izpratnei par ar Covid-19 ierobežošanu saistītajiem epidemioloģiskajiem pasākumiem, kas šīm personām jāievēro. Ierobežojumu vidū ir tā sauktās pašizolēšanās pienākums, sociālā distancēšanās un citi pasākumi, kas noteikti Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas normatīvajos aktos par ārkārtējo situāciju.
Vēl vairāk paplašina potenciālo dīkstāves pabalsta saņēmēju loku
Ministru kabinets ceturtdien, 14.maijā, ārkārtas sēdē lēma vēl vairāk paplašināt potenciālo dīkstāves pabalsta saņēmēju loku.
Ar valdībā pieņemtajiem grozījumiem Noteikumos par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem paredzēts noteikt, ka maijā tomēr varēs pieteikt dīkstāves pabalstu arī par aprīli.
Ar grozījumiem noteikumos precizēta kārtība, kādā darba devējs VID iesniedz iesniegumu dīkstāves pabalsta pieprasīšanai par laika periodu no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim. Plānots, ka iesniegumu par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekam par aprīli varēs iesniegt VID līdz šā gada 20.maijam.
Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu par laikposmu no 1.maija līdz 31.maijam varēs pieteikt līdz 31.maijam, bet par laikposmu no 1.jūnija līdz 30.jūnijam varēs pieteikt līdz 30.jūnijam.
Dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumos precizēts arī eksporta definējums, tādējādi ļaujot šim atbalstam kvalificētiem plašākam pretendentu lokam. Iepriekš asociācijas “Latvijas mēbeles” izpilddirektore Ieva Erele aģentūrai LETA stāstīja, ka eksporta definējums dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumos, ierobežo uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam, jo par eksporta valstīm netiek uzskatītas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka līdz šim VID izpratnē eksports ir saprotams kā tikai preču un pakalpojumu kustība uz trešajām valstīm, tāpēc šāda regulējuma izpratne var radīt ierobežojumus uzņēmumiem saņemt atbalstu.
Lai to mainītu, noteikumos precizēts termina “eksports” lietojums, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā sniegto eksporta definējumu, tādējādi tas tiks attiecināts gan uz preču, gan arī pakalpojumu eksportu.
Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka ierobežojumi dīkstāves pabalsta saņemšanai neattieksies uz tām pašnodarbinātajām personām, kuras veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos, un kuru ienākumi no pedagoģiskā vai radošā darba nepārsniedz 430 eiro.
Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka Covid-19 izraisītās krīzes skartais darba devējs varēs iesniegt iesniegumu dīkstāves pabalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) arī tādos gadījumos, kad uz darba devēju attiecas kāds no nosacījumiem dīkstāves pabalsta nepiešķiršanai. Tādējādi šī darba devēja darbinieks varēs kvalificēties dīkstāves palīdzības pabalsta saņemšanai.
VID saņemto informāciju par darbinieku, kuram atteikta dīkstāves pabalsta piešķiršana, nosūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura izmaksās Covid-19 izraisītās krīzes skartajam darba devēja darbiniekam dīkstāves palīdzības pabalstu.
Palielina bērna līdz divu gadu vecumam kopšanas pabalstu un nosaka 150 eiro vienreizēju piemaksu par bērnu ar invaliditāti
Par laika periodu, kamēr izsludināta ārkārtējā situācija, personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs palielināts līdz 171 eiro mēnesī, savukārt personām, kurām šajā periodā ir tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tiks izmaksāta vienreizēja piemaksa 150 eiro apmērā, liecina ceturtdien, 14.maijā, valdības ārkārtas sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi.
Kā aģentūru LETA informē Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, bērna kopšanas pabalsta apmērs mēnesī tiek paaugstināts no 42,69 eiro uz 171 eiro arī tām personām, kuras kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās pabalstu noteiktajā apmērā un neizmaksāto starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz šī gada 30.jūnijam.
