– Valdība atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda
– VM informēs par jaunu prioritāro vakcinācijas grupu atvēršanu
– Valdība akceptē iekšlietu dienestos nodarbināto vakcinēšanu pret Covid-19
– KM: Prioritāri vakcinējamo personu grupā ir iekļaujami 1177 mediju nozares organizācijām kritiski svarīgie darbinieki
– Piektajā prioritārajā pret Covid-19 vakcinējamo grupā iekļauj 171 satiksmes nozares darbinieku
– Atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīti vēl papildu 126,5 miljoni eiro; Premjers pauž, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem
– Līdz decembrim varēs pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju, uzrādot ceļošanas dokumentu ar beigušos derīguma termiņu
– Pirmās palīdzības kursus motociklu vadītāja tiesību iegūšanas apmācībās būs jāorganizē individuāli
– Atvieglojumus pret Covid-19 vakcinētajiem varētu noteikt, vakcinācijas aptverei sasniedzot 30%-40%; Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem – rutīnas skrīningu, sociālās aprūpes centriem, karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību
– Ceļošanai nepieciešamais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā
– LNMM veiks epidemioloģiski droša kultūras norises pilotprojekta izmēģinājumu muzeja galvenajā ēkā
– Kariņš patlaban neredz iespēju lemt par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu
– Lēmuma pieņemšanu par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu atliek uz maija beigām
Valdība atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu. Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot “nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē”. “Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts,” piebilda premjers.
Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome. Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai. Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā. Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi – paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.
Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.
Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut. Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.
Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% – līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.
Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% – līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% – līdz 327,681 miljonam eiro.
Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro – līdz 676,207 miljoniem eiro. Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro – līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro – līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.
Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.
Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.
Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro – līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.
Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro – līdz 365,293 miljoniem eiro.
Būtiskākais pieaugums – par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro – līdz 125,143 miljoniem eiro. Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro – līdz 128,862 miljoniem eiro.
Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro – līdz 370 miljoniem eiro. Šajā sadaļā lielākais pieaugums – par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.
Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro – līdz 80 miljoniem eiro.
Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs – 181,5 miljoni eiro.
Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro – līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.
Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro – līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.
LETA jau vēstīja, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.
Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.
No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.
VM informēs par jaunu prioritāro vakcinācijas grupu atvēršanu
Šodien plkst.13 Veselības ministrija (VM) rīko preses konferenci, kurā informēs par jaunu prioritāro vakcinācijas grupu atvēršanu – izglītības iestāžu darbinieku otro grupu un operatīvo dienestu un kritisko funkciju darbiniekiem, aģentūru LETA informēja VM.
Turpinoties vakcinācijai, Latvijā secīgi tiek vērtas vaļā jaunas prioritārās grupas. Jaunu grupu atvēršana ir saistīta gan ar līdzšinējo prioritāro grupu iedzīvotāju atsaucību vakcinēties, gan ar līdzšinējo vakcīnu apjomu, kas līdz šim bija pieejams vakcinācijai.
Lai raiti nodrošinātu ikviena Latvijas iedzīvotāja vakcināciju, katras jaunas grupas atvēršana pakāpeniski tuvina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iespējai saņemt savu vakcīnu.
Valdība akceptē iekšlietu dienestos nodarbināto vakcinēšanu pret Covid-19
Valdība otrdien atbalstīja iespējami tuvākajā laikā iekšlietu dienestos nodarbināto vakcinēšanu pret Covid-19.
Valdība noteica iekšlietu dienestos strādājošo amatus, kuros nodarbinātie ir prioritāri vakcinējami pret Covid-19 infekciju.
Iekšlietu ministrijā (IeM) aģentūrai LETA skaidroja, ka konkrēts datums iekšlietu darbinieku vakcinēšanai nav noteikts, taču tiklīdz valdība dod zaļo gaismu un veselības ministrs paraksta attiecīgu rīkojumu, tā varēs sākt iekšlietu dienestos strādājošo vakcinēšanu.
Iekšlietu struktūru – Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, nodarbināto vakcinācija nepieciešama, lai nodrošinātu IeM sistēmas iestādēm noteikto uzdevumu nepārtrauktu izpildi.
