Jau ilgstoši Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Jauniešu padomes viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izprast kultūras izmaiņas darba tirgū jeb, paaudzēm mainoties, kāda ir jauno darbinieku izpratne par savām tiesībām, darba attiecību kārtošanas procesu, kā arī par arodbiedrību lomu tajās. Nav noslēpums, ka, mainoties paaudzēm, sabiedrībā kopumā mainās darba kultūra, tehnoloģias ietekmē jauniešu uzvedību gan ikdienā, gan darba dzīvē. Veidi, kā jaunākās paaudzes nodrošina piekļuvi informācijai, personīgās vērtības, kas veidojas uzturoties konkrētās informatīvajās telpās un komūnās, tiek pārnestas arī uz to ko jaunieši sagaida no darba tirgus un kādu veido darba vidi kolektīvos.
Lai noskaidrotu, kādas ir šