Personas bez sejas maskām nedrīkstēs ielaist publiskās iekštelpās un apkalpot
Personas bez sejas maskām nedrīkstēs ielaist publiskās iekštelpās, savukārt pakalpojuma sniedzējs nevarēs apkalpot personu bez sejas maskas, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka joprojām ir personu loks, kas iekštelpās, piemēram, tirdzniecības centros nelieto vispār vai neatbilstoši lieto mutes un deguna aizsegus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, tādējādi pakļaujot gan sevi, gan arī citas personas inficēšanās riskam ar Covid-19 infekciju.
“Līdz ar to, lai pēc iespējas novērstu attiecīgu komercdarbību veidu aizliegšanu vai pārlieku ierobežošanu, ir nepieciešams noteikt, ka pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro pasākuma organizatora vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja lūgumu ievērot epidemioloģiskās drošības prasības,” atzina VM.
Vienlaikus izmaiņas noteikumos paredz, ka pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam būs jānodrošina, ka iekštelpās netiek ielaistas personas, kuras nelieto mutes un deguna aizsegus vai tos lieto neatbilstošā veidā – neaizsedzot mutes un deguna atveri. Pakalpojuma sniedzējiem būs jānodrošina, ka šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.
Par pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam un ēku īpašniekam noteikto pienākumu nepildīšanu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā tiks paredzēta administratīvā atbildība. Pašvaldības policija un Valsts policija tiks noteikta par šo administratīvo pārkāpumu procesa veicēju.
Prasība par obligātu sejas maskas lietošanu publiskās iekštelpās stāsies spēkā 19.novembrī.
SPKC atslogošanai Covid-19 kontaktpersonas noteiks arī darba devējs
Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu varēs veikt ne tikai Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona, paredz otrdien atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Tas nozīmē, ka turpmāk mājas karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis SPKC, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.
Veselības ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, nepieciešams maksimāli ātri noteikt personas, kuras kolektīvā atradušās ciešā kontaktā ar inficētu personu un noteikt personai medicīnisko novērošanu un mājas karantīnu.
Pašreizējos apstākļos, kad Covid-19 pacientu skaits dienas laikā pat mēdz pārsniegt 500 cilvēku, SPKC epidemiologiem darba apjoma dēļ nav iespējams operatīvi apzināt visas šo inficēto personu kontaktpersonas, lai informāciju nodotu šo personu ģimenes ārstiem.
Tādēļ ir nepieciešams kontaktpersonu noteikšanas sistēmu padarīt operatīvāku, atsakoties no SPKC dalības kontaktpersonu apzināšanā un informēšanā, kur tas ir iespējams.
Turpmāk, ja SPKC konstatēs, ka inficēta persona apmeklējusi kolektīvu – pirmsskolas izglītības iestādi, izglītības iestādi vai darba kolektīvu -, epidemiologs par to informēs konkrētās iestādes vadību. Pēc tam iestādes vadības uzdevums būs apzināt cilvēkus, kas bijuši ciešā kontaktā ar inficēto personu pēc noteiktiem kritērijiem.
Attiecīgi par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam iepriekšējo divu dienu laikā pirms infekcijas laboratoriskās konstatēšanas ar saslimušo cilvēku būs bijis personīgs kontakts vismaz 15 minūtes un ne tālāk kā divu metru attālumā.
Tāpat par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam būs bijis fizisks kontakts, piemēram, sarokošanās vai apskāviens ar inficēto. Kontaktpersonas statuss tiks piešķirts arī tad, ja personai būs bijis neaizsargāts tiešs kontakts ar Covid-19 inficētās personas inficētajiem izdalījumiem, piemēram, ja ir uzklepots.
Par kontaktpersonu cilvēks tiks noteiks arī tad, ja abas personas būs atradusies slēgtā vidē, piemēram, darba telpā, koplietošanas vai sanāksmju telpā, uzgaidāmajā telpā ilgāk par 15 minūtēm.
Vadoties pēc šiem kritērijiem, darba vietas atbildīgā persona izveidos kontaktpersonu sarakstu, ko nosūtīs SPKC. Vienlaicīgi arī kolektīva atbildīgā persona informēs kolektīvā noteiktās kontaktpersonas vai viņu likumīgos pārstāvjus – darbiniekus, izglītojamos vai izglītojamo vecākus par to, ka konkrētai personai bijis ciešs kontakts ar inficētu personu un ir pienākums ievērot mājas karantīnu, kā arī informēs par nepieciešamību sazināties ar ģimenes ārstu, lai sāktu medicīnisko novērošanu un nepieciešamības gadījumā saņemtu darba nespējas lapu.
Savukārt SPKC, saņemot no darba vietas kontaktpersonu sarakstu, pārliecināsies, ka tas ir sagatavots atbilstoši kritērijiem un to nosūtīs Nacionālajam veselības dienestam (NVD). NVD pēcāk šo informāciju ievadīs vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā, lai informācija būtu pieejama arī ģimenes ārstiem. Vadoties no pieejamās informācijas, ģimenes ārsts cilvēkam varēs noformēt darba nespējas lapu karantīnas dēļ.
Covid-19 slimnieku kontaktpersonām ātrāk izsniegs slimības lapas
Lai darba nespējas lapas būtu iespējams izsniegt ātrāk, tiek pilnveidota kārtībā kādā nosaka Covid-19 slimnieku kontaktpersonas un izsniedz viņiem slimības lapas, paredz otrdien atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Šobrīd Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs izmeklēšanas gaitā noskaidro personas, kas ir bijušas kontaktā ar Covid-19 slimnieku, un informē ģimenes ārstu par viņa aprūpē esošu pacientu, kas ir Covid-19 slimnieka kontaktpersona, kā arī šim pacientam noteikto karantīnas laiku. Pēc tam ģimenes ārsts izsniedz darbanespējas lapu. Statistika liecina, ka epidemiologiem vidēji dienā jāstrādā ar vairāk nekā 1000 kontaktpersonām. Pieaugot saslimušo skaitam, ieilgst arī paredzētā kontaktpersonu apzināšana un ģimenes ārstu informēšana, līdz ar to ieilgst arī darbanespējas lapu izsniegšana.
Lai novērstu šādas situācijas, turpmāk konkrētās inficētās personas kontaktpersonas varēs noteikt ne tikai SPKC, bet arī ģimenes ārsts, ja ārsta aprūpē ir saslimušā ģimenes locekļi, kas atzīstami par kontaktpersonām.
Tāpat kontaktpersonas varēs noteikt izglītības iestādes un darba devēji atbilstoši SPKC noteiktajiem kritērijiem, ja slimības uzliesmojums bijis darba kolektīvā.
Šādas izmaiņas daļā gadījumu uzlabotu Covid-19 slimnieka kontaktpersonas uzraudzību un ģimenes ārsts varēs izsniegt darbanespējas lapu, negaidot epidemiologa sniegto informāciju, uzskata Veselības ministrijā.
Tāpat tiek pagarināta attālināta darbanespējas lapu izsniegšanas iespēja par pirmajām trim slimības dienām personām, kas kopj slimu bērnu ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu. Arī turpmāk akūtas ARS gadījumā vecākiem ar saslimušo bērnu pirmajā saslimšanas dienā klātienē nebūs jādodas uz ģimenes ārsta praksi tikai darbnespējas lapas saņemšanai.
Kad ģimenes ārsta rīcībā būs pietiekama informācija par bērna veselības stāvokli, ārsts varēs atvērt darbnespējas lapu attālināti par pirmajām trīs saslimšanas dienām. Tomēr, ja trīs dienu laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, darbnespējas lapas turpināšanai ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē.
Jaunā kārtība stāsies spēkā 19.novembrī.
Valdība atbalsta papildu 18,17 miljonu eiro novirzīšanu kompensācijām pasažieru pārvadātājiem
Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja papildu 18,175 miljonu eiro piešķiršanu Satiksmes ministrijai pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai.
MK uzklausīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamo papildu finansējumu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai 2020.gadā”, kā arī atbalstīja rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.
Valsts kompensē sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumus, kas radušies, ja ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās nepieciešamās izmaksas pārsniedz gūtos ieņēmumus. Pašlaik vismaz 57% no visiem noslēgtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem reģionālās nozīmes pārvadājumos ir slēgti uz koncesijas nosacījumiem, līdz ar to minētajos līgumos kompensējamie zaudējumi ir atkarīgi no svārstībām ekonomikā.
