Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) priekšsēdētāja vietnieces komunikācijas jautājumos Isabel Caño paziņojums
Daudzās Eiropas valstīs pēdējos gados tika svinēta vai tuvākajā laikā tiks atzīmēta simtgade kopš sievietēm piešķirtas balsstiesības. Runa ir par uzvaru, ko iepriekšējo paaudžu sievietes ir guvušas garās, smagās un dažkārt pat asiņainās kaujās. Kā vēl labāk atzīmēt šo pagrieziena punktu mūsu sabiedrības vēsturē, ja ne visām kopā īstenojot šīs tiesības?
Drīzumā mums šādu iespēju sniegs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. EESK ir apņēmusies atbalstīt Eiropas Parlamenta centienus mudināt iedzīvotājus aktīvi piedalīties gaidāmajās EP vēlēšanās. Ņemot to vērā, 2019. gada Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā vēlos uzsvērt, cik svarīga ir Eiropas sieviešu masveida līdzdalība minētajās vēlēšanās.
ES ir pieņēmusi ļoti daudz likumu un pasākumu, kas palīdzējuši nostiprināt sieviešu tiesības, cīnīties pret diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm, kā arī veicināt dzimumu līdztiesību, un šos pasākumus EESK ir pilnībā atbalstījusi. Turklāt šā acquis piemērošanu ES ir noteikusi par vienu no galvenajiem kritērijiem, kas ļauj valstij, kura vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, šo procesu sākt. Pie tam ar Brexit saistītajās debatēs paustās bažas par šo tiesību vājināšanos Apvienotajā Karalistē liecina par aizsargājošo lomu, ko šajā jomā piedēvē Eiropas Savienībai.
Tomēr patiesībā lielākajā daļā dalībvalstu vēl joprojām ir daudz darāmā, lai vienlīdzība saskaņā ar likumu kļūtu par faktisku vienlīdzību. Lai novērstu milzīgās un noturīgās darba samaksas atšķirības (ES vidēji 16 % 2016. g.), kas ir izaicinājums jelkādam teorētiskam principam. Lai panāktu patiesi vienlīdzīgas iespējas. Lai visā Eiropā novērstu un sodītu vardarbību pret sievietēm. Nepietiek ar to, ka ES “kaut ko dara sieviešu labā”, arī sievietēm “ir kaut kas jādara Eiropas Savienībā”.
Disproporcija starp vīriešiem un sievietēm neaprobežojas tikai ar uzņēmumu padomēm vai tā saucamajām STEM nozarēm (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika), kurās tā praktiski nav mainījusies jau vairāk nekā desmit gadus. Disproporcija ir vērojama arī iestādēs, tostarp ES iestādēs. Eiropas Parlamentā 37,4 % deputātu ir sievietes, taču tas tā nav Komisijā (9 komisāres no 28) vai Tiesā (5 tiesneses no 28), nemaz nerunājot par Padomi, kuras sastāvs ir tieši atkarīgs no dalībvalstīm. Arī EESK, lai gan abas priekšsēdētāja vietnieces ir sievietes, locekļu vidū ir tikai 27,6 % sieviešu.
Tāpēc vēlēšanu kampaņā sievietēm ir aktīvi jāiesaistās gan kā vēlētājām, gan kā kandidātēm, lai nodrošinātu būtisku sieviešu pārstāvību ES iestādēs un sniegtu ieguldījumu līdzsvarotākas Eiropas veidošanā. Tādēļ, pārfrāzējot vienu no 2019. gada Starptautiskās sieviešu dienas galvenajiem tematiem, varam teikt: Jo labāks līdzsvars, jo labāka ES.
Brisele, 21.februārī