Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim, sejas maskas būs jāvalkā arī darbā, bet mazākie skolēni varēs pabeigt semestri
Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, otrdien pēc valdības sēdes masu mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu valdība arī nolēma noteikt vairākus jaunus ierobežojumus, taču ne visus no tiem, kurus bija rosinājis Kariņš.
Stingrāki drošības pasākumi tiks ieviesti izglītības jomā, proti, klātienē mācību process drīkstēs notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās būs jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3.decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4.janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.
Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma noteikt pienākumu nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, izņemot mājās, tātad tās būs jāvalkā arī darba kolektīvos. No veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā bija noprotams, ka sejas masku darbā var nevilkt darbinieks, kurš viens pats atrodas kabinetā un tikai laikā, kamēr viņš tur ir viens. Kariņš informēja, ka darba ēdnīcas turpmāk drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.
Uzņēmējiem vai ēkas īpašniekiem būs jānodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, neaizsedzot degunu un muti, netiek ielaista iekštelpās un šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.
Turpmāk sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem būs jānēsā sejas maska. Sejas maskas varēs nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.
Iepriekš bija noteikts, ka sejas maskas drīkst nevalkāt bērni līdz 13 gadu vecumam, bet tagad šis vecums pazemināts. Bērniem no septiņu līdz 13 gadu vecumam mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā būs jāsāk lietot no 7.decembra.
Noteikti arī pulcēšanās ierobežojumi, proti, no 3.decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro “2+2” princips – tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.
Kariņš uzsvēra, ka tiek aizliegti privāti pasākumi un pulcēšanās, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.
Valdības lēmums paredz – ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.
Līdz 11.janvārim tiks pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkstēs klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai.
Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkstēs pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā desmit cilvēki, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, lietojot mutes un deguna aizsegus. Tikmēr reliģiskās darbības vietās vienlaikus drīkstēs atrasties ne vairāk kā 20% no maksimāli pieļaujamā cilvēku skaita.
Ārkārtējā situācijā drīkstēs notikt organizētās sapulces, piketi un gājieni, bet uz tiem varēs pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.
Lai pasargātu cilvēkus sabiedriskajā transportā, no 7.decembra tajā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nebūs iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.
Papildu drošībai, lai gan Covid-19 izplatība lielākoties notiek valsts iekšienē un inficēšanās lielā daļā gadījumu nav izsekojama no 7.decembra sāksies stingrāka Latvijā ieceļojušo cilvēku kontrole, lai pārliecinātos par “Covidpass.lv” aizpildīšanu, tā atvieglojot infekcijas izplatības kontroli. Valsts robežsardze to darīs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju.
Ja ārkārtējās situācijas laikā tiks pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam, tā izpildi atliks līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām. Ārkārtējās situācijas laikā būs apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām.
Kariņš žurnālistiem skaidroja, ka ierobežojumi stāsies spēkā dažādos datumos, lai būtu iespējams tiem sagatavoties praktiski.
Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.
Uz laiku visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus
Prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas stacionārā, otrdien lēma valdība. Vienlaikus tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi netiks ierobežoti. Rezultātā slimnīcām būs iespēja pielāgoties straujākam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, vienlaikus nodrošinot neatliekamo palīdzību arī citiem neatliekamajiem pacientiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits – par 49,8% -, gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits – kopumā par 32,6%.
Epidemiologi norāda, ka aptuveni 10% līdz 15% Covid-19 pacientiem ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tāpēc prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Līdz ar to stacionārajām ārstniecības iestādēm jau tagad ir jābūt gatavām palīdzību sniegt gan Covid-19 pacientiem, gan nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām.
Līdz šim lēmumus par to, kuru plānveida stacionāro pakalpojumu apjomu uz laiku samazināt, pieņēma pašas ārstniecības iestādes. Tomēr, lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība pieņēma lēmumu rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikt, ka slimnīcām no 3.decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.
Ministrijā uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Piemēram, arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Arī pēc 3.decembra slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā: pakalpojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija un pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana. Vienlaikus arī pēc 3.decembra būs jānodrošina invazīvā kardioloģija un invazīvā radioloģija.
Savukārt stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.
Arī pēc 3.decembra būs jānodrošina traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus, ministrijā norāda, ka šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Valdība arī lēma līdz ārkārtējās situācijas beigām pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu medicīnas tūrisma apmēros. Vienlaikus veselības ministram būs tiesības atļaut šo pakalpojumu sniegšanu gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem.
Veselības inspekcijas informācija liecina, katru nedēļu medicīnas tūrisma nolūkā Latvijā ieceļo vairāk nekā 100 personas no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, tādējādi radot papildu risku ievesto gadījumu izplatībai valstī. Tāpat šo pacientu aprūpe prasa papildus veselības aprūpes speciālistu resursus, kas šobrīd ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem.
Nedēļas nogalēs būs slēgta liela daļa veikalu un būs aizliegta alkohola tirdzniecība
Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība, paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
No valdības lemtā izriet, ka 5.decembrī stāsies spēkā prasība, ka brīvdienās un svētku dienās varēs darboties tikai aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, un veikali, kuros drīkstēs tirgot tikai pirmās nepieciešamības preces, ar kurām tiek saprastas pārtikas preces, higiēnas preces un degviela.
Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. “Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem,” sacīja Kariņš.
Tāpat valdība lēma, ka no 3.decembra veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs iet tikai pa vienam.
Saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem būs jānodrošina, ka cilvēki, kuri nelieto sejas masku, vai to dara nepareizi, netiek ielaista telpās un nesniedz pakalpojumu tiem, kuri neievēro epidemioloģiskās drošības prasības.
Visi veikali un tirdzniecības centra neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības drīkstēs strādāt darbdienās no plkst.6 līdz 20.
Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus drīkstēs darboties skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji – friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji.
No janvāra visiem skolēniem skolās būs jānēsā sejas maskas
No 4.janvāra skolās gan skolēniem, gan skolotājiem maskas būs jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa, nolēma valdība.
Valdība arī lēma, ka 1.- 4.klašu skolēni tomēr varēs turpināt mācības klātienē, lai arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) tika rosinājis viņus jau no nākamās nedēļas sūtīt pagarinātā ziemas brīvlaikā, kas būtu “jāatstrādā” vasarā. Savukārt 5.un 6.klašu skolēniem mācības no 7.decembra notiks attālināti, kā to jau pašlaik dara visi vecāko klašu skolnieki.
Klātienē mācību process drīkstēs turpināties tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās joprojām būs jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3.decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku būs jānēsā maskas.
Augstākās izglītības, profesionālās izglītības un pieaugušo profesionālās tālākizglītības un neformālās izglītības process drīkstēs notikt tikai attālināti. Savukārt praktiskās iemaņas, kuras nav iespējams apgūt attālināti, drīkstēs klātienē apgūt tikai individuāli – viens pasniedzējs ar vienu audzēkni.
Interešu izglītības praktiskās daļas varēs notikt klātienē tikai individuāli. Klātienē nav atļauti koru un pūšaminstrumentu kolektīvu mēģinājumi.
No 3.decembra klātienē telpās sporta treniņi drīkst notikt tikai Latvijas pieaugušo izlases, Olimpiskās vienības un Paraolimpiskās vienības sportistu un komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālo sportistu treniņi.
Pārējie sporta treniņi telpās drīkst notikt tikai individuāli vai divatā ar treneri, savukārt grupu treniņi līdz desmit cilvēkiem drīkst notikt tikai ārpus telpām. Teltis vai citas pagaidu būves, ja tām ir sienas, arī tiek uztvertas kā iekštelpas, taču apjumti laukumi bez sienām tiek uzskatīti par ārtelpām.
Stingrāki Covid-19 ierobežojumi būs jāievēro arī Ķekavas, Auces un Daugavpils novados
No ceturtdienas stingrāki Covid-19 ierobežojumi būs jāievēro arī Ķekavas, Auces un Daugavpils novados, liecina Slimību profilakses kontroles centra (SPKC) publicētā informācija.
