- Atjaunos lielo tirdzniecības centru darbību
- Privātos pasākumos, joprojām ievērojot divu mājsaimniecību principu, iekštelpās varēs pulcēties līdz desmit cilvēkiem un brīvā dabā līdz 20 cilvēkiem. Savukārt bēru un kristību ceremoniju norisē turpmāk varēs piedalīties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot noteiktu dalībnieku skaitu – līdz desmit cilvēkiem iekštelpās un līdz 20 cilvēkiem brīvā dabā
- Personas, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, varēs piedalīties pieaugušo profesionālās izglītības programmu apguvē klātienē līdz 20 personām grupā
- Bibliotēku, muzeju un kultūrvietu individuālie apmeklējumi būs atļauti, ievērojot drošības protokolus
- Kapusvētkos pie dzimtas kapiem nedrīkstēs pulcēties vairāk par desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām
- Sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt arī iekštelpās
- Līdz jūlija vidum notiks epidemioloģiski drošu slidošanas sporta treniņu izmēģinājumi
- Valkas un Valgas iedzīvotāji varēs šķērsot robežu bez ierobežojumiem
- LM piešķir 34 miljonus eiro, lai segtu izdevumus par Covid-19 slimības pabalstiem
- Vienreizējo 200 eiro atbalstu plāno piešķirt arī izdienas pensijas saņēmējiem ar noteiktu invaliditāti
- Ārkārtējās situācijas laikā izsniegto pabalstu periodus plānots pielīdzināt apdrošināšanas stāžam
- Drīzumā valdībai varētu piedāvāt lemt par ierobežojumu mīkstināšanu ēdināšanas, sporta un skaistumkopšanas nozarēs
Atjaunos lielo tirdzniecības centru darbību
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atjaunot lielo tirdzniecības centru darbību, ieviešot drošas tirdzniecības modeli.
Valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” paredz, ka turpmāk tiks atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru.
EM lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet ministrija atsaucās arī uz Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās izpētes laikā secināto par augsto gaisa kvalitāti lielajos tirdzniecības centros, kā arī ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.
“Ir pamats uzskatīt, ka darbības ierobežojumu atcelšana tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru, ne tikai nodrošinās pilnīgu droša tirdzniecības modeļa ieviešanu tirdzniecības nozarē, bet kopumā novērsīs iepriekš minētos uzņēmējdarbības un godīgas konkurences ierobežojumus, kā arī mazinās Covid-19 infekcijas izplatības riskus tirdzniecība vietās,” pauda EM.
Tāpat no noteikumiem svītrota prasība par tirdzniecības dalībnieku skaita ierobežojumu ielu tirdzniecības organizēšanas vietā. Turpmāk pašvaldības domei būs tiesības ielu tirdzniecības jomā noteikt maksimāli pieļaujamo tirdzniecības dalībnieku skaitu ielu tirdzniecības organizēšanas vietā pašvaldības administratīvajā teritorijā.
EM uzsvēra, ka tādējādi konceptuāli tiek atcelti tirdzniecības dalībnieku skaita ierobežojumi ielu tirdzniecības organizēšanas vietās, saglabājot prasību nodrošināt epidemioloģiski drošu iepirkšanās vidi iepriekš minētajās vietās.
Vienlaikus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības riskiem attiecībā uz tādām ielu tirdzniecības organizēšanas vietām, kur tiek izveidotas noslēgta tipa tirdzniecības vietas jeb teltis, kurās pulcējas būtisks skaits apmeklētāju un tiek radīts drūzmēšanās risks un nepietiekama svaiga gaisa plūsma, tirdzniecības dalībnieki aicināti šādās noslēgta tipa tirdzniecības vietās nodrošināt, ka slēgtas sienas laukums veido ne vairāk kā 50-75% no kopējā tirdzniecības vietas sānu sienu slēgtā laukuma, lai tādējādi nodrošinātu atbilstošu vēdināšanu.
Izmaiņas stāsies spēkā pēc noteikumu grozījumu publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
EM informēja, ka ikvienā tirdzniecības vietā ir jāievēro virkne drošības prasību, tostarp pircējiem un darbiniekiem ir jālieto mutes un deguna aizsegi, jānodrošina 25 kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju, kā arī groziņu, ratiņu vai iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam.
