2023. gada 25. septembrī LBAS organizēja vebināru “Jaunieši un pirmspensijas vecuma nodarbinātie darba tirgus ilgtspējas kontekstā”, kurš tika strukturēts divās daļās: pirmā – valsts institūciju ekspertu prezentācijas, otrā – arodbiedrību un politisko partiju pārstāvju diskusija.
Vebināru atklāja Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Dr.oec. Vladislavs Vesperis, kurš pastāstīja par ANO Ilgtspējas attīstības mērķiem un kā tie attiecas un ietekmē politisko dienas kārtību Latvijā, papildinot prezentāciju ar vairākiem izglītības indikatoriem, kas raksturoja jauniešus darba tirgū. Tā, piemēram, absolventu nodarbinātība 2021. gadā bija 78,1%, prognoze 2024.gadā ir 86%.
Vebināra otro prezentāciju bija sagatavojis Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols. Aptuveni 1/5 daļa uzņēmumu norāda uz darbaspēka trūkumu kā darbību ierobežojošu faktoru. Papildus tam prognozes nav iepriecinošas – darbaspējīgo iedzīvotāju kritums palielinās spiedienu uz darbaspēka piedāvājumu. Ja prognozētais bezdarba līmenis nākamgad sasniegs zemāko līmeni jeb 6% kopš 2007. gada, tad 2040. gadā bezdarba līmenis būs 5%. Taču, galvenokārt, darba tirgu ietekmē darbaspēka novecošanās. N. Ozols prezentēja divus tautsaimniecības attīstības scenārijus. Mērķa scenārijs paredz, ka IKP no 2022. līdz 2030. gadam pieaugs par 4,2%, savukārt no 2030. gadam līdz 2040. gadam IKP pieaugs vidēji par 3% gadā. Iedzīvotājiu skaits 2040. gadā būtu 1,73 miljoni, pesimistiskajā scenārijā – 1,53 miljoni. Ekonomikas ministrijas ieskatā galvenais risinājums demogrāfijas problēmu risināšanā ir ienākumu pieaugums, kā arī efektīvāka esošā darbaspēka izmantošana, piemēram, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaiste darba tirgū vai arī iespējas apvienot bērna kopšanas atvaļinājumu ar darbu. Tas nozīmē arī darbaspēka produktivitātes palielināšanu. To arī uzsver N.Ozols, ka ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt produktivitātes pieaugums, jo nodarbināto skaits tuvākajos gados var neatgriezties 2019. gada līmenī. Nominālā darbaspēka produktivitāte uz 1 nodarbināto Latvijā ievērojami atpaliek no ES-27 un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. 2021. gadā darbaspēka produktivitāte veidoja 73,1% no ES-27 vidējā (Lietuvā 83%, Igaunijā 84,5%). EM saasina situāciju, sakot, ka darbaspēka rezerves pakāpeniski izsīkst. Tā, piemēram, bezdarbs Rīgā ir sasniedzis 4,4%, kas ir dabiskais bezdarbs jeb normāla darbaspēka rotācija, un var apgalvot, ka Rīgā bezdarba praktiski nav.
Latvijā zemāks līdzdalības līmenis darba tirgū vērojams starp jauniešiem. Savukārt vidējais darba mūža ilgums Latvijā ir īsākais starp Baltijas valstīm, būtu labi analizēt, kas tam ir galvenie iemesli. EM prognozē, ka līdz 2030. gadam pieaugs jauniešu un gados vecāku iedzīvotāju skaits. 2030. gadā jauniešu skaits vecuma grupā 15-25 gadi palielināsies par 20 tūkstošiem, savukārt vecuma grupā 65-74 gadi iedzīvotāju skaits palielināsies par 18,3 tūkstošiem. Darbaspēka prognozes 2030. gadam parāda, ka 2030. gadā būs speciālistu iztrūkums ar vidējo profesionālo izglītību, t.i., pietrūks 69 tūkstoši, ar augstāko izglītību STEM nozarēs pietrūks 9,1 tūkstoši. Sagaidāms, ka 2030. gadā būs 95,8 tūkstoši pārpalikums ar tiem jauniešiem, kas pēc vidusskolas neturpina mācības un nestrādā, 26,5 tūkstoši ar augstāko izglītību sociālās un humanitārās zinātnēs.