Tāpat vakcinēšana nepieciešama, lai nodrošinātu nodarbināto praktisko iemaņu, profesionālo zināšanu, kompetenču un prasmju pilnveidošanu, dienestā pieņemto personu profesionālo sagatavošanu atbilstoši IeM sistēmas iestāžu vajadzībām un prasībām.
Kopumā esot nepieciešams prioritāri vakcinēt 11 610 darbiniekus, tostarp, dienestu priekšniekus.
KM: Prioritāri vakcinējamo personu grupā ir iekļaujami 1177 mediju nozares organizācijām kritiski svarīgie darbinieki
Piektajā prioritāri vakcinējamo personu grupā iekļaujami 1777 masu mediju nozares organizācijām kritiski svarīgi darbinieki, norādījusi Kultūras ministrija (KM) informatīvajā ziņojumā, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdība.
KM skaidroja, ka, lai nodrošinātu kultūras un mediju nozarē kritiski svarīgu un prioritāri vakcinējamu personu grupās iekļaujamo organizāciju vai uzņēmumu un profesiju vai amatu saraksta sagatavošanu, KM tika izveidota darba grupa, kas sadarbībā ar kultūras un mediju nozares pārstāvjiem V prioritāri vakcinējamo personu grupā rosina iekļaut masu mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai kritiski svarīgas organizācijas un profesijas, kā arī publiskā un privātā sektora kultūras organizācijas un kultūras jomā strādājošas fiziskas personas, kurām ir noslēgti un 2021.gada laika periodā no maija līdz 2021.gada beigām spēkā esoši līgumi par darba pienākumu veikšanu ārvalstīs vai dalību starptautiskos pasākumos.
KM akcentēja, ka sabiedrības informētība ir būtisks elements, lai nodrošinātu veiksmīgu krīzes situācijas pārvarēšanu, tostarp Covid-19 infekcijas radīto pandēmiju. Līdz ar to masu mediju darbības nepārtrauktība ir sevišķi nozīmīga. Ziņu dienestu darbs un informatīvi analītiskais saturs ir stratēģiski nozīmīgs, lai nodrošinātu sabiedrības informētību.
Piektajā prioritārajā pret Covid-19 vakcinējamo grupā iekļauj 171 satiksmes nozares darbinieku
Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu, no septītās uz piekto prioritāro grupu vakcinācijai pret Covid-19 pārcelts 171 satiksmes nozares darbinieks, otrdien nolēma valdība.
Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtajā un valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā vēstīts, ka piektajā prioritārajā grupā jāiekļauj 105 VAS “Latvijas gaisa satiksme” darbiniekus, kuru darba rezultātā valstī tiek nodrošināta nepārtraukta un droša gaisa satiksme nepārtrauktā režīmā.
Tāpat uz piekto grupu pārcelti arī 66 VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieki, kuru pienākumos ir nodrošināt nepārtrauktu un drošu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu nepārtrauktā režīmā.
Kariņš: Jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem
Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, otrdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.
Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir “aizņemta nauda”, kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija “milzu soļiem” tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.
Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.
Premjers gan norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.
Kariņš norādīja uz “anekdotiskiem gadījumiem”, kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.
“Viena lieta ir ieiet sistēmā, uzņēmumi sāk pierast pie šīs sistēmas un plāno savu darbību ap to. Tomēr ir jāsāk domāt, kā iziet no atbalsta – pakāpeniski vai pēkšņi. Valsts nespēs neierobežoti subsidēt mūsu uzņēmējdarbību,” uzsvēra Ministru prezidents.
Kariņš aicināja finanšu ministru darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam kopā ar uzņēmēju organizācijām diskutēt par ko, kā iziet no valsts atbalsta sistēmas.
Līdz decembrim varēs pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju, uzrādot ceļošanas dokumentu ar beigušos derīguma termiņu
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz līdz 2021.gada decembrim pagarināt termiņu, līdz kuram var pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju Latvijā, uzrādot ceļošanas dokumentu ar beigušos derīguma termiņu.
Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā sagatavoti tāpēc, ka joprojām turpinās ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu saistītie ceļošanas ierobežojumi, turpina pastāvēt arī ar ceļošanas dokumentu saņemšanu saistītie sarežģījumi.