Arī turpmāk tirdzniecības vietās būs jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas un izejas. Ja infrastruktūra atļauj, jānodala ieeja no izejas, ievērojot ugunsdrošības prasības.
Tirdzniecības vietās ir jādeleģē klātesoša atbildīgā persona, kas pastāvīgi organizē prasību izpildi, informācija par atbildīgo personu jāizvieto labi redzamā vietā. Tāpat ir jāizstrādā iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai, kas ietver apmeklētāju aprēķinu, iekšējās procedūras un kontroles, kā arī atbildīgo personu, lai kontroles institūcijas var objektīvi pārliecināties par prasību izpildi.
Tirdzniecības vietās aizliegts organizēt un reklamēt par septiņām dienām īsākus speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku.
Policija par pārkāpumiem var slēgt tirdzniecības vietu līdz septiņām dienām.
Paplašina pulcēšanās iespējas privātos pasākumos
Pakāpeniski uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un palielinoties vakcinācijas aptverei, valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus, kas paredz paplašināt pulcēšanās iespējas privātos pasākumos.
Saskaņā ar grozījumiem turpmāk privātos pasākumos, joprojām ievērojot divu mājsaimniecību principu, iekštelpās varēs pulcēties līdz desmit cilvēkiem un brīvā dabā līdz 20 cilvēkiem. Savukārt bēru un kristību ceremoniju norisē turpmāk varēs piedalīties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot noteiktu dalībnieku skaitu – līdz desmit cilvēkiem iekštelpās un līdz 20 cilvēkiem brīvā dabā.
Valdībai šodien apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus par klātienes praktiskām mācībām, ko nevar veikt attālināti, paredzēts, ka pirmās palīdzības praktisko apmācību varēs veikt klātienē desmit cilvēku grupā, ievērojot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības – apmācību laikā pasniedzējs un apmācāmā persona lieto respiratoru bez vārsta, nodrošināta divu metru distance, apmācību dalībniekiem ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.
Savukārt tie cilvēki, kuri izgājuši pilnu vakcinācijas kursu un kopš vakcinācijas pagājušas 14 dienas, klātienē pirmās palīdzības apmācībās varēs piedalīties līdz 20 cilvēkiem grupā, neveicot Covid-19 testu, nelietojot mutes un deguna aizsegu, kā arī neievērojot divu metru distanci.
Veselības ministrija norāda, ka spēkā esošie epidemioloģiskās drošības ierobežojumi pakāpeniski tiks mazināti, izvērtējot gan saslimstības rādītājus, gan vakcinācijas aptveri sabiedrībā.
Bibliotēku, muzeju un kultūrvietu individuālie apmeklējumi būs atļauti, ievērojot drošības protokolus
Bibliotēku, muzeju un kultūrvietu individuālie apmeklējumi būs atļauti ar nosacījumu, ka tiek ievērots un skaidros drošības protokols, tai skaitā veicot iepriekšēju pierakstu un aizpildot anketas par apmeklējumu un uzraugot mobilitātes datus par lielu objektu apmeklēšanu, otrdien lēma valdībā.
Kultūras ministrija (KM) atsaucās uz Ministra kabineta 26.marta sēdi, kur tika izskatīta prezentācija Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai. Ierobežojošo pasākumu pārskatīšanas otrajā solī, saslimstības 14 dienu kumulatīvajam rādītājam uz 100 000 iedzīvotājiem sasniedzot 320, kā viens no pārskatāmajiem pasākumiem paredzēta iespēja individuāli apmeklēt bibliotēkas, muzejus un kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus telpas katram apmeklētājam.
Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, minēto kultūrvietu darba pakāpeniskai atsākšanai no 3.jūnija KM izstrādājusi un publiskojusi epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas; kultūrvietas durvis individuāliem apmeklējumiem vērs, kolīdz būs sagatavojusies vadlīniju izpildei.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pavēstīja, ka KM stratēģija atvieglojumu ieviešanā ir bijusi atbildīga. Viņa ieskatā, būtiski ir īstenot pilotprojektus, lai kultūrvietu apmeklējums būtu drošs un atbilstošs drošības protokoliem.
“Muzeju nozare bija pirmā, kas īstenoja šādu pilotprojektu un bija izcili sagatavojusies muzeju atvēršanai jau no 1.jūnija. Vēlos pateikties nozarei par atbildīgu pieeju!” uzsvēra Puntulis.