Katru otrdienu SPKC savā mājaslapā publicē jaunākos saslimstības rādītājus pašvaldībās. Tajās vietvarās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem par 50% pārsniedz valsts vidējo rādītāju, ir jāievēro stingrāki Covid-19 ierobežošanas pasākumi. Attiecībā uz sarakstā iekļautajām jaunajām pašvaldībām ierobežojumi stājas spēkā ceturtdienā. Šajā gadījumā – 3.decembrī.
30.novembrī 14 dienu vidējā kumulatīvā saslimstība valstī par 50% tika pārsniegta, ja rādītājs bija virs 503,1 gadījuma uz 100 000 iedzīvotāju. Attiecīgi 14 dienu vidējā kumulatīvā saslimstība valstī 30.novembrī bija 335,4 gadījumi.
No šī saraksta nav izdevies izkļūt tajā kopš 26.novembra bijušajai Daugavpils pilsētai, kā arī Varakļānu, Salacgrīvas, Aknīstes, Mārupes un Baldones novadiem.
Daugavpilī gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija 894,6, Varakļānu novadā – 1668,8, Salacgrīvas novadā – 1438,8 gadījumi, Aknīstes novadā – 1324,2, Mārupes – 644,8, bet Baldones novadā 14 dienu gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija 530,4.
Savukārt Ķekavas novadā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju bija 586,5 gadījumi, Auces novadā – 536,3, bet Daugavpils novadā – 511,2 gadījumi.
Pasākumu rīkotājiem nākamgad varētu kompensēt 80% no biļešu pircējiem atmaksātajiem līdzekļiem par šogad krīzes laikā atceltajiem pasākumiem
Pasākumu rīkotājiem valsts varētu kompensēt 80% no biļešu pircējiem atmaksātajiem līdzekļiem par ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra atceltajiem pasākumiem, tomēr šīs kompensācijas varētu izmaksāt vien nākamgad, paredz Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko otrdien ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja valdība.
KM informatīvajā ziņojumā par atbalsta pasākumu Covid-19 krīzes ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem norādīts, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma desmit reizes ir mainīti pulcēšanās ierobežojumi un nosacījumi pasākumu rīkotājiem attiecībā uz pieļaujamo apmeklētāju skaitu pasākumos, tostarp divas reizes bijis pilnīgs pasākumu norises aizliegums, kas būtiski izmainījis pasākumu rīkotāju iepriekš plānoto finanšu plūsmu.
Atsaucoties uz Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes pausto, KM skaidro, ka nozarē atkarībā no pasākumu veida 80% līdz 95% pasākuma biļešu ieņēmumi tiek novirzīti pasākuma tiešo izdevumu segšanai, tādēļ ministrija rosinājusi biļešu kompensāciju veikt 80% apmērā no skatītājiem atmaksātajiem līdzekļiem.
Plānots, ka kompensācija tiks izmaksāta pasākuma rīkotājam par atceltajiem pasākumiem Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim un turpmākajos periodos, par kuriem valdība būs pieņēmusi lēmumu aizliegt rīkot publiskus pasākumus.
KM norāda, ka kompensācija tiks izmaksāta visiem publisko pasākumu rīkotājiem, kuri atcēluši pasākumus un atmaksājuši skatītājiem līdzekļus, neatkarīgi no pasākuma rīkotāja dibinātāja un juridiskā statusa. Tāpat KM skaidroja, ka pasākuma rīkotājs kompensācijas saņemšanai varēs pieteikties Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), kas administrēs šo atbalsta pasākumu.
Lai saņemtu atbalstu, atceltā pasākuma rīkotājam būs jāiesniedz darījumu apliecinoši dokumenti, kas pierāda naudas atmaksu skatītājiem – biļešu izplatītāja izsniegtā atskaite pasākuma rīkotājam par veikto biļešu reversu, papildus ņemot vērā biļešu reversēšanas komisijas izmaksas vai pasākuma rīkotāja bankas maksājuma uzdevums, kurā rīkotājs atmaksājis biļetes skatītājam, norādot maksājumā pasākuma nosaukumu, datumu un biļešu skaitu. Tāpat papildus tiks ņemts vērā arī bankas transakciju maksājumus par veiktajiem pārskatījumiem, ja biļetes tirgotas, neizmantojot biļešu izplatīšanas tīklu starpniecību.