Iekšlietu ministrija (IeM) skaidro, ka patlaban normatīvie akti joprojām neparedz tiesības Latvijā ieceļot ārzemniekiem, kam piešķirtas vai kas vēlas pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc minētajos likuma grozījumos paredzēts pagarināt lēmuma derīguma termiņu atsevišķu kategoriju personām.
Viena no šīm kategorijām ir personas, kam piešķirtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un kas nav ieceļojušas Latvijā pēc pozitīva lēmuma par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrāciju.
Anulējot šīs uzturēšanās atļaujas, personām nebūtu iespējas tās pieprasīt atkārtoti, jo kritēriji, kas jāizpilda, lai pieprasītu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, netiktu izpildīti, piemēram, personām būtu izveidojusies prombūtne no Latvijas.
Otra kategorija, kam nebūtu iespēja saņemt atkārtotu uzturēšanās atļauju, ir investori, kas jau veikuši gan ieguldījumu tautsaimniecībā, gan iemaksu Ekonomikas attīstības programmā.
Anulējot atļauju, atkārtotas atļaujas pieprasīšanas gadījumā iemaksa būtu jāveic atkārtoti, lai gan personai nebūtu bijusi iespēja izmantot uzturēšanās atļauju, ieceļojot un uzturoties Latvijā.
Pārējo kategoriju ieceļotājiem lēmuma termiņa pagarināšana nebūtu lietderīga, jo, ja personas vairāk nekā 18 mēnešu laikā kopš atļaujas piešķiršanas nav ieceļojušas Latvijā, viņu atbilstība uzturēšanās mērķiem, kā arī atbilstība citiem kritērijiem, būtu jāpierāda atkārtoti, norāda IeM.
Pirmās palīdzības kursus motociklu vadītāja tiesību iegūšanas apmācībās būs jāorganizē individuāli
Visas epidemioloģiskās drošības prasības, kas attiecas uz mopēda (AM kategorija) un motocikla (A1, A2 un A kategorijas) vadītāja tiesību iegūšanas apmācībām un noslēguma pārbaudījuma kārtošanu, attieksies arī uz pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas apguvi, tajā skaitā, tā būs jāorganizē individuāli, otrdien lēma valdība.
Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtos grozījumus epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz precizēt noteikumos iepriekš pastāvējušās atšķirīgās interpretācijas attiecībā uz pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālas apguves iespējām, lai iegūtu AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesības.
Tas nozīmē, ka arī pirmās palīdzības kursos būs jāievēro prasība tos apgūt individuāli, mācības jāorganizē, lai pirms un pēc nodarbības apmācāmā persona un apmācību veicējs nekontaktētos, pēc katras individuālās apmācības jāievēro 15 minūšu pārtraukums.
Atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošinās transportlīdzekļu vadītāju apmācību procesa kontroli, vienlaikus izvērtējot visus papildu pasākumus, kas varētu iespējami samazināt inficēšanās riskus. Šo pasākumu ieviešanai ir jānodrošina, ka apmācību atjaunošana nepaaugstinās riskus Covid-19 izplatībai Latvijā.
Atvieglojumus pret Covid-19 vakcinētajiem varētu noteikt, vakcinācijas aptverei sasniedzot 30%-40%
Dažādus atvieglojumus pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem varētu noteikt, vakcinācijas aptverei Latvijā sasniedzot 30%-40%, otrdien valdības sēdē sacīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.
Lai ieviestu atvieglojumus vakcinētajām personām, vakcinācijas aptverei riska grupās būtu jābūt vēl lielākai, domā Bērziņš.
Pavļuts skaidroja, ka priekšrocības vakcinētajiem varētu ieviest, ja poti būs saņēmuši 600 000 un vairāk Latvijas iedzīvotāju.
Bērziņš atzīmēja, ka līdz atvieglojumu ieviešanai ir jāizvērtē iespējamie diskriminācijas gadījumi, piemēram, lai nerastos situācijas, kad cilvēks nevar iegūt atvieglojumus, jo nevar vakcinēties medicīnisko indikāciju dēļ. Lai novērstu diskrimināciju, atvieglojumus varētu ieviest vien tad, kad poti pret Covid-19 būs saņēmusi lielākā daļa no tiem, kas to ir vēlējusies darīt.
