2019.gada 25.jūnijā Bukarestē notika Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) augsta līmeņa konference “Jauns sākums koplīgumu sarunām Eiropā”, kurā piedalījās aptuveni simts dalībnieki, ieskaitot pārstāvjus no 16 Eiropas valstu valdībām, kā arī Eiropas Komisijas, SDO un Eiropas darba devēju organizācijām.
Konferences laikā notikušās diskusijas liecināja par dalībnieku vienprātību attiecībā uz nepieciešamību īstenot Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, lai stiprinātu sociālo dialogu un jo īpaši koplīgumu slēgšanu nozaru līmenī. Savās runās lielākā daļa ES dalībvalstu pārstāvji uzsvēra, ka spēcīgākas koplīgumu slēgšanas sistēmas ir galvenais instruments, lai panāktu darba un dzīves līmeņa augšupēju konverģenci Eiropā un radītu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku izaugsmi, veicinot taisnīgākas darba algas un minimālās algas visās Eiropas valstīs, cīnoties pret nevienlīdzību, veicinot investīcijas, ražīgumu un kvalitatīvas darbavietas, kā arī tehnoloģisko un vides pārmaiņu pārvaldību.
Konferences secinājumi liecina, ka visām ieinteresētajām pusēm ir skaidra izpratne par nepieciešamību:
- analizēt vairāku darba devēju darba koplīgumu pozitīvo ietekmi uz konkurētspēju, produktivitāti, vienlīdzību, nediskrimināciju, iekļaušanu utt.;
- dalīties pieredzē ar labo praksi un kritērijiem;
- atbalstīt un stiprināt darba koplīguma slēgšanu ar vairākiem darba devējiem;
- noteikt mērķus algu palielināšanai saistībā ar iztikas minimumu un produktivitāti;
- paplašināt koplīgumu darbības jomu visās nozarēs un visās darba ņēmēju kategorijās, vajadzības gadījumā ieviešot paplašināšanas mehānismus;
- stiprināt sociālo partneru pārstāvību un to autonomo spēju regulēt darba tirgu;
- izveidot instrumentu starpvalstu sarunām, lai risinātu jautājumu par piegādes ķēdēm un izbeigtu daudznacionālu uzņēmumu īstenotos dubultstandartus;
- nodrošināt nestandarta darba ņēmēju piekļuvi darba koplīguma slēgšanas tiesībām;
- novērst dzimumu un vecuma atalgojuma atšķirības;
- izmantojot Eiropas pusgada ciklu, Eiropas Sociālo tiesību pīlāru un daudzgadu finanšu ietvaru, dot iespēju valdībām un sociālajiem partneriem izstrādāt labi funkcionējošas darba koplīguma slēgšanas sarunas ar vairākiem darba devējiem;
- paredzēt īpašu ES finansējumu sociālo partneru veiktspējas palielināšanai;
- pilnībā īstenojot SDO konvencijas un Eiropas Padomes lēmumus par tiesībām uz piekļuvi darba koplīgumiem visās dalībvalstīs, pieņemt Eiropas līmenī SDO darba koplīguma kā sabiedriska labuma definīciju.
Daudzas valstis uzsvēra nepieciešamību iekļaut mērķus un ieteikumus attiecībā uz minimālo algu iespējamā Eiropas pamatdirektīvā. Vācijas valdība paziņoja par nodomu to noteikt par galveno savas prezidentūras prioritāti 2020. gada otrajā pusē.
Tika apspriesta arī nepieciešamība pievērsties algu attīstības makroekonomiskajai dimensijai un vairāku darba devēju darba koplīgumu kā makroekonomikas stabilizētāja izmantošanai, tostarp iesaistot arī ECFIN, EMPL Ģenerāldirektorātus, Eirogrupu, kā arī ECOFIN un EPSCO padomes.
Lielākā daļa ES valdību, tostarp Somija, Horvātija un Vācija (kurām būs nākamās ES prezidentūras), vēlas apspriesties un sadarboties, lai izveidotu Eiropas partnerību koplīgumu slēgšanai, kuras rezultātā tiktu izveidots Eiropas regulējums, apsverot arī iespējamu direktīvu.
Spēcīgs atbalsts, lai īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt nozaru koplīgumus, īpaši bija jūtams no šādām valdībām: Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Luksemburgas, Portugāles, Slovākijas, Spānijas, Zviedrijas.
Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) kopā ar savām dalīborganizācijām no Somijas drīzumā tiksies ar jaunajiem Somijas nodarbinātības un finanšu ministriem, un apspriedīs turpmākos pasākumus partnerībai un regulējuma izveidei, tostarp turpmākos pasākumus Somijas prezidentūras laikā, kā arī attiecībā uz jauno Eiropas Komisiju.