Paredzēts, ka VKKF padome līdz 22.decembrim izstrādās biļešu kompensēšanas nolikumu, nosakot, ka pasākumu rīkotāju iesniegto dokumentu atbilstības izvērtēšanu nodrošinās piesaistīts auditoru ārpakalpojums. Biļešu kompensāciju izmaksa pasākuma rīkotājiem varētu tikt sākta 2021.gada janvārī.
KM klāstīja, ka, apzinot biļešu izplatīšanas tīklu sniegto informāciju par to sistēmās iegādātajām biļetēm uz kultūras pasākumiem laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim, biļešu kompensēšanai nepieciešamais finansējuma apjoms un atbalsta pasākuma administrēšanas izdevumi veido ap 1 083 481 eiro. Atbalsts tiks sniegts 2021.gadā, veicot apropriācijas pārdali no programmas “Latvijas skolas soma” 2021.gada finansējuma, ņemot vērā šogad ietaupītos resursus.
Pēc KM paustā, ņemot vērā, ka plānotais atbalsta pasākums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tam ir jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums. Ņemot vērā pasākuma mērķi, ir iespējams piemērot Eiropas Komisijas (EK) paziņojuma “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” nosacījumus, kas paredz iespēju piešķirt dotācijas komersantiem, nepārsniedzot 800 000 eiro vienam uzņēmumam saistīto personu līmenī. KM arī atzīmē, ka atbalsta pasākumu varēs ieviest tikai pēc nolikuma paziņošanas EK un pozitīva lēmuma saņemšanas.
Labklājības ministrijai piešķir 10,5 miljonus eiro pabalstiem bērnu pieskatīšanai Covid-19 pandēmijas laikā
Valdība otrdien lēma Labklājības ministrijai (LM) piešķirt 10 505 162 eiro no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu bērnu pieskatīšanas Covid-19 pandēmijas laikā pabalsta izmaksu.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā stājās spēkā slimības palīdzības pabalsts, kas pienākas vienam no bērna vecākiem, adoptētājiem, audžuģimenes loceklim, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Uz to var pretendēt, ja persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns vecumā līdz desmit gadiem ieskaitot vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt izglītības iestādi vai mācības notiek attālināti.
Ministrijā norāda, ka sakarā ar neparedzamo Covid-19 izplatības gaitu, papildu izdevumi darbnespējas pabalstam nav precīzi aprēķināmi.
Tomēr Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) šī gada jūnija dati, kas tika aktualizēti novembrī, liecina, ka valstī kopumā ir 109 755 ģimenes valsts pabalsta saņēmēji, kuri ir nodarbināti un kuriem ir bērns vecumā līdz desmit gadiem vai bērns ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem.
Savukārt vidējā apdrošināšanas iemaksu alga vienā dienā sakarā ar slima bērna kopšanu 2020.gada deviņos mēnešos bija 36,07 eiro. Tādējādi, piešķirot 60% no algas, plānotais vidējais pabalsta apmērs dienā ir 21,64 eiro, liecina ministrijas aplēses.
Pabalstu varēs piešķirt arī personai, kas ir atbalsta persona personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kurai pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu un kura ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.
Ārkārtējās situācijas laikā vecākiem pēc bērna kopšanas pabalsta beigām izmaksās līdz 700 eiro, ja tiem nebūs iespējas atgriezies darbā
Ārkārtējās situācijas laikā vecāki, kuriem beidzas bērna kopšanas pabalsta periods un kuri nevar atgriezties darbā, varēs pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta turpinājumu pēc tam, kad bērns sasniedz viena vai pusotra gada vecumu, šādus grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” otrdien atbalstīja valdība.
Šo pabalsta turpinājumu var izmaksāt par periodu no 9.novembra līdz dienai, kad persona atgriežas darbā, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiek izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.
Vecāku pabalsta turpinājumu neizmaksā, ja persona veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai tai ir piešķirts dīkstāves atbalsts.
Par vecāku pabalsta turpinājuma periodu netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Līdz ar to minētais periods netiek pieskaitīts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā, bet periods tiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz kādu no Covid-19 seku mazināšanas pabalstiem.
