2023. gada 5. decembrī notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēde. Darba kārtībā bija visiem aktuāls jautājums “Valsts iekšējā darbaspēka pieejamība un tā efektīva iesaiste darba tirgū”.
LBAS eksperte Linda Romele savā prezentācijā demonstrēja ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitu, kurš, neskatoties uz to, ka salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājies, pēdējos gados pieaug. Analizējot ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus pēc darba nemeklēšanas iemesla, līderos izvirzās mācības, t.i., ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir tie studenti, kuri tikai mācās, bet nestrādā. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pa vecuma grupām visvairāk ir jaunieši un iedzīvotāji pirmspensijas vecumā (vecumā grupā 55 – 64 gadi). Gandrīz trešdaļu vairāk nekā vīrieši ekonomiski neaktīvas ir sievietes. Problēma ir jaunieši, kuri nestrādā un nemācās vecuma grupā 15 – 24 gadi. Lai arī jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās kopš 2014. gada ir būtiski samazinājies no 25,5% 2014. gadā līdz 15,3% 2022. gadā, pēdējos gados jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, kopš 2020. gada atkal ir palielinājies. Salīdzinot nominālās darba algas (neto) atšķirības starp Baltijas valstīm, Latvijas strādājošais “uz rokas” saņem vismazāk. Ņemot vērā, ka darba tirgū trūkst darbaspēka, LBAS atzīst, ka nepieciešams ievest papildus darbaspēku.
Ekonomikas ministrija uzsvēra mājokļu pieejamības problemātiku, kā arī mobilitāti, kura tostarp ir cieši saistīta ar mājokļu pieejamību. Latvijas Darba devēju konfederācija atgādināja, ka jau daudzus gadus problēma ir darba algas nodokļu politika, Latvijā ir zemākā neto darba samaksa starp Baltijas valstīm un liels nodokļu slogs.
Nodarbinātības valsts aģentūra informēja, ka pašlaik ir 47 tūkstoši bezdarbnieku, bet vakances ir 20 tūkstoši. Labklājības ministrija atgādināja, ka visvairāk bezdarbniekiem trūkst motivācijas atgriezties darba tirgū, it sevišķi tas attiecas uz ilgstošajiem bezdarbniekiem. Taču Latvijā ir liels parādnieku skaits, ir jābūt piesardzīgiem vai ievestās personas nav parādnieki savās valstīs. Labklājības ministrija informēja, ka Tieslietu ministrija strādā pie grozījumiem Civillikumā. Savukārt Labklājības ministrija izskata iespēju slēgt divpusējos līgumus (piemēram ar Uzbekistānu) par darbaspēka ievešanu un tā nosacījumiem.
Viesstrādnieku kontekstā tika izskatīts arī jautājums par darbnespējas lapām, proti, viesstrādnieki atbrauc, nostrādā vienu nedēļu un otrajā nedēļā jau slimo. Sēdes dalībnieki apstiprināja, ka darbanespējas lapas un to ļaunprātīga izmantošana ir problēma. Neskatoties uz to, ka darbnespējas lapu skaits pieaug, Labklājības ministrija aicināja ņemt vērā arī faktu, ka sabiedrība Latvijā noveco un attiecīgi vairāk cilvēku slimo. Turklāt būtiska ir arī darba vietas kvalitāte. Sēdes dalībnieki kā pozitīvo piemēru minēja Igaunijas modeli, proti, Igaunijā pirmās trīs darbnespējas dienas neapmaksā, no ceturtās līdz astotajai dienai maksā darba devējs 70% apmērā, sākot ar devīto darbnespējas dienu apmaksā valsts 70% apmērā. LBAS neatbalsta Igaunijas modeli vairāku iemeslu dēļ, pirmkārt, Latvija ieņem pēdējo vietu starp ES-27 veselīgi nodzīvoto gadu skaita ziņā, kas ir cieši saistīts ar slimībām mūža garumā un vai tās tiek savlaicīgi ārstētas, t.sk. izmantojot darbnespējas lapas, lai izveseļotos. Otrkārt, izdevumi slimības pabalstiem kā % no IKP ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības (ES-27) dalībvalstīm. Treškārt, strādājošo īpatsvars (7,7%), kuriem bija darbnespējas lapa 2022. gada 2. ceturksnī, ir viens no mazākajiem starp ES-27 un atpaliek arī no vidējā ES-27 (9,8%). LBAS piedāvā kompromisu – pirmās divas darbnespējas lapas netiek apmaksātas, sākot ar trešo darbnespējas dienu līdz devītajai darbnespējas dienai 80% apmērā apmaksā darba devējs, tālāk ar desmito darbnespējas dienu apmaksā valsts 80% apmērā. Turklāt LBAS piekrīt šādiem nosacījumiem, ja neapliekamais minimums tiek palielināts līdz minimālajai algai, t.i., līdz 700 eiro 2024.gadā.
Avots: Centrālā Statistikas pārvalde