Pēc Pasaules Ekonomikas foruma datiem prasmju pieprasījumam pēdējos gados bija jāmainās ātrāk. Forums ik pēc 2-3 gadiem publicē ziņojumu ar nākotnes profesijām, kuras varētu būt pieprasītas tuvāko gadu laikā. Tā, piemēram, 2018.gadā 35% aptaujas, kuru veica Forums, respondentu atbildēja, ka 35% no būtiskākajām prasmēm mainīsies nākamo 5 gadu laikā. 2020.gadā šis skaitlis pieauga pat līdz 57%. Pēc pēdējā veiktā pētījuma 2023.gadā datiem, tā domāja 44% respondentu.
Pēc Foruma datiem, 2023.gadā pieprasītākās prasmes bija analītiskā domāšana, kreatīvā domāšana, noturība, elastīgums un veiklība, motivācija un pašapziņa, zinātkāre un mūžizglītība u.c. TOP10 prasmju sarakstu noslēdz prasmes, kuras raksturo attieksme pret citiem, empātija un aktīva klausīšanās, līderība un sociālā ietekme, kvalitātes kontrole. Šis saraksts atšķiras no līdz šim pieejamās informācijas un pētījumiem par prasmju pieprasījumu nākotnē. Kritiski vērtējot, uzskaitītās prasmes ir vienlīdz būtiskas vairākām nozarēm. Taču katrai nozarei ir sava specifika, un tā prasmes, kuras ir būtiskas vienai nozarei, varētu būt mazāk pieprasītas citās nozarēs.
Foruma ziņojums atklāj darba devēju ekspektācijas attiecībā uz prasmēm nākamajos piecos gados. Atskatoties uz 2023.gadā pieprasītākajām prasmēm, analītiskā un kreatīvā domāšana kāpinās savu nozīmi. Nākamā prasme, kuras nozīme nākotnē tikai pieaugs, ir tehnoloģiskā pratība. Jāpiebilst, ka neviena no 2023.gadā pieprasītākajām prasmēm nākotnē nezaudēs savu vērtību, tieši otrādi. Samazinās fizisko prasmju nozīme un turpināsies mazināties. Mazāk kustēsimies, bet domāt vajadzēs ātrāk.
Skatoties nozaru griezumā, elektronika ir tā nozare, kurā uzņēmumi sagaida vislielākās pieprasīto prasmju izmaiņas. Salīdzinājumā ar iepriekšējām aptaujām, dati liecina, ka radošā domāšana kļūst arvien svarīgāka salīdzinājumā ar analītisko domāšanu, jo darba uzdevumi kļūst arvien automatizētāki. Pie tam, pēc uzņēmēju aptaujas datiem, kreatīvā domāšana kļūst arvien pieprasītāka iepretim analītiskajai domāšanai. Ilgtermiņā vispieprasītākās prasmes būs kognitīvā domāšana. Trešā visstraujāk augošā prasme ir tehnoloģiskā pratība. Viss norāda uz to, ka darba ņēmējiem būs nepieciešama papildus prasmju apguve, tas nozīmē arī ilgtspējīga apmācību modeļa iedzīvināšanu uzņēmumos un pašu uzņēmumu lielāku iesaisti.
Ņemot vērā visas aptaujā iekļautās nozares, pieaugošās prasmju prasības visstraujāk pieaug aprūpes un labklājības jomā. Lai maksimāli palielinātu uzņēmējdarbības rezultātus, ieguldījumi darbaspēka izglītošanā un apmācībās ir daudzsološāks risinājums. Neskatoties uz to, ka radošā domāšana kļūs arvien aktuālāka mācību plānos, visticamāk radošās domāšanas apmācības no 2021. līdz 2027.gadam aizņems vien 8% no visām darba ņēmēju apmācībām, analītiskā domāšana būs pirmajā vietā, aizņemot 10% no visa apmācību groza.
Ne viss pētījumā saskan, proti, pēc uzņēmēju aptaujas datiem prasmes, kuras nākotnē būs arvien svarīgākas un kādas prasmes apgūs darba ņēmēji, atšķiras. Līderība un sociālā ietekme ieņem piecas vietas augstāk, nekā liecina tās pašreizējā nozīme, un tā ir visaugstāk novērtētā attieksme.
Pētījuma autori sadarbībā ar apmācību platformu Coursera veica izpēti, kā uzņēmumu vajadzības un apmācību plāni sakrīt ar darba ņēmēju motivāciju un vēlēšanos apgūt konkrētas prasmes. Coursera norāda, ka lielākoties apmācību platformas dalībnieki biežāk izvēlas apgūt t.s. “cietās” prasmes jeb tehniskās prasmes, kuras būtu savietojamas ar karjeras izaugsmi labi atalgotajā programmēšanas un datu analītikas jomā. To arī apliecina pētījuma dati, darba ņēmēji vislabprātāk izvēlas apgūt tehnoloģiskās prasmes, turklāt Advanced level (Paaugstinātajā līmenī), visvairāk darba ņēmēji ar maģistra grādu.
Uzņēmumu aptaujas rezultāti liecina, ka nākamajos piecos gados mākslīgais intelekts un lielie dati veidos vairāk nekā 40% no tehnoloģiju apmācību programmām. Nākamā visvairāk uzsvērtā tehnoloģiju prasme ir dizains un lietotāju pieredze, lai gan lielākajā daļā valstu un nozaru tai ir mazāk nekā puse no Mākslīgā intelekta un lielo datu stratēģiskās prioritātes, izņemot Spāniju un Latviju. Turklāt Spānija un Latvija ir pirmo reizi iekļautas pētījumā. Lai gan daļa uzņēmumu uzskata, ka Mākslīgā intelekta un lielo datu prasmju loma ir pārvērtēta kā pamatprasme un tās loma mazināsies tuvākajā laikā, vairākums jeb 59% uzņēmumu ziņo, ka tās nozīme tikai pieaugs.
Saskaņā ar pētījuma datiem, lielo datu analītika arī ieņem pirmo vietu starp tehnoloģijām, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas radīs darbavietas, un 65% piekrīt, ka tās stimulēs darba tirgus izaugsmi un tikai 7% prognozē sarukumu. Lielo datu analītika ir trešā visticamākā tehnoloģija, ko uzņēmumi varētu ieviest līdz 2027. gadam, jo 80% uzņēmumu plāno to integrēt savā darbībā, un 75% uzņēmumu plāno integrēt mākslīgā intelekta metodes, piemēram, mašīnmācīšanos un neironu tīklus.
Uzņēmumu īpatsvars, kuri plāno ieguldīt līdzekļus apmācībās par mākslīgo intelektu un lielajiem datiem atšķiras pa nozarēm, visbiežāk uzņēmumu īpatsvars svārstās ap 40% līdz 60%. Savukārt uzņēmumu īpatsvars, kuri plāno ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, ir augstāks un svārstās vidēji ap 70%, tātad ne vienmēr ieviestas tehnoloģiskajiem risinājumiem seko apmācības.
Kas vēl būtu jāņem vērā, domājot par prasmju pieprasījumu nākotnē? Tās ir attieksmes prasmes, kuras būtiski atšķiras pa nozarēm. Tā, piemēram, sociāli emocionālās prasmes attieksmju klasterī visvairāk ir uzsvērtas medicīnas un veselības aprūpes pakalpojumu apmācību programmās. Tā saucamās “cietās prasmes” visvairāk ir pieprasītas Apdrošināšanā un pensiju pārvaldībā, kā arī IT nozarē, kur tehnisko prasmju apguve sasniedz ¾ no visām apmācībām. Stratēģiska prasme uzņēmējiem nākamajos piecos gados būs līderība un tās apmācība veidos aptuveni 8% no stratēģisko prasmju apguves. Tāda prasme kā izglītošana un mentorings nākamajos piecos gados ieņems nebūtisku lomu, izņemot izglītības nozari. Interesanti, ka saskaņā ar pētījuma datiem, tāda attieksme kā ētika visbūtiskāko vietu ieņems lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Nākamā nozare, kurā būs būtiskas ētikas attieksmes apguve ir ķīmiskie materiāli un energotehnoloģijas un komunālie pakalpojumi.
Medicīnas un veselības pakalpojumu un elektronikas nozare akcentēs prasmju attīstību mūžizglītības jomā. Lielākā daļa nozaru mazāku uzsvaru liks uz uzticamību un pievēršanos detaļām, lai gan ieguves rūpniecība, kā arī plašsaziņas līdzekļi, izklaide un sports aicina visās nozarēs uzsvērt šo prasmi.
Informācija par pētījumu pieejama šeit:
Linda Romele,
LBAS eksperte