Pārvadātājiem dotācijas ir paredzētas divās budžeta apakšprogrammās – “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”, kas šogad budžetā plānota 40 953 076 eiro apmērā, un “Dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai”, kas šogad budžetā paredzēta 20 650 442 eiro apmērā.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka, ievērojot sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus un plānotos ieņēmumus 2020.gadā, sākotnējā prognoze par valsts budžeta līdzekļu nepietiekamību par sabiedriskā transporta pakalpojumiem bija 18,66 miljoni eiro, tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un iedzīvotāju mobilitātes ierobežošanu kopējais kompensējamo zaudējumu apmērs pieauga. Tādējādi, pēc faktisko zaudējumu apzināšanas un sekojot pasažieru aktivitātēm sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanā, secināts, ka kopējais zaudējumu apmērs var pārsniegt Satiksmes ministrijai budžetā šim mērķim sākotnēji pieejamo finansējumu par 25,23 miljoniem eiro.
Piemaksām pedagogiem par attālinātajām mācībām Covid-19 laikā novirza 1,1 miljonu eiro
Valdība otrdien atbalstīja 1 102 978 eiro novirzīšanu pedagogu atlīdzībām, lai izmaksātu piemaksas par attālināto mācību nodrošināšanu Covid-19 epidēmijas laikā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās finansējumu piemaksām vispārējās izglītības iestāžu 7.- 12.klašu pedagogiem un profesionālās izglītības programmu pedagogiem, kā arī 1.- 6.klašu pedagogiem, kuri īsteno attālināto mācību procesu.
Šī līdzekļu pārdale rosināta, lai novērtētu pedagogu veikto ieguldījumu un kompensētu darba slodzes palielināšanos, skaidroja IZM. Šo finansējumu plānots novirzīt vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem piemaksu veidā, ja viņi īsteno attālināto mācību procesu.
IZM aģentūrai LETA norādīja, ka kritērijus piemaksu piešķiršanai izstrādās katra izglītības iestāde, ņemot vērā pedagogu tiešsaistē novadīto stundu skaitu, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, sadarbību ar vecākiem un citus aspektus. Kritēriji esot jāsaskaņo ar izglītības iestādes padomi.
Radošo personu atbalstam novirzīts papildu finansējums 143 908 eiro apmērā
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) radošo personu nodarbinātības programmai Kultūras ministrija (KM) radusi papildu 143 908 eiro, tai pārdalot Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros nenotikušo klātienes norišu finansējumu.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, tāpat 55 775 eiro novirzīti KM profesionālo vidusskolu nolietotās datortehnikas atjaunošanai un attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
Palielinot finansējumu VKKF mērķprogrammā “Radošo personu nodarbinātības programma,” līdz šā gada 31.decembrim 1614 eiro atbalstu varēs saņemt vismaz 621 radošā persona.
Līdz ar papildu piešķīrumu kopumā VKKF mērķprogrammā “Radošo personu nodarbinātības programma” no 1.oktobra līdz 31.decembrim atvēlētais finansējums palielināts līdz 1 003 556 eiro.
Kokale atklāja, ka tāpat par 55 775 eiro KM profesionālās vidusskolas varēs atjaunot daļu nolietotās datortehnikas un nodrošināt attālināto mācību procesu, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktos pasākumus.
Jaunas datortehnikas vienības tiks iegādātas profesionālās izglītības kompetences centram (PIKC) “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola,” PIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola,” Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolai, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolai, Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolai, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolai un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolai.
Jau ziņots, ka 15.jūnijā VKKF pirmoreiz uzsāka pieteikumu pieņemšanu radošo personu atbalsta mērķprogrammā “Radošo personu nodarbinātības programma”, un atkārtota pieteikumu pieņemšana tika organizēta 31.jūlijā un mērķprogrammas 3. konkurss noslēdzās 15.novembrī.
Klātienē drīkstēs notikt starptautisko testēšanas institūciju organizētie svešvalodu pārbaudījumi
Klātienē drīkstēs notikt starptautisko testēšanas institūciju organizētie svešvalodu pārbaudījumi, bet nepārsniedzot desmit izglītojamos vienā grupā, otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē lēmusi valdība. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā rīkojumā skaidrots, ka atļauja klātienē kārtot svešvalodu pārbaudījumu nepieciešama, piemēram, Vācijas Izglītības un zinātnes ministru konferences Vācu valodas pārbaudījuma gadījumā, kurš tiek organizēts tikai reizi gadā, un norisinās visās valstīs vienlaikus pēc vienota centralizēta parauga.
