- Četrus mēnešus būs iespēja saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu.
- Mazina ierobežojumus ģimenes ārstiem pacientus nosūtīt uz valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm.
- Stājušies spēkā elastīgāki nosacījumi bezdarbnieka statusa iegūšanai.
- Stājies spēkā regulējums, kas paredz krīzes pabalstu saņēmējiem piešķirt papildu 50 eiro par katru bērnu.
- Politiķi: Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēmu būtiski nemainīs, bet domās par tās elastību.
Četrus mēnešus būs iespēja saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu
Cilvēkam, kuram ir piešķirts bezdarbnieka pabalsta, kas beidzās 2020.gada 12.martā vai vēlāk un kurš sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas radītajām sekām nav atradis darbu, varēs pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Šādu jaunu atbalsta formu paredz otrdien, 21. aprīlī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Par tiem vēl jānobalso Saeimai.
Bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks izmaksāts apmērā, kāds ir personai izmaksāts attiecīgi astotajā vai devītajā bezdarba mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes vai personas ienākumu līmeni (128,06 eiro).
Iesniegumu bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņemšanai būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pabalstu piešķirs no nākamās dienas, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods būs ne ilgāks par četriem mēnešiem. Pabalstu izmaksās par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.
Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksu pārtrauks, ja cilvēks iegūs darbaņēmēja vai pašnodarbinātā statusu un gūs ienākumus vai arī tam tiks piešķirta apdrošināšanas atlīdzība, valsts pensija vai ikmēneša atlīdzība bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu. Par bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmējiem netiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tādējādi minētais pabalsta izmaksas periods netiek ņemts vērā aprēķinot kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem vai pensijām.
Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksai Labklājības ministrija tiks atvēlēti 21,82 miljoni eiro, kas būtu nepieciešami, lai šādu atbalsta mehānismu nodrošinātu 18 653 personām.
Mazina ierobežojumus ģimenes ārstiem pacientus nosūtīt uz valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm
Turpmāk ģimenes ārsti varēs nosūtīt uz valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm pēc vienošanās ar pacientu, proti, tiek atcelti iepriekšējie kritēriji, kas noteica, ka pacientam var nozīmēt Covid-19 testu tikai konkrētu nosacījumu gadījumā ar akūtām elpceļu infekcijām un visus pacientus ar plaušu karsoni.
Otrdien, 21.aprīlī, valdībā pieņemts lēmums, ka tiks paplašinātas testējamo grupas, kurām valsts apmaksā Covid-19 testus. Turpmāk tiks atļauts neievērot iepriekš minētos nosacījumus, proti, pacients, sarunājot ar ģimenes ārstu, neatkarīgi no citiem apstākļiem varēs tikt nosūtīts uz valsts apmaksātu Covid-19 testu.
Ārstus mudina īpašu uzmanību pievērst hronisko slimību pacientiem arī gadījumos, kad nav novērojama slimības gaitas saasināšanās. Šis ministres mudinājums īpaši attiecas uz onkoloģijas, diabēta un sirds un asinsvadu pacientiem, kuriem saslimšana ar Covid-19 var radīt īpaši smagas sekas.
Iedzīvotāji tiek rosināti ziņot par gadījumiem, kad ģimenes ārsts nepamatoti atsaka pacientu pieteikt Covid-19 analīzēm.
Nosūtot pacientu uz valsts apmaksātām analīzēm ģimenes ārsts izveidos nosūtījumu e-veselības portālā vai nosūtījumu Centrālās laboratorijas mājaslapā, vai pieteiks pacientu zvanot. Pēc nosūtījuma uz izmeklējumu saņemšanas 12 darba stundu laikā laboratorija piezvanīs pacientam un vienosies par laiku un vietu, kur analīzes nodot. Ja ģimenes ārsts izvērtēs, ka pacients pats nevar doties uz analīžu nodošanas punktu, analīzes veiks pie pacienta mājās.
Stājas spēkā elastīgāki nosacījumi bezdarbnieka statusa iegūšanai
Sestdien, 18.aprīlī stājās spēkā grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, ar kuriem noteikti elastīgāki nosacījumi bezdarbnieka statusa iegūšanai, kā arī pagarināts laiks, kādā var tikt veikts īslaicīgs darbs.