Pēc KM paustā, ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izmēģinājumprojektu un to, ka saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem tuvojas 200, iepriekš sagatavotais projekts paredzēja precizēt MK noteikumu un atļaut bibliotēkām, muzejiem un arhīviem piedāvāt sabiedrībai individuāla apmeklējuma iespējas iekštelpās un nosakot prasības, kas bibliotēkām, muzejiem un arhīviem jāievēro, lai nodrošinātu iekštelpu apmeklējuma epidemioloģisko drošību.
KM skaidroja, ņemot vērā, ka muzeju darbībai identiskas individuāla apmeklējuma iespējas sabiedrībai sniedz arī muzejiem radniecīgas kultūrvietas, kurās eksponētas mākslas vērtības un vēstures liecības, taču kurām nav akreditēta muzeja statusa, to apmeklējumam noteiktas tādas pašas prasības kā muzejiem. Vienlaikus precizētās prasības attiecas arī uz bibliotēkām un arhīviem, nodrošinot to individuālu apmeklējumu.
Pēc KM paustā, bibliotēku, arhīvu, muzeju un muzejam radniecīgo mākslas un vēstures eksponēšanas vietu individuāli apmeklējumi iekštelpās ir atļauti individuāliem apmeklētājiem, tai skaitā vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem, vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.
Gadījumos, kad bibliotēkas, arhīva, muzeja vai muzejam radniecīgās mākslas un vēstures eksponēšanas vietas publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, vienlaikus telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs vai vienas mājsaimniecības locekļi.
Tāpat bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un muzejiem radniecīgajām mākslas un vēstures eksponēšanas vietām jānodrošina apmeklētāju vienvirziena plūsma, nodalot ieeju no izejas, ja infrastruktūra nodrošina vairākas atsevišķas piekļuves vietas telpām un tiek ievērotas ugunsdrošības prasības.
Paredzēts arī kontrolēt apmeklētāju plūsma pie ieejām un izejām un vietās, kur notiek pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās, nepieciešamības gadījumā varētu veikt apmeklētāju plūsmas organizēšana, tai skaitā veicot apmeklējuma laika iepriekšēju rezervēšanu. Nepieciešams arī izstrādāt dokumentēta iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un jānosaka par šo pasākumu ievērošanu atbildīgā persona, publiski izvietojot atbildīgās personas kontaktinformāciju, kā arī regulāri jāveic telpu vēdināšana.
KM ir izstrādājusi vadlīnijas epidemioloģiskās drošības pasākumiem bibliotēku, arhīvu, muzeju un muzejiem radniecīgo mākslas un vēstures eksponēšanas vietu darbībā, kurās ir iekļautas detalizētas prasības un ieteikumi minēto pasākumu ieviešanai, tostarp noteiktas prasības attiecībā uz telpu vēdināšanu, nosakot, ka gadījumā, ja telpas ir aprīkotas ar automātisku ventilācijas sistēmu, ir jānodrošina vismaz 700 ppm skābekļa koncentrācijas līmenis visās telpās, neatkarīgi no tajās esošā apmeklētāju skaita.
Savukārt, ja telpas ir vēdināmas tikai mehāniski, piemēram, atverot logus, vēdināšana jāveic vismaz ik pēc divām stundas uz 15 minūtēm. Tāpat vadlīnijās iekļauts ieteikums veikt tā iestādes personāla, kas iesaistīti darbā ar apmeklētājiem, regulāru – vismaz reizi divās nedēļās – testēšanu.
KM vēra uzmanību uz to, ka vairākas publiskās bibliotēkas ir izteikušas iniciatīvu vasaras laikā atvērt āra lasītavas, tāpēc KM rosināja paredzēt iespēju bibliotēkām veidot ārtelpu lasītavas un nosakot, ka bibliotēku ārtelpu lasītavu darbībai tiek piemērotas tās pašas prasības, kas tiek attiecinātas uz muzeju ārtelpu teritorijām, paredzot vienam apmeklētājam desmit kvadrātmetrus no publiski pieejamās teritorijas platības.