Stājušies spēkā noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai
17.novembrī stājušies spēkā noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Tā kā minētais valsts atbalsts vēl tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju, nav zināms, kad uzņēmumi varēs sākt pieteikties šim atbalstam.
Kopumā Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai valsts atvēlējusi 30 miljonus eiro. Šī atbalsta periods ir no šā gada 1.novembra līdz 31.decembrim.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtās informācijas, grantam kvalificējas aptuveni 111 600 nodokļu maksātāji, tāpēc programma ieviešanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro.
Noteikumi paredz nodrošināt krīzes grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Šo atbalstu varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie nodokļu maksātāji, sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības veicēji, lielie saimnieciskās darbības veicēji. Atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā.
Atbalsta pieejamā summa uzņēmumam noteikta 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.
Atbalsts zivrūpniecības uzņēmumiem būs 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 120 000 eiro saistītai personu grupai.
Atbalsts tiks piešķirts vienreiz par šā gada novembri un decembri. Grantu nedrīkstēs apvienot ar citu valsts atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.
Grantu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem varēs piešķirt ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un atbalsts nebūs balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem vai kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū.
Lai saņemtu krīzes grantu programmas pieejamo atbalstu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “www.latvija.lv“. Iesniegumā būs jānorāda, ar uzņēmuma reģistrāciju saistītā informācija, atbalstam pieprasītā summa un šā gada augustā, septembrī un oktobrī bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi.
Granta saņemšanai būs atsevišķi jāapliecina, ka atbalsta periodā uzņēmuma apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā un atbalsts tiks izlietots apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz 2021.gada 31.martam.
Atbalstu varēs saņemt vienreiz līdz 2021.gada 15.janvārim par visu atbalsta periodu.
Atbalstu nevarēs saņemt, ja uzņēmums strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē. Ar primāro lauksaimniecību tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.
Grantu nevarēs arī saņemt, ja uzņēmuma būs aktuāls nodokļu parāds virs 1000 eiro, kā arī gadījumā, ka ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.
Stājušies spēkā noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes apstākļos
17.novembrī stājušies spēkā noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos, kas tostarp paredz dīkstāves pabalstu izmaksu un valsts piemaksas nepilnu darba laiku strādājošajiem.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iepriekš informēja, ka uzņēmēji atbalstam varēs pieteikties pēc tam, kad šo atbalsta shēmu būs saskaņojusi Eiropas Komisija (EK). Patlaban nav zināms, kad EK šo valsts atbalstu varētu saskaņot, bet Vitenbergs prognozēja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbalsta shēmās paredzētos līdzekļus varētu izmaksāt decembra pirmajā pusē.
No noteikumiem izriet, ka Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī. Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.
Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.
Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.
Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.
EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.
Tāpat noteikumi paredz, ka valsts nodrošinās atbalstu darba algu subsīdijai darba devējam 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.
Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Subsidētās darbavietas izmaksas aplēstas 20,12 miljonu eiro apmērā.
Lai pieteiktos atbalstam darba algu subsīdijai, darba devējam būs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz informācija par darba devēju, pamatojumu par apgrozījuma kritumu un informāciju par attiecīgo darbinieku.
Atbalstu nevarēs saņemt, ja darba devējam būs nodokļu parāds, tas būs maksātnespējīgs, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.
Saņemot darba devēja iesniegumu, VID pārliecināsies par darbinieku darba tiesisko attiecību esamību pie darba devēja, pārbaudīs darba devēja atbilstību atbalsta kritērijiem un pieņems lēmumu par atbalsta sniegšanu.
Pēc EM aplēsēm, atbalsts algu subsīdijām varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem.
Stājies spēkā rīkojums par piemaksu piešķiršanu Covid-19 apkarošanā iesaistītajiem mediķiem
17.novembrī stājies spēkā valdības rīkojums par piemaksu piešķiršanu mediķiem un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Kā vēstīts, šai iecerei Ministru kabinets iepriekš piešķīra Veselības ministrijai finansējumu 2 926 570 eiro apmērā.
Ņemot vērā ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu, kā arī iesaistīto atbildīgo institūciju ārstniecības personu un citu nodarbināto darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, saskaroties ar Covid-19 inficētām personām, ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, tiek noteiktas piemaksas 20% līdz 50% apmērā.