Nosakot dažādu atbalsta mehānismu apmērus, neņems vērā ārkārtējās situācijas laikā saņemtos ar Covid-19 saistītos pabalstus
Nosakot dažādu atbalsta mehānismu, tostarp arī paternitātes, vecāku vai slimības pabalstu apmērus, neņems vērā ārkārtējās situācijas laikā saņemtos pabalstus, proti, dīkstāves, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu, ceturtdien, 14.maijā, lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos nav atrunāts, vai un kā dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma saņemšanas periods ietekmēs vidējās apdrošināšanas algas aprēķinu, pieprasot kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem.
Tāpēc valdības sēdē pieņemti vairāki normatīvie akti, kas nosaka kārtību kā aprēķināmi sociālās apdrošināšanas pabalsti, ja persona vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā saņēmusi kādu no Covid-19 saistītajiem pabalstiem.
Nolemts, ka aprēķinot personas vidējo apdrošināšanas iemaksu maternitātes, paternitātes, vecāku, kā arī slimības un apbedīšanas pabalstu apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu.
Līdzīgi arī, aprēķinot personas vidējo iemaksu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz kalendāra dienas, par kurām persona saņēmusi Covid-19 saistītos pabalstus.
Aprēķinot slimības pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalsta sakarā ar apgādnieka nāvi, ko izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apmēra noteikšanai no aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi Covid-19 saistītos pabalstus.
Šādas izmaiņas paredz ceturtdienas Ministru kabineta sēdē atbalstītie grozījumi noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”, “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” un “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība”.
Pabalstu par darbnespēju Covid-19 dēļ varēs saņemt līdz 31.decembrim
Saeima ceturtdien, 14.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma valdības iesniegtos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar kuriem pagarināta iespēja saņemt slimības pabalstu līdz 31.decembrim par Covid-19 slimības dēļ izsniegtu darbnespējas lapu. Līdzšinējais termiņš pabalsta saņemšanai ir 30.jūnijs. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem aprīlī vidējais apmaksāto dienu skaits iepriekšminētajos gadījumos uz vienu cilvēku bija 10,9 dienas, savukārt piešķirtā pabalsta vidējais apmērs dienā bija nedaudz virs 36 eiro. Šo pabalstu izmaksai kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli VSAA kopumā bija nepieciešami 329 625 eiro.
Veselības inspekciju nosaka kā atbildīgo par Covid-19 slimnieku un kontaktpersonu kontroli
Par Covid-19 slimnieku un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) noteikto kontaktpersonu kontroli atbildīgā institūcija būs Veselības inspekcija, paredz ceturtdien valdības sēdē pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Ar grozījumiem noteikts, ka Veselības inspekcijai nepieciešamības gadījumā būs tiesības piesaistīt Valsts policiju un pašvaldības policiju. Turpretī SPKC nodrošinās ar nepieciešamajiem datiem visas iesaistītās puses.
Kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas varēs atvērt jau no plkst.6.30
Ministru kabinets ceturtdien, 14.maijā, lēma, ka tiek pagarināts kultūras, reliģisko darbības veikšanas vietu, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darbalaiks. Valdība ārkārtas sēdē nolēma, ka minēto un citu atpūtas vietu darba laiku var pagarināt no plkst.6.30 līdz 24. Iepriekš bija noteiks, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu sāk ne agrāk kā plkst.7 un beidz ne vēlāk kā 24.
Ārkārtējās situācijas laikā aizliegti iekštelpu bērnu izklaides pasākumi
Ārkārtējās situācijas laikā aizliegti iekštelpu bērnu izklaides pasākumi, ceturtdien, 15.maijā, ārkārtas sēdē lēmis Ministru kabinets. Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika papildināts ar punktu, kas nosaka, ka ir aizliegta bērnu izklaides pasākumu norise iekštelpās, piemēram, bērnu viesību organizēšana. Tāpat ir aizliegta izklaides un atrakciju centru, batutu parku, bērnu rotaļu istabu un bērnu pieskatīšanas istabu darbība, tai skaitā tirdzniecības centros.
Saeima pārapstiprina ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9.jūnijam
Saeima ceturtdien, 15.maijā, pārapstiprina jau spēkā esošo, valdības iepriekš pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9.jūnijam Covid-19 izplatības mazināšanai. Atbalstīti arī valdības lēmumā ietvertie nosacījumi par iepriekš ieviesto Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu. Arī šie nosacījumi jau ir spēkā atbilstoši valdības pieņemtajam lēmumam.