Kokale uzsvēra, ka personām, kas nav vakcinējušās pret Covid-19, vīrusa ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi tiek mazināti pakāpeniski – atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam un krītoties saslimstības rādītājam uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt vakcinētu un Covid-19 pārslimojušu personu risks saslimt ar Covid-19 ir pietiekami zems, tāpēc jau jūnija vidū – līdz ar vakcinācijas aptveres sabiedrībā palielināšanos – tiem piemēroti izņēmumi no vispārējās epidemioloģiskās kārtības: no 15.jūnija plašākas iespējas pulcēties, apmeklējot publiskus pasākumus, neievērojot savstarpēju divu metru distanci un nelietojot mutes un deguna aizsegus.
Klātienē ierobežotā pret Covid-19 vakcinētu cilvēku lokā varēs norisināties vairāku nozaru praktisko zināšanu apguve
Klātienē ierobežotā pret Covid-19 vakcinētu cilvēku lokā varēs norisināties vairāku nozaru praktisko zināšanu apguve, otrdien lēma Ministru kabinetā.
Ministru kabinets vienojās, ka personas, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kas apliecina personas statusu vakcinācijā pret Covid-19, varēs piedalīties pieaugušo profesionālās izglītības programmu apguvē klātienē līdz 20 personām grupā.
Šīm personām klātienes mācībās nebūs jāievēro prasības par masku nēsāšanu, distances ievērošanu un citas epidemioloģiskās drošības prasības. Izņēmums ir par regulāru telpu vēdināšanu.
Šāds ierobežojumu atvieglojums attiecināms uz tām personām, kurām ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām vai no 22 līdz 90 dienām pēc vakcīnas “AstraZeneca” pirmās devas saņemšanas.
Tāpat turpmāk klātienē varēs īstenot praktiskās mācības nozarēs, tai skaitā klīniskās mācības veselības aprūpē un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, kurās ir noteikta obligāta prasība pēc kvalifikācijas uzturēšanas.
Klātienē varēs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kvalifikācijas praksi un profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, kā arī profesionālās pilnveides programmu praktiskās daļas apguvi, ja to nevar veikt attālināti.
Jaunais regulējums nosaka, ka klātienē praktiskās zināšanas drīkstēs apgūt vienā grupā līdz 10 izglītojamiem, ievērojot un nodrošinot visus epidemioloģiskos drošības noteikumus.
Kā medijus informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), organizējot pieaugušo izglītības programmas klātienē, epidemioloģiskās drošības nolūkos mācību dalībnieki tiks katru dienu reģistrēti, tiks organizēta iknedēļas Covid-19 vīrusa testēšana, dalībnieki lietos mutes un deguna aizsegus, kā arī katram mācību dalībniekam jānodrošina vismaz trīs kvadrātmetri no telpas. Tāpat jāievēro divu metru distance, regulāri jāvēdina telpas un izglītības iestādē jānodrošina plūsmu nepārklāšanās.
IZM uzsvēra, ka minēto ierobežojuma mīkstināšana pēc būtības neradīs papildu epidemioloģiskos riskus, jo minētais izglītojamo skaits ir neliels. Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem pašreiz profesionālās tālākizglītības programmās kopā mācās 5667 izglītojamie, bet profesionālās pilnveides programmas apgūst 5168 izglītojamie.
Ņemot vērā to, ka ar šiem grozījumiem tiek paredzēta iespēja pirmās palīdzības praktisko apmācību veikt 10 cilvēku grupā tāpat kā pārējās pieaugušo mācību programmās, tehniski precizēts esošais regulējums par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covdi-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, no tā svītrojot prasību par individuālu pirmās palīdzības praktisko apmācību.
Vienlaikus Ministru kabinets vienojās, ka studiju programmās, kurās ir paredzēta reflektantu praktiskās sagatavotības pārbaude, piemēram, fiziskās sagatavotības pārbaude, praktisko iemaņu pārbaude teātra mākslā, dejā un horeogrāfijā, audiovizuālajā mākslā vai citā veidā, lai nodrošinātu objektīvu izvērtējumu, šo iestājpārbaudījumu daļu varēs īstenot klātienē ne vairāk kā 10 personām grupā.
Kapusvētkos pie dzimtas kapiem nedrīkstēs pulcēties vairāk par desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām
Otrdien valdība noteica epidemioloģiskās drošības prasības kapusvētkiem.
Dievkalpojumu laikā kapusvētkos ārtelpās būs jāievēro divu metru distance, jālieto mutes un deguna aizsegs, bet vēlāk pulcēties varēs tikai divu mājsaimniecību ietvaros līdz desmit personām ap savas ģimenes vai dzimtas kapavietām, bet ievērojot distanci no pārējām personām.