Piemaksu piešķirs par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.decembrim valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un kurās ir stacionēti Covid-19 pacienti, kā arī nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 pacientu ārstēšanas procesā.
Piemaksas 50% apmērā tiktu piešķirtas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, Liepājas reģionālajai slimnīcai, Daugavpils reģionālajai slimnīcai, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcai, Jelgavas pilsētas slimnīcai, Vidzemes slimnīcai, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai un Rēzeknes slimnīcai.
Visām trīs universitāšu slimnīcām tiks piešķirtas piemaksas arī 30% apmērā. Savukārt piemaksas 20% apmērā tiktu piešķirtas arī stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas neparādās 50% apmēra piemaksu saņēmēju sarakstā.
Savukārt Veselības ministrijas, Slimību profilakses kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem piemaksas tiktu piešķirtas 20% apmērā. Paziņojumā minētais liecina, ka piemaksas saņemtu arī ģimenes ārsti un aptiekāri. Tāpat tiek norādīts, ka ģimenes ārsti varētu saņemtu piemaksas 20% apmērā.
Jau ziņots, ka no kopējās summas 2,9 miljonu eiro apmērā teju trešdaļa jeb kopumā 853 594 eiro paredzēti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un kurās ir stacionēti Covid-19 pacienti. Kā norāda ministrijā, tas ļautu nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 pacientu ārstēšanas procesā, nodrošināt piemaksas 20% līdz 50% apmērā no mēnešalgas. Tikmēr 751 918 eiro paredzēti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, uzņemšanas nodaļās nodarbinātajiem, nodrošinot piemaksas 20% līdz 30% apmērā no mēnešalgas.
Tāpat paredzēts nodrošināt piemaksas ģimenes ārstu praksēm, šim mērķim atvēlot 707 396 eiro, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem – 331 079 eiro. Vienlaikus piemaksas paredzētas arī farmaceitiem par kompensējamo medikamentu izsniegšanu kopumā 257 783 eiro apmērā. Vēl 20 128 eiro tiek atvēlēti Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt vēl 5672 eiro Veselības ministrijai. Tikmēr Nacionālā veselības dienesta darbinieku piemaksām paredzēti 13 377 eiro.
Finansējumu piešķirs no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
EK apstiprina līgumu 225 miljonu vakcīnu iegādei pret Covid-19 no “CureVac”
Eiropas Komisija (EK) otrdien apstiprinājusi līgumu ar farmācijas uzņēmumu “CureVac”, kas ļaus visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 225 miljonus vakcīnu pret Covid-19, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā. Šis ir jau piektais līgums par vakcīnu piegādi, un tas dos iespēju papildus pieprasīt vēl 180 miljonus devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19. EK norāda, ka pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem “AstraZeneca”, “Sanofi”/”GSK”, “Janssen Pharmaceutica NV” un “BioNTech”/”Pfizer” un sekmīgi pabeigtajām izpētes sarunām ar “Moderna” otrdien noslēgtais līgums ar uzņēmumu “CureVac” papildina jau krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.
Kariņš: Palielinoties Covid-19 saslimstības skaitļiem, nāksies lemt par stingrākiem ierobežojumiem
Palielinoties Covid-19 saslimstības skaitļiem, nāksies lemt par stingrākiem ierobežojumiem, otrdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes premjers uzsvēra, ka situācija ar Covid-19 izplatību ir ļoti nopietna.
Kariņš pauda bažas, ka veselības aprūpes sistēma tiek aizvien vairāk noslogota. “Lai slimnīcās paplašinātu gultu skaitu Covid-19 slimniekiem, tās ir spiestas sašaurināt pārējiem pacientiem pieejamo pakalpojumu klāstu,” pauda Ministru prezidents.
Viņš piebilda, ka gadījuma, ja saslimstība ar Covid-19 nemazināsies un slimnīcu noslodze turpinās augt, valdība būs spiesta ieviest vēl stingrākus ierobežojumus. Kariņš piebilda, ka valdība vēl nelēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu, bet uzsvēra, ka situācija ar Covid-19 izplatību nopietna.
“Aicinu ikvienu padomāt par sevi, saviem tuviniekiem, kaimiņiem, draugiem, ierobežojiet kontaktus, neejiet ciemos, nepulcējamies,” uzsvēra premjers.
www.leta.lv