Vadoties pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem par laiku periodu no 2020.gada aprīļa līdz jūlijam, atjaunojot vecāku pabalsta turpinājumu, plānotais vecāku pabalsta turpinājuma saņēmēju skaits būs vidēji 700 personu mēnesī. Tikmēr vidējais izmaksājamais apmērs mēnesī tiek prognozēts 220 eiro apmērā. Līdz ar to, pēc ministrijas aplēsēm, plānotie izdevumi būs vidēji 154 000 eiro mēnesī.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka līdz 22.novembrim vecāku pabalsta izmaksas turpinājumam izlietoti 714 099 eiro.
Nākamgad sniedzot atbalstu NVO Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai tiks novirzīti 600 000 eiro
Nākamgad no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ar ne vairāk kā 600 000 eiro plānots sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām (NVO) Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai, norādīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdienas ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja valdība.
KM informatīvajā ziņojumā par atbalstu biedrībām un nodibinājumiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai uzsvērts, ka NVO var efektīvi apzināt dažādu sociālo grupu, tostarp mazaizsargāto iedzīvotāju, vajadzības un reaģēt uz tām ātrāk un elastīgāk. Tāpēc, KM ieskatā, nepieciešams īstenot atbalsta programmu Covid-19 radīto seku mazināšanai tām NVO, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai.
KM atzīmēja, ka Latvijas valsts budžeta finansētas programmas “Atbalsts NVO Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai” mērķis ir sniegt atbalstu NVO darbībai, tostarp tādām aktivitātēm, kas tiek īstenotas papildus valsts un pašvaldību institūciju veiktajām darbībām, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas visos Latvijas reģionos. KM norādīja, ka programmā pieejamais finansējums ir 600 000 eiro, nosakot vienam pieteicējam maksimālo pieejamo finansējumu 40 000 eiro.
Covid-19 krīzes laikā iedzīvotāji humānu apsvērumu dēļ varēs šķērsot Latvijas ārējo robežu
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz, ka Covid-19 krīzes laikā iedzīvotāji humānu apsvērumu dēļ varēs šķērsot Latvijas ārējo robežu.
Valdības noteikumi patlaban paredz, ka no 2020.gada 10.jūnija ir aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām no vai uz valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.
Noteikumi jau patlaban paredz vairākus izņēmumus no minētā lieguma, piemēram, robežu šķērsot var Latvijas valstspiederīgie, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, kā arī ārzemnieki, kuri, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, atgriežas savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī.
Iekšlietu ministrija (IeM) gan secinājusi, ka praksē rodas gadījumi, kad personām ir nepieciešams izceļot no Latvijas arī citu gadījumu dēļ nekā to paredz patlaban spēkā esošie izņēmumi, piemēram, lai aprūpētu slimu radinieku, būtu nepieciešams paredzēt, ka Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izņēmuma gadījumos varētu neierobežot personu izceļošanu.
Ņemot vērā minēto, IeM papildinājusi noteikumus, kas paredz, ka robežsardzei būs tiesības izdarīt izņēmumus attiecībā uz ES, tostarp Latvijas, un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu un Šveices valstspiederīgo izceļošanu caur ārējo robežu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.
Viņķele: Stacionāru iespējas uzņemt Covid-19 pacientus ir izsmeltas
Stacionāru iespējas uzņemt Covid-19 pacientus, neierobežojot plānveida pakalpojumus, ir izsmeltas, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“Tas, kas notiek veselības aprūpes sistēmā un slimnīcās, liecina, ka nepieciešama plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšana un ierobežošana tur, kur tas ir nepieciešams,” sacīja Viņķele.
Ministre piebilda, ka otrdien valdība nolēma stingrākus ierobežojumus, kādi līdz šim bija noteikti 12 pašvaldībās, attiecināt uz visu valsti.
“Klauvēšu pie sabiedrības izpratnes – vai nu sākam burtiski ievērot visus noteiktos ierobežojumus, vai arī šie ierobežojumi būs ilgāki,” piebilda Viņķele.
Kariņš: Vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas
Vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.
Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.
Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.
Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).
Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.
leta.lv