Joprojām audzēkņu proporcija starp profesionālo vidējo izglītību un vispārējo vidējo izglītību ir 39/61, lai arī mērķis ir 50/50. Šobrīd jaunieši ar vidējo un nepabeigto vidējo izglītību veido 44% no visiem , taču šodienas pieprasījums ir 33% un nākotnes pieprasījums būs 21%. Bezdarba līmenis viszemākais 2022. gadā bija iedzīvotājiem ar augstāko izglītību (4,2%), palielinoties līdz ar izglītības līmeņa samazināšanos. Iedzīvotājiem ar vidējo vispārējo izglītību bezdarba līmenis 2022. gadā bija 8,5%, ar vidējo profesionālo izglītību 7,3%. Darba alga būtiski pieaug atkarībā no izglītības līmeņa, tiem, kuriem ir vidējā vispārējā izglītība vai profesionālā vidējā, robežās no 27% līdz 32% strādājošo saņem darba algu 400-700 eiro. Turpretī sadalījumā pēc ienākumiem lielākā grupa – 24% strādājošo ar augstāko izglītību – saņem darba algu robežās 1000-1500 eiro. Vidējā darba alga (bruto) 2022. gadā bija 1529,00 eiro.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis analizēja darba tirgu no sociālās drošības un garantiju puses. Vecuma grupa, kuru vidējā iemaksu alga ir visaugstākā – vidēji 1645 eiro, ir strādājošie vecuma grupā 35-44 gadi, tai seko vecuma grupa 25-34 gadi (vidējā iemaksu alga 1497 eiro) un 45-54 gadi (vidējā iemaksu alga 1483 eiro). Būtiski, ka sievietēm vidējā iemaksu alga 2022. gadā bija par 19% zemāka nekā vīriešu vidējā iemaksu alga!
I.Lipskis savā prezentācijā uzsvēra, ka jauniešu bezdarba periodi ir salīdzinoši īsi, darba devēji spēj jauniešiem piedāvāt darba vietas, jo augstāka izglītība, jo lielākas nodarbinātības iespējas un jauniešu ilgstošā bezdarba rādītāji ir salīdzinoši zemi. Neskatoties uz to, pirmās darba pieredzes trūkums ir šķērslis, prasības un gaidas neatbilst tam, ko piedāvā darba tirgus; kvalitatīvu darba vietu nepietiekamība reģionos, ierobežots sabiedriskā transporta un vakanču piedāvājums reģionos neveicina jauniešu nodarbinātību.
Latvijā ir augstākais NEET jauniešu īpatsvars starp Baltijas valstīm (tādu, kas nemācās un nestrādā 15-29 gadu grupā Latvijā 2022. gadā bija 11,3%), Latvijā ir arī zemākais jauniešu gan 15-24, gan 25-29 gadu vecuma grupā nodarbinātības līmenis.
Raksturojot 50+ nodarbināto grupu, I.Lipskis norādīja, ka pieaug 50+ gadu vecāku iedzīvotāju īpatsvars, tāpēc ir nepieciešami Nodarbinātības valsts aģentūras un citi atbalsta pasākumi darba devējiem un nodarbinātajiem, kā arī sociālās drošības pasākumu pilnveide. Tai pat laikā 50+ nodarbināto grupai ir sudraba ekonomikas potenciāls. Neskatoties uz to, starp 50+ nodarbinātajiem ir salīdzinoši augsts ilgstošā bezdarba līmenis, darba tirgum vairs neatbilstoša kvalifikācija un prasmes (t.sk. digitālās), veselības problēmas, arodslimības, zemāka mobilitāte darba tirgū, darba devēju stereotipi, aprūpes pienākumi un salīdzinoši augstāks nabadzības līmenis. Salīdzinājumā ar ES-27, Latvijā ir augstāks bezdarba līmenis vecums grupā 50-64 gadi (Latvijā – 6,1%, vidēji ES-27 – 4,8%).
Vebināra otrā daļa tika veltīta diskusijām par darba tirgus izaicinājumiem un risinājumiem attiecībā uz darba tirgus ilgtspējas nodrošināšanu, īpaši vēršot uzmanību uz jauniešiem vecuma grupā 15 – 29 gadi un pirmspensijas vecuma strādājošajiem vecuma grupā 50+. Diskusiju vadīja LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele, bet diskusijā piedalījās LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un 14.Saeimas deputāti: Mairita Lūse no frakcijas “PROGRESĪVIE”, Līga Kļaviņa no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, Ilze Indriksone no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Darba spēka novecošanās ir aktuāla problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un daudzas citās attīstītajās valstīs visā pasaulē. Jānodrošina paaudžu maiņa darba vidē, lai jaunie nomainītu vecākus darbiniekus, kuri dotos pelnītā atpūtā, meklējot kompleksu risinājumu starp pensionēšanās sistēmu, veselības aprūpes sistēmu un darba tirgu.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde norāda, ka: “Atalgojums, papildus labumi, karjera ir darba tirgu ietekmējošie faktori, kurus arvien vairāk nomaina jaunākās paaudzes vēlme pēc interesanta darba un iespējām pilnveidoties darbavietā, kā arī elastīga darba laika, darba un privātās dzīves līdzsvara. Jaunieši ir citādāki savā domāšanā un rīcībā, turklāt krasi mainījusies arī vērtību sistēma, līdz ar to darba devējiem turpmāk vairāk jāmācās paļauties uz gados jauniem darbiniekiem, sniedzot viņiem iespēju iegūt pieredzi. LBAS rosina pievērst uzmanību tam kā ilgāk noturēt darba tirgū gados vecākus nodarbinātos un veiksmīgāk iesaistīt jauniešus aktīvajā nodarbinātībā, darbavietās nodrošinot abpusēji pievilcīgu sadarbību starp paaudzēm: pieredze pret jaunām zināšanām un prasmēm.”
Vebināra ieraksts LBAS YouTube kontā.