2019. gada decembrī Sesimbrā (Portugāle) notika ETUI seminārs “Piemērošanās klimata pārmaiņām – to ietekme uz strādājošajiem”. Seminārā piedalījās 15 Eiropas valstu arodbiedrību pārstāvji no dažādām nozarēm. No Latvijas seminārā piedalījās LIZDA pārstāve Iveta Flesnere.
Semināra gaitā – gan lekcijās, gan diskusijās un darba grupās – tā dalībnieki iepazinās ar izaicinājumiem un grūtībām, ar kurām saskaras Eiropas arodbiedrību nozares un tajās strādājošie, kā arī ar to, kas tiek darīts, lai piemērotos klimata izmaiņām un ar tām cīnītos.
Klimata pārmaiņas Eiropas valstis skar dažādi, pagaidām mazākā mērā Eiropas ziemeļos un vidusdaļā, vairāk tās jūtamas Eiropas dienvidos. Eiropas ziemeļos un centrālajā daļā pagaidām klimata izmaiņas visvairāk skārušas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares. Piemēram, Somijas ziemeļos Lapzemē, Ziemassvētku vecīša mājvietā, sniega periods ir kļuvis īsāks, kas sāk ietekmēt ziemas tūrismu, kā arī tās pamatnācijas – sāmu dzīvesveidu, kuri ir lauksaimnieki un ziemeļbriežu audzētāji. Pēdējos gados Eiropas centrālajā daļā klimata izmaiņas jūtamas ziemas sezonā tūrisma nozarē. Eiropas dienvidos klimata izmaiņas ietekmējušas vairākas nozares. Piemēram, Grieķijā jau tā karstās vasaras kļuvušas vēl karstākas, ziemas – aukstākas kā ierasts. Tādās nozarēs strādājošiem, kur darbs pārsvarā notiek brīvā dabā, piemēram, celtniecība vai lauksaimniecība, papildus jārūpējas par piemērotu apģērbu, kas strādājošos pasargātu no saules staru tiešās iedarbības un būtu veselībai piemērots (celtnieku apģērbs bieži vien pat veicina organisma sakaršanu), papildus šķidruma uzņemšanu, pauzēm, lai strādnieki atvilktu elpu ēnā. Tas ietekmē arī darba ražīgumu. Kalnu apgabalos Grieķijā ziemas kļuvušas tik aukstas, ka celtniecībā jāsāk izmantot cita veida materiāli, lai nodrošinātu ēku siltumu. Latvijā visvairāk pamanāms – jūras krastmalas erozija un lauksaimniecības nozares likstas (sausuma un plūdi, sezonas “nobīde”). Joprojām ne visos birojos Latvijā ir gaisa kondicionēšanas iekārtas, un darbiniekiem brīvi pieejams dzeramais ūdens, kas citur Eiropā jau ir norma.
Vairākas Eiropas arodbiedrības ir veikušas pētījumus par klimata izmaiņu ietekmi uz nozarēm un nozarēs strādājošiem. Saskaņā ar Beļģijas arodbiedrība CSC pētījumu, apdraudētās nozares ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība, tūrisms, transports, celtniecība un infrastruktūras uzturēšana, sabiedriskie pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, finanses un apdrošināšana, kā arī augstākminēto nozaru ietekmes efekts uz citiem ekonomikas sektoriem. Prognozēts, ka līdz 2050.gadam Eiropa var zaudēt līdz pat pus miljons darbavietu klimata izmaiņu dēļ.
Grieķijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība ir veikusi pētījumu par klimata izmaiņu ietekmi uz nozares darbiniekiem. Veselības aprūpes darbinieki vistiešākā veidā saskaras ar klimata izmaiņu sekām. Klimata izmaiņu rezultātā ir izmainījusies saslimšanu dinamika. Gaisa piesārņojuma rezultātā pieaugusi saslimšana ar alerģijām, elpvadu, sirds un asinsrites slimībām, gaisa temperatūras paaugstināšanās rezultātā ir vairāk saslimšanu un letālu iznākumu ar gaisa karstumu saistītām slimībām, sirds un asinsvadu slimībām un infekcijas slimībām, t.sk. arī attiecīgam reģionam netipiskām. Ekstrēmu laika apstākļu un dabas katastrofu sekas ir ievainojumi, garīgās veselības traucējumi un ar dzīvesvietas zaudēšanu saistītas veselības problēmas, kuras izraisījuši nepietiekams uzturs un higiēna. Līdz ar to veselības aprūpes sektors saskaras ar pastiprinātiem izaicinājumiem un prasībām veselības aprūpē, jaunām un mainīgām slimībām, un nepieciešamību ieguldīt lielākus līdzekļus nozarē. Sabiedrībai kopumā ir pasliktinājusies dzīves kvalitāte, samazinājušies tā saucamo “veselo gadu” skaits, kas kopā rada papildu spriedzi cilvēka garīgai veselībai. Savukārt pašiem veselības aprūpes nozarē strādājošiem ir radušies papildu slodze un pienākumi, veselības aprūpē tiek ieviesti jauni modeļi, kā arī rodas saslimšanas risks pašiem nozares darbiniekiem, kā arī papildus gan fiziskās gan garīgās slodzes dēļ – izdegšanas risks.
Jāsaprot, ka piemērošanās klimata izmaiņām ir papildus izmaksas prasošs process – investīcija, kas pasargās no papildus izdevumiem nākotnē (piemēram, tagad katrs ieguldītais eiro, lai pasargātu ēku no plūdiem, plūdu gadījumā ietaupītu 6 eiro, kas būtu jātērē to seku likvidēšanai). Arodbiedrībām būtu aktīvi jāiesaistās visos procesa posmos. Eiropas nacionālās arodbiedrības pievērš uzmanību klimata pārmaiņām un cenšas aktualizēt šo jautājumu arī savā ikdienas darbā, aktīvi piedalās nacionālo piemērošanās klimata pārmaiņām stratēģiju izstrādē un izpildē, cenšas izmantot šim mērķim paredzētos ES piedāvātos fondus. Ar pielāgošanos klimata izmaiņām tieši saistīta ir taisnīga pāreja, arodbiedrībām arī šajā procesā ir jāiesaistās jau no pirmsākumiem.
Pašas arodbiedrības savā ikdienas darbā cenšas samazināt savu tā saucamo “oglekļa pēdas nospiedumu”. Piemēram, vairākas arodbiedrība savos pasākumos ir atteikušās no gaļas produktiem, izvēlas videokonferences ierasto tikšanās vietā, iespēju robežās braucienos izmanto videi draudzīgus transporta līdzekļus, birojos izmanto enerģiju taupošas ierīces, izmanto pārstrādātus papīrus, kā arī neizmanto vienreizlietojamus plastmasas traukus un priekšmetus.