Saskaņā ar atbalstīto lēmumu atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, kuri ievēro divu metru distanci – savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies.
Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.
Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas drošai ceļošanai šajā gadā
Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas tūrisma un transporta nozarēm, ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm šogad pakāpeniski atcelt ceļošanas ierobežojumus un ļaut nozarēm atsākt darbību, vienlaikus ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus, liecina Eiropas Komisijas paziņojums.
Paziņojumā vēstīts, ka vadlīniju paketes nolūks ir arī palīdzēt Eiropas Savienības (ES) tūrisma nozarei atgūties no pandēmijas, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, un nodrošinot, lai Eiropa arī turpmāk būtu iecienīts galamērķis.
Eiropas Komisijas tūrisma un transporta vadlīnijās norādīts, ka plānots drošā veidā atjaunot pārvietošanās brīvību un atcelt iekšējās robežkontroles tūrisma nozarē. Dalībvalstīm gūstot sekmes vīrusa izplatības mazināšanā, vispārēji brīvās pārvietošanās ierobežojumi būtu jāaizstāj ar precīzāk orientētiem pasākumiem.
Tūrisma un transporta vadlīnijas paredz sākt ar ierobežojumu atcelšanu starp apgabaliem vai dalībvalstīm, kur epidemioloģiskā situācija ir pietiekami līdzīga. Šādai pieejai jābūt arī elastīgai un jāietver iespēja noteiktus pasākumus ieviest no jauna, ja epidemioloģiskā situācija to prasa.
Eiropas Komisija vadlīnijās uzsver, ka ļoti svarīga nozīme ir nediskriminēšanas principam. Ja dalībvalsts atļauj ieceļot savā teritorijā vai konkrētos reģionos vai teritorijās, tai būtu tas jādara nediskriminējoši, atļaujot ieceļot no visām ES teritorijām, reģioniem vai valstīm, kurās ir līdzīgi epidemioloģiskie apstākļi. Vienlaikus, atjaunojot transporta pakalpojumus visā ES, jāaizsargā transporta darbinieku un pasažieru veselību.
Vadlīnijās ir ietverti vispārīgi principi tam, kā droši un pakāpeniski atjaunot pasažieru starptautiskos pārvadājumus gaisa, dzelzceļa, autotransporta un ūdenstransporta satiksmē. Vadlīnijas izvirza vairākus tādus ieteikumus kā vajadzību mazināt pasažieru un transporta darbinieku saskari un pasažieru savstarpējo saskari, tur, kur tas iespējams, retinot pasažieru sablīvētību.
Vadlīnijās atrunāta arī individuālo aizsardzības līdzekļu – sejas masku – lietošana, kā arī rīcība gadījumos, ja pasažieriem ir Covid-19 simptomi.
Tāpat dalībvalstīm jānodrošina vietējo iedzīvotāju un tūristu vajadzībām pietiekama veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, monitorings, testēšana un kontaktu izsekošana.
Pēc Eiropas Komisijā minētā, šīs vadlīnijas ļaus cilvēkiem droši uzturēties viesnīcās, kempingos, pansijās vai citās brīvdienu izmitināšanas iestādēs, ēst un dzert restorānos, bāros un kafejnīcās, kā arī apmeklēt pludmales un citas brīvā laika pavadīšanas vietas ārpus telpām.
Vienlaikus vadlīnijās noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina kontaktu izsekošanas lietotnes pārrobežu sadarbībai. Šo protokolu varēs izmantot lietotņu izstrādātāji, kas sadarbojas ar nacionālajām veselības iestādēm. Šādām kontaktu izsekošanas lietotnēm jābūt brīvprātīgām, caurredzamām, ieviestām uz laiku, kiberdrošām, tajās jābūt lietotiem anonimizētiem datiem, tām jābalstās uz “Bluetooth” tehnoloģiju un jābūt iespējamām visās apvienības robežās un operētājsistēmās.