Bērziņš prognozēja, ka vairākus atvieglojumus, kas attiecināmi uz regulāra skrīninga neveikšanu vakcinētām personām vai vakcinēto sociālās aprūpes centru (SAC) klientu ikdienu, valdība varētu skatīt jau nākamnedēļ.
Tāpat valdība varētu pārvērtēt kārtību, kas nosaka Covid-19 kontaktpersonas statusa noteikšanu, proti, turpmāk vakcinētie mediķi pēc saskarsmes ar Covid-19 slimnieku varētu nedoties pašizolācijā.
Veselības ministrijas (VM) ieteikumi par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai paredz, ka pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļā sertifikāta ieviešanu varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu.
Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli – digitālo zaļo sertifikātu.
VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem – rutīnas skrīningu, SAC, karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.
Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.
Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.
VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.
Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.
Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.
Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.
Ceļošanai nepieciešamais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā
Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā, izriet no otrdien valdībā izskatītā Veselības ministrija (VM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma par digitālā zaļā sertifikāta izstrādi un ieviešanu.
Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.
VM norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau izstrādājušas savus vakcinācijas pret Covid-19 apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai nodrošinātu standartizētu pieeju starp dažādajiem izstrādātajiem risinājumiem, ir nepieciešami vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.
“Digitālā zaļā sertifikāta satvars noteiks Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. Digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos varēs ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrādīs citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES,” atzina ministrijā.
Tiek plānots, ka ES digitālais zaļais sertifikāts ietvers trīs sertifikātu veidus – atveseļošanās sertifikāts jeb pārslimošanas sertifikāts, vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāts un Covid-19 testa sertifikāts.
LNMM veiks epidemioloģiski droša kultūras norises pilotprojekta izmēģinājumu muzeja galvenajā ēkā
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) veiks epidemioloģiski droša kultūras norises pilotprojekta – muzeja apmeklējuma izmēģinājumu, organizējot muzeja galvenajā ēkā izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” apmeklējumu no 21.aprīļa līdz 4.maijam, otrdien lēma valdībā.
KM norādīja, ka virkne kultūras nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju (NVO) ir aicinājušas KM sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), Slimību un profilakses kontroles centru (SPKC) un kultūras norišu un pasākumu rīkotājiem izstrādāt un īstenot kultūras norišu pilotprojektus pakāpeniskai kultūrvietu publiskās darbības atsākšanai, lai pārbaudītu iespējamību īstenot kultūras norises epidemioloģiski drošā veidā atbilstoši iepriekš izstrādātām vadlīnijām un nodrošinot epidemioloģiski drošu vidi gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem.
Pēc KM paustā, kultūras norišu pilotprojektu mērķi ir rast pārliecību par iespēju nodrošināt sabiedrībai epidemioloģiski drošas kultūras norises, ievērojot drošības protokolus un 2020.gadā gūto pieredzi Latvijā un ārvalstīs, monitorēt situāciju, lai apzinātu īstenoto drošības pasākumu atbilstību kopējām epidemioloģiskās drošības prasībām, un analizēt iegūtos datus un izstrādāt katrai kultūras nozarei piemērotus darbības atsākšanas nosacījumus, balstoties praktiskajā pieredzē.
Paredzēts, ka kultūras norišu pilotprojekti tiks īstenoti, lai ar to palīdzību varētu pārbaudīt iespējami plašāku dažādu kultūras nozaru un pasākumu veidu epidemioloģiski drošas norises priekšnosacījumus. Iegūto datu analīze būs pamats drošas un ekonomiski pamatotas kultūras nozares darbības atsākšanai, un ļaus laikus sagatavoties kultūras nozares pakāpeniskai atvēršanai, kā arī gūt priekšstatu par nepieciešamo darbību kopumu, lai pasākumi varētu notikt epidemioloģiski drošā veidā jau pārskatāmā nākotnē. Katra atsevišķā kultūras norises pilotprojekta organizēšanu paredzēts saskaņot ar KM un VM, savukārt norises epidemioloģiskās drošības prasības paredzēts saskaņot ar SPKC.
