Tehnoloģijas attīstās, darba tirgus nemitīgi mainās un tam pakārtoti mainās arī prasmes, kuras tiek pieprasītas darba tirgū. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kāds tieši ir darba devēju pieprasījums un kuras prasmes būtu jāapgūst, ja vēlamies sekot līdzi un profesionāli augt līdz ar darba tirgus izmaiņām. Tiek veidotas un attīstītas dažādas prasmju datu bāzes, prasmju prognozēšanas rīkus ievieš arī Latvija.
Viena no atpazīstamākajām un populārākajām prasmju datubāzēm ir sociālā tīkla LinkedIn sadaļa Skills & Endorsements, kur katrs LinkedIn dalībnieks var atzīmēt savas prasmes, savukārt citi tās var apstiprināt. Katrs var pievienot savam profilam ne vairāk kā 50 prasmes. Nākamais solis pēc prasmju pievienošanas ir prasmju apstiprināšana, ko veic katra sociālā tīkla dalībnieka sociālie kontakti (draugi, kolēgi), kas atšķiras no rekomendācijām, jo tās savukārt izvirza sociāla tīkla dalībnieka kontakti. Galvenā priekšrocība ir tā, ka jūs parādat kādas prasmes (taču ne pierādat) jums piemīt, un, jo vairāk prasmes jūs būsiet atzīmējis, jo lielākas ir iespējas, ka jūs pamanīs kāds darba devējs. Runājot vēl par priekšrocībām, pats LinkedIn uzsver, ka “tos LinkedIn lietotājus, kuriem ir atzīmētas 5 vai vairāk prasmes, personāla atlases speciālisti un citi LinkedIn lietotāji/ uzņēmumi uzrunā līdz pat 33 reizes biežāk, un viņu profils tiek skatīts līdz pat 17 reizēm biežāk nekā to lietotāju profils, kuriem ir atzīmētas mazāk prasmes”.
Saskaņā ar LinkedIn informāciju, tajā ir pieejamas/ uzkrātas 50 000 prasmes, dati tiek apvienoti un kodēti 249 prasmju grupās. Tāpat 57% no vadošajiem līderiem uzskata, ka sociālās prasmes jeb t.s. “mīkstās” prasmes ir būtiskākas nekā profesionālās prasmes. Kaut arī COVID-19 pandēmijas ietekmē digitālās prasmes ir kļuvušas vēl nozīmīgākas, darba devēji lielu uzmanību pievērš tieši sociālajām prasmēm. Tostarp 2021. gadā darba devēji visvairāk pieprasa tādas sociālās prasmes kā:
- komunikācijas prasmes, spēja augt uzņēmumā un veidot karjeru lielā mērā ir atkarīga tieši no darbinieka komunikācijas prasmēm;
- iniciatīva, neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir tikko uzsācis darba gaitas uzņēmumā vai veido karjeru, būtiska ir darbinieka spēja izrādīt iniciatīvu;
- piemērošanās, konkrēto prasmi sauc arī par “pārmaiņu menedžmentu” jeb spēju piemēroties jauniem apstākļiem;
- problēmu risināšana, tas prasa darbinieka spēju risināt gan nelielas, gan lielas problēmas un identificēt problēmas cēloni;
- sadarbība, spēja sadarboties, ņemot vērā katra kolēģa stiprās un vājās puses;
- laika menedžments jeb plānošana, spēja efektīvi plānot savu laiku, ņemot vērā, ka COVID-19 pandēmijas ietekmē daļa darbinieku strādā attālināti, lielākoties mājās;
- emocionālā inteliģence, spēja profesionāli runāt par problēmām un emocijām var novērst nevajadzīgus pārpratumus un kļūdas;
- vēlme mācīties un attīstīties, tā sevišķi ir būtiska nozarēs, kuras ir pārmaiņu procesā;
- kreativitāte, tā ir spēja saskatīt problēmu no cita skatījuma un piedāvāt jaunus risinājumus;
- projektu vadība, projektu vadīšana ietver vairākas prasmes un zināšanas, arī spēju vadīt komandu un izmantot iesaistīto stiprās puses, tas pierāda arī to, ka darbinieks ir gatavs uzņemties atbildību.
Savukārt pieprasītākās t.s. “cietās” jeb profesionālās prasmes LinkedIn vērtējumā ir (2020.gada dati):
- blokķēdes tehnoloģijas;
- mākoņdatošana;
- analītiskā domāšana un spriešana;
- mākslīgais intelekts;
- UX dizains;
- biznesa analīze;
- saistītais mārketings;
- pārdošanas prasmes;
- zinātniskā skaitļošana;
- video veidošana.
Neskatoties uz izmaiņām ekonomikas struktūrā un tehnoloģiju attīstības ātrumu, un lielo ietekmi uz darba organizāciju, kā arī prasmju pieprasījumu, sagaidāms, ka tuvākajā desmitgadē lielākais nodarbinātības pieaugums būs tieši pakalpojumu jomā, līdztekus pieaugumam atsevišķos ražošanas sektoros (Cedefop, Eurofound, 2018)*. Pētījumi apliecina, ka nākotnē darba vietā būs mazāk rutīnas, vairāk autonomijas, vairāk informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mazāk fizisku darba uzdevumu un vairāk sociālo un intelektuālo uzdevumu (Cedefop, Eurofound, 2018). To, ka sociālās prasmes kļūst arvien vērtīgākas, pierāda arī citi pētījumi. Tā, piemēram, ASV pēdējo divdesmit/ trīsdesmit gadu laikā būtiski ir pieaugusi sociālo prasmju ekonomiskā atdeve darba tirgū (salīdzinot darba ienākumus), neskatoties uz to, ka tradicionāli par ekonomisko ieguvumu no prasmēm jeb atdevi tiek uzskatīts tehnoloģiju un augstu kvalificētu darbinieku apvienības rezultāts. Līdz ar to nav vienotas unikālas receptes prasmju apguvei, un tieši sociālās prasmes varbūt ir tās, kuras veicina “tehnisko” jeb profesionālo prasmju apguvi un pielietošanu.
* Cedefop, Eurofound, 2018. Skills forecast. Trends and challenges to 2030. European Centre for the Development of Vocational Training / European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
Linda Romele,
LBAS eksperte