Eiropas Komisijas vadlīnijās noteikts, ka dalībvalstīm nepieciešams padarīt vaučerus patērētājiem pievilcīgākus. Pēc ES noteikumiem, ceļotājiem ir tiesības par atcelta transporta biļetēm (aviobiļetēm, vilciena, autobusa un prāmja biļetēm) vai atceltiem kompleksajiem ceļojumiem izvēlēties kompensāciju – ar vaučeriem vai naudā. Komisija šīs tiesības apstiprina, taču vēlas, lai šīs pandēmijas kontekstā vaučeri kļūtu par dzīvotspējīgu un pievilcīgāku alternatīvu kompensācijai par atceltiem ceļojumiem.
Pēc vadlīnijās minētā, brīvprātīgi izmantotiem vaučeriem vajadzētu būt aizsargātiem pret izdevēja maksātnespēju, derīgiem vismaz 12 mēnešus un, ja tie netiek izmantoti, vismaz pēc viena gada atmaksājamiem. Vaučeriem būtu arī jānodrošina pasažieriem pietiekama elastība, jādod tiem iespēja ceļot pa to pašu maršrutu ar tiem pašiem pakalpojumu nosacījumiem vai iespēja rezervēt kompleksā ceļojuma līgumu ar tāda paša veida vai līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumiem. Vaučeriem vajadzētu būt arī nododamiem citam ceļotājam.
Tūrisma uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, atbilstoši vadlīnijās minētajam jānodrošina likviditāte, izmantojot valsts atbalstu un ES finansējumu.
Daloties koalīcijas viedoklim par 5% PVN likmes noteikšanu tūrisma nozarei, Saeimas sēdē izsludina pārtraukumu
Valdību veidojošo partiju viedoklim par samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu tūrisma nozarei daloties, Saeimas trešajā ārkārtas sēdē izsludināts pārtraukums līdz 19.maijam. Vairāki opozīcijas deputāti bija rosinājuši likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteikt, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un vienu gadu pēc tās Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto samazināto nodokļa likmi 5% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un sabiedriskai ēdināšanai. Šo priekšlikumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums, kuru vidū bija koalīcijas partijas pārstāvošie politiķi, neatbalstīja. Sākoties Saeimas sēdei, kurā tiek izskatīti priekšlikumi grozījumiem minētajā likumā, vairāki partijas “KPV LV” deputāti uzsvēra, ka šis priekšlikums tomēr būtu atbalstāms, turklāt tas sakrītot ar ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) redzējumu par to, kā atbalstīt Covid-19 krīzes skarto nozari.
Līdz maija beigām meklēs juridiskus risinājumus iziešanai no ārkārtējās situācijas
Līdz maija beigām tiks meklēti juridiski risinājumi iziešanai no ārkārtējās situācijas, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru kabinets uzklausīja informatīvo ziņojumu par tiesisko ietvaru pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, lai nodrošinātu nepieciešamo ilgtermiņa ierobežojumu saglabāšanu un elastīgu kārtību epidemioloģiskai drošībai un veselības nozares noturībai.
Kariņš norādīja, ka ziņojumā tika sniegta informācija par to, kā juridiski varētu iziet no ārkārtējās situācijas, neskatoties uz to, ka pasaulē joprojām valda Covid-19 pandēmija.
Pēc premjerministra teiktā, līdz 28.maijam plānots atrast risinājumu, kā Saeima likumā varētu noteikt, ka valdībai būtu iespējams ar Ministru kabineta noteikumiem “pieregulēt vienu otru jomu” tā, lai ierobežojošo pasākumu dēļ nebūtu jāizsludina ārkārtējā situācija.
“Tādējādi mēs sadzīvotu ar Covid-19, bet Ministru kabinetam būtu zināmas rīcības iespējas ieviest īslaicīgus ierobežojumus, ja tādi būtu nepieciešami jauna slimības uzliesmojuma gadījumā. Tie pagaidām ir tikai virzieni un idejas, kuras divu nedēļu laikā tiks izstrādātas un iesniegtas izskatīšanai Ministru kabinetā,” klāstīja Kariņš.
www.leta.lv