Kariņš patlaban neredz iespēju lemt par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) patlaban neredz iespēju lemt par ierobežojumu mīkstināšanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja premjers.
Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) otrdien valdības sēdes laikā pausto, ka, ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai, Kariņš atzina, ka viņš ir līdzīgās domās ar veselības ministru.
Premjers stāstīja, ka valdība bija plānojusi trīs nedēļu ciklā diskutēt par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Nākamās diskusijas plānotas nākamnedēļ, tomēr Kariņš norādīja uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu. “Man ir grūti iedomāties, ka valdība varētu vienoties par pārkārtojumiem, ko varētu uztvert kā atvieglojumus,” pauda Ministru prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un saistībā ar tās mazināšanu ieviestie ierobežojumi joprojām ir spēkā un tie ir jāievēro.
Lēmuma pieņemšanu par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu atliek uz maija beigām
Valdība lēmumu par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu pieņems maija beigās.
Otrdien Ministru kabinets uzklausīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) sniegto informāciju par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Neskatoties uz Šuplinskas kolēģiem skaidroto, ka šogad minētie svētki nenotiks tradicionālā formātā, atsevišķi valdības pārstāvji tomēr aicināja skaidrāk pateikt, ka šovasar gaidāmie svētki nebūs jauniešu dziesmu un deju svētki.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja pielikt punktu spekulācijām, ka šogad varētu notikt XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet šim pasākumam būtu jāizdomā alternatīvs nosaukums.
“Ja mēs pateiktu, ka tradicionālie dziesmu un deju svētki nenotiks, bet notiks kaut kas garā līdzīgs, es to atbalstītu. [..] Šie svētki nevar notikt tādā formātā, kā to paredz likums. Nemelosim sabiedrībai. Labāk godīgi pateikt, ka jāgatavojas kam citam,” uzsvēra Kariņš.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pievienojās premjera paustajam. “Viena lieta ir jānorunā – tie nav dziesmu svētki. [.] Mums šim notikumam ir jāizdomā cits nosaukums,” pauda Reirs, piebilstot, ka likums paredz dziesmu svētku norisi Mežapraka estrādē, lai gan ir skaidrs, ka tie šajā vietā nenorisināsies.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādīja, ka, tagad paziņojot par svētku norisi, varētu tikt dots nepārdomāts signāls, ņemot vērā, ka cilvēku izpratnē šie svētki notiek Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā un notiek svētku gājiens.
Tāpēc ārlietu ministrs rosināja valdībai vienoties, ka jaunatnes dziesmu un deju svētki to tradicionālā formātā nenotiks. Vienlaikus viņš aicināja pieņemt lēmumu, ka šo svētku organizācijā iesaistītie un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šā gada 27.maijam iesniedz valdībā priekšlikumu, kā šie svētki tiks nodrošināti epidemioloģiski drošā veidā un vai epidemioloģiskā situācija vispār atļaus šos svētkus rīkot. “Varbūt pat būs jālemj par pirmajiem pandēmijas dziesmu svētkiem,” ironiski piebilda Rinkēvičs.
Ārlietu ministra priekšlikumam pievienojās kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kura ieskatā līdz 27.maijam tiks “paturēta kāja durvīs” un, neskatoties uz gaidāmo svētku netradicionālo formātu, tomēr tiktu saglabāta Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku numerācija. Puntulis arī piebilda, ka patlaban būtu riskanti nenosaukt tos par dziesmu svētkiem, tādējādi noņemot šo svētku būtību.
Arī Šuplinska atbalstīja Rinkēviča priekšlikumu un atkārtoti uzsvēra, ka jauniešu dziesmu un deju svētki nenotiks tradicionālā formā.
Premjers vēlējās zināt, vai daļu no šogad gaidāmās dziesmu un deju svētku programmas varētu iekļaut 2023.gadā gaidāmajos Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, uz ko kultūras ministrs atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka šāda iespēja tiek izvērtēta, bet detaļas viņš nevēlējās atklāt.
Noslēdzot diskusijas, valdība vienojās, ka ministri par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku formātu lems 27.maijā pēc tam, kad tiks izvērtēts IZM ziņojums un epidemioloģiskā situācija.
leta.lv