Reliģiskajām organizācijām sadarbībā ar kapsētas apsaimniekotāju būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības un piesardzības prasību ievērošana, kontrole un jāorganizē cilvēku plūsmas dievkalpojuma norises vietā, kā arī dievkalpojuma norises vietā jāizvieto informācija par epidemioloģiskās drošības un piesardzības nosacījumiem.
Sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt arī iekštelpās
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut sniegt iekštelpās sporta inventāra nomas pakalpojumus.
Ministrijā skaidroja, ka, sākoties gada siltajai sezonai, būtiski pieaug iedzīvotāju mobilitāte, tiecoties pavadīt laiku ārtelpās atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un epidemiologu ieteikumiem.
Līdz šim bija sporta inventāra noma iekštelpās bija liegta, lai gan, kā uzsvēra EM, ir atļautas organizētas sporta nodarbības, dabas aktivitātes un tūrisma aktivitātes ārā, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības.
Tādējādi valdība lēma atļaut sniegt iekštelpās sporta inventāra nomas pakalpojumus, nosakot, ka šī pakalpojuma sniegšana veicama atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.
Tāpat valdība atbalstīja priekšlikumu atļaut sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu iekštelpās tūristu mītnē nakšņojošiem viesiem. Šo pakalpojumu varēs sniegt no plkst.6 līdz 22, vienā telpā varēs atrasties viens viesmīlis, kurš apkalpo vienas mājsaimniecības locekļus.
Valdība arī noteikumos nostiprināja iepriekš Saeimā pieņemto lēmumu, paredzot, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārā atļauts sniegt līdz plkst.24.
Līdz jūlija vidum notiks epidemioloģiski drošu slidošanas sporta treniņu izmēģinājumi
Otrdien Ministru kabinets vienojās par slidošanas sporta treniņu izmēģinājumu pilotprojektiem no 2.jūnija līdz 11.jūlijam, lai pārbaudītu, kā turpmāk varētu norisināties sacensības un iekštelpu treniņus epidemioloģiski drošā veidā.
Pilotprojektu organizēšana ir saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Veselības ministriju (VM) un attiecīgā sporta veida federāciju. To norises epidemioloģiskās drošības prasības saskaņojis Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kā pirmo paredzēts īstenot pilotprojektu sporta treniņu norisei hokejā, daiļslidošanā un šorttrekā ledus hallēs jeb iekštelpu slidotavās. Pamatojums minētā pilotprojekta izvēlei ir šo sporta veidu un to treniņprocesam nepieciešamās sporta infrastruktūras specifika, kā arī fakts, ka minētajos sporta veidos ārā nav iespējas attīstīt slidošanas prasmes.
Plānotais pilotprojekta īstenošanas laika posms ir no 2.jūnija līdz 11.jūlijam. Savukārt īstenošanas vietas ir Latvijā esošās ledus halles.
Valkas un Valgas iedzīvotāji varēs šķērsot robežu bez ierobežojumiem
Valkas un Valgas iedzīvotāji varēs šķērsot robežu bez ierobežojumiem, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Noteikumu grozījumu autore Ekonomikas ministrija (EM) skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas pierobežas pilsēta Valka un Valga atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas ir viena funkcionālā teritorija, ko nav iespējams pilnībā nodalīt, jo atsevišķi pakalpojumi un infrastruktūra, kas ir paredzēti gan Valkas, gan Valgas iedzīvotājiem, atrodas tikai vienā robežas pusē.
Vienlaikus EM atgādināja, ka Latvijā ir noteikti Covid-19 ierobežojošie pasākumi, ierodoties Latvijā no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētajām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ir radusies situācija, kad praksē būtiski tiek traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, jo ir ierobežota brīva iedzīvotāju pārvietošanās vienas teritoriālās kopienas ietvaros un tādējādi dažādu ikdienas pakalpojumu pieejamība, kā arī būtiski ierobežota uzņēmējdarbība Valkas un Valgas teritorijā.
Lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu, papildu izmaksas un nemazinātu iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu loku un neradītu iedzīvotāju neapmierinātību, valdība nolēma turpmāk neattiecināt ieceļošanas ierobežojumus uz Valkas novadā un Valgas pagastā deklarētajiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas sauszemes robežu ar Igauniju, ja viņi nepārvietojas ārpus Valkas un Valgas pašvaldību administratīvajām teritorijām.
Tas nozīmē, ka turpmāk Valkas un Valgas iedzīvotāji drīkstēs atkal brīvi, bez ierobežojumiem ikdienā šķērsot Valkas un Valgas robežu, ja tie nepārvietosies ārpus Valkas un Valgas pašvaldību administratīvajām teritorijām.
EM uzsvēra, ka šīs izmaiņas neatbrīvo Valgas iedzīvotājus no pienākuma turpināt aizpildīt pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē “covidpass.lv” un ievērot pārējās epidemioloģiskās drošības prasības.
Izmaiņas stāsies spēkā pēc noteikumu grozījumu publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Pašvaldības no valsts budžeta saņems 27 miljonus eiro augstas gatavības projektu īstenošanai
Pašvaldības no valsts budžeta saņems 27 miljonus eiro augstas gatavības projektu īstenošanai, otrdien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Agnese Vārpiņa, izvērtējot 83 iesniegtos projektus, kopā atbalstīts 21 projekts Rīgas pilsētā, Valmieras pilsētā, Smiltenes novadā, Ogres novadā, Daugavpils pilsētā, Ventspils pilsētā, Gulbenes novadā, Rēzeknes pilsētā, Alūksnes novadā, Stopiņu novadā, Jelgavas pilsētā, Siguldas novadā, Vecumnieku novadā, Tukuma novadā, Talsu novadā, Valkas novadā.
Kopējais valsts budžeta finansējums šiem projektiem paredzēts 50 931 583 eiro: 2021.gadā 27 150 000 eiro, savukārt 2022.gadā – 23 781 583 eiro apmērā.
Šī gada finansējums plānots no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, savukārt finansējums 2022.gadam tiks iestrādāts VARAM budžetā, gatavojot 2022.gada valsts budžeta projektu.
Pašvaldības projektus varēja pieteikt diviem mērķiem: pašvaldību pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, Rīgas Austrumu maģistrāles posma izbūves otrajai kārtai.
Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gādā, kā arī būtiska bija projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.
LM piešķir 34 miljonus eiro, lai segtu izdevumus par Covid-19 slimības pabalstiem
Ministru kabinets otrdien piešķīra Labklājības ministrijai (LM) 34 812 470 eiro, lai segtu izdevumus par slimības pabalstiem saistībā ar Covid-19 izplatību.
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu LM no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 55 039 882 eiro. LM virzīja Ministru kabineta rīkojumu, kas paredz samazināt piešķirtos līdzekļus slimības palīdzības pabalstiem līdz 34 812 470 eiro.
Pēc ministrijā paustā, jau ar 2020.gada novembri ir izteikti palielinājies slimības pabalstu izsniegšanas gadījumu skaits Covid-19 dēļ jeb slimības pabalsti ar cēloni “Cits cēlonis (Ārkārtas stāvoklis)”.
Šī gada pirmajā ceturksnī slimības gadījumi ar cēloni “Cits cēlonis (Ārkārtas stāvoklis)” veidojuši vairāk nekā pusi no visu saslimšanas gadījumu kopskaita, un tiem no speciālā budžeta apakšprogrammas “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izlietoti 34 812 470 eiro, kamēr kopumā slimības pabalstiem pirmajā ceturksnī izlietoti 91 433 281 eiro.
Līdz ar to šī gada pirmajā ceturksnī slimības pabalstu izmaksai izlietoti jau 39,8% no gada apropriācijas, lai gan pie proporcionālas izpildes tai būtu jābūt 25% no plāna.
Speciālā budžeta apakšprogrammā “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumi slimības pabalstam, atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2021.gadam” tika apstiprināti 229 834 629 eiro, rēķinoties, ka slimības pabalstus saņems vidēji 17 900 personas mēnesī un vidējais pabalstu apmērs būs 1 069,64 eiro.
Uz šī gada 9.maiju saistībā ar Covid-19 infekciju veikts 86 501 slimības pabalsta maksājums. Vienai personai slimības pabalsts var tikt izmaksātas vairākkārt.
Vienreizējo 200 eiro atbalstu plāno piešķirt arī izdienas pensijas saņēmējiem ar noteiktu invaliditāti
Latvijā dzīvojošiem Latvijā piešķirtās izdienas pensijas saņēmējiem, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte, tiks izmaksāts vienreizējais 200 eiro pabalsts Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai, paredz valdības atbalstītie likuma grozījumi.
Saeima martā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas noteica to personu loku, kuram tika izmaksāts vienreizējais 200 eiro pabalsts. Attiecībā uz izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu tika noteikts izmaksāt tikai tiem cilvēkiem, kas sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta.
Labklājības ministrija (LM) atzīmē, ka citiem izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu nebija paredzēts izmaksāt, jo izdienas pensija pēc savas būtības jau ir speciāla sociālā garantija. Ministrijā arī norāda, ka izdienas pensiju piešķir un izmaksā cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri lielā daļā arī pēc atvaļināšanās no dienesta turpina darba attiecības.
Taču starp izdienas pensijas saņēmējiem ir arī cilvēki ar invaliditāti, kuri, jo īpaši ar pirmās un otrās invaliditātes grupu, ir vieni no vismazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām. Tāpēc LM uzskata, ka arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, ir jāsaņem vienreizējais pabalsts.
Paredzēts, ka pabalstu izmaksās jūlijā un to veiks iestādes, kuras piešķir un izmaksā izdienas pensijas. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegto informāciju tās uzskaitē 2021.gada februārī bija 475 izdienas pensijas saņēmēji vecumā līdz 64 gadiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Savukārt Aizsardzības ministrija ir uzskaitījusi 84 izdienas pensijas saņēmējus ar invaliditāti.
Šādas izmaiņas nosaka LM izstrādātais likumprojekts “Grozījumi “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kas otrdien, 1.jūnijā, pieņemts valdības sēdē. Par to vēl jālemj un jābalso Saeimai.
Ārkārtējās situācijas laikā izsniegto pabalstu periodus plānots pielīdzināt apdrošināšanas stāžam
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz tām personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas stāžam.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām: dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz ar to pabalstu periodi šobrīd neveido personai apdrošināšanas periodu, atzīmē likumprojekta autori Labklājības ministrijā.
Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, teikts likumprojekta anotācijā.
Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus, paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un šo pabalstu periodus iecerēts pielīdzināt apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.
Likumprojekts paredz, ka par iepriekš minētajiem periodiem netiks veiktas obligātās iemaksas. Līdz ar to šos periodus paredzēts pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, nosakot tiesības uz valsts pensijām un kvalifikācijas noteikšanu uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un apdrošināšanas atlīdzību. Tā kā iemaksas par šiem periodiem netiks veiktas, tad periodi ietekmēs apdrošināšanas pakalpojumu apmēru tikai tiktāl, ciktāl šis pakalpojuma apmērs atkarīgs no stāža, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāpieņem Saeimai.
Drīzumā valdībai varētu piedāvāt lemt par ierobežojumu mīkstināšanu ēdināšanas, sporta un skaistumkopšanas nozarēs
Mazinoties saslimstībai ar Covid-19, drīzumā valdībai varētu piedāvāt lemt par jaunu ierobežojumu mīkstināšanu, otrdien preses konferencē pavēstīja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Operatīvās vadības grupas izstrādātais “četru soļu plāns” ierobežojumu mīkstināšanai paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, tad varētu atļaut individuālas nodarbības sporta zālē.
Tāpat varētu pilnībā atļaut skaistumkopšanas nozares darbu, bet ēdinātāji varētu sniegt pakalpojumus iekštelpās.
Nākamais solis ierobežojumu mīkstināšanā arī paredz atļaut brīvdabas pasākumus ar kontrolētu un ierobežotu apmeklētāju skaitu.
Citskovskis informēja, ka Operatīvā vadības grupa patlaban strādā pie iespējām īstenot “trešajā solī” ietveros pasākumus, tomēr to ieviešana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas.
“Ja kumulatīvais saslimstības rādītājs sasniegs 250 un tas uzrādīs stabili sarūkošu tendenci, tad Operatīvā vadības grupa izstrādās priekšlikumus, atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam,” pauda Valsts kancelejas direktors.
Viņš gan atturējās skaidri atbildēt, vai Operatīvā vadības grupa jau nākamnedēļ varētu piedāvāt Ministru kabinetam lemt par “trešajā solī” ietvertajiem pasākumiem.
leta.lv