Ar likuma izmaiņām noteikts, ka mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri līdztekus darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020.gada 31.decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Izmaiņas attieksies arī uz pašnodarbinātajām personām, kuras tehnisku iemeslu dēļ nav oficiāli zaudējušas darba ņēmēja statusu.
Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu.
Savukārt personas, kas būs 2020.gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021.gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021.gada 1.janvāri.
Līdz 2020.gada 31.decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, tādējādi nopelnot iztikas līdzekļus patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus bezdarbnieki šajā laikā saglabātu saikni ar darba tirgu un pēc tam bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Stājas spēkā regulējums, kas paredz krīzes pabalstu saņēmējiem piešķirt papildu 50 eiro par katru bērnu
Sestdien, 18.aprīlī, stājās spēkā valdības izstrādātie un Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, kas nosaka, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības laikā krīzes situācijas pabalsta saņēmējiem tiek piešķirti papildu 50 eiro par katru bērnu.
Likumā noteikts, ka, ja ģimenei (vai personai), tajā skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kurai ir tiesības uz pašvaldības pabalstu krīzes situācijā, pašvaldībai būs jāpalielina šī pabalsta apmērs par 50 eiro katram bērnam. Šīs izmaksas pašvaldībai 100% apmērā kompensēs valsts.
Likums pēc Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna (KPV LV) rosinājuma papildināts ar normu, ka pašvaldība neizmaksā vai samazina par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.
Politiķi: Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēmu būtiski nemainīs, bet domās par tās elastību
Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēmu nav vajadzības mainīt, bet tiks domāts par šī atbalsta izmaksas elastību, otrdien mediju pārstāvjiem atzina valdības pārstāvji.
Aicinot vērtēt publiskajā telpā izskanējušo kritiku par dīkstāves pabalstu izmaksu, kad dažādu, kā norāda uzņēmēji, formālu iemeslu dēļ uzņēmumi nevar pieteikt savus darbiniekus šī pabalsta saņemšanai, Ministru prezidents Krišjānis Kariņs (JV) pauda, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotā sistēma dīkstāves pabalstu izmaksai ir labi izstrādāta. Vienlaikus premjers aicinās finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un VID vadītāju Ievu Jaunzemi rast iespējas dīkstāves pabalstu izmaksu padarīt elastīgāku.
“Jāatceras, ka šī ir jauna sistēma, kurā ir viena otra nepilnība, tāpēc strādāsim, lai tās novērstu, un tie uzņēmumi, kas pēc būtības atbilst dīkstāves pabalsta izmaksai, tie, kas maksā nodokļus un godīgi strādā, saņemtu valsts atbalstu. VID ir jāturpina attīstīt dīkstāves pabalsta izmaksas algoritms, lai pabalsta izmaksa būtu elastīgāka. Šajā sistēmā ir uzlabojumi,” uzsvēra Kariņš.
Finanšu ministrs piebilda, ka VID, lemjot par dīkstāves pabalsta piešķiršanu, nav citu iespēju, kā vien pārliecināties, vai uzņēmums par darbinieku ir maksājis nodokļus. Vienlaikus Reirs atzina, ka patlaban netiek domāts par būtiskām izmaiņām dīkstāves pabalstu izmaksā.
“Šis pabalsts ir terminēts – uz diviem mēnešiem. Ja neskaidrības būs ilgāk, tad pabalsta izmaksu pagarināsim, kā arī tiks domāts par citiem atbalsta instrumentiem. Tomēr gribu atzīmēt, ka pabalsts ir piešķirts 18 000 darba ņēmējiem, bet atteikts 6000, kuriem ir iespējams vienoties ar VID par nodokļu parāda samaksas grafiku un tomēr pretendēt uz dīkstāves pabalstu. Ir bijuši gadījumi, kad VID aicina uzņēmumus vienoties par nodokļu parāda nomaksas grafiku, lai viņa darbinieki varētu saņemt dīkstāves pabalstu, bet uzņēmējs šim aicinājumam neatsaucas. Līdz ar to nav nepieciešams kardināli mainīt sistēmu, kurai ir atlicis mēnesis,” uzsvēra finanšu ministrs.
Savukārt Kariņš atzina, ka pieprasījums pēc dīkstāves pabalstiem bijis mazāks nekā valdība sākotnēji prognozēja, to skaidrojot ar faktu, ka virkne uzņēmumu tomēr krīzes situācijā atrada veidu, kā turpināt darbību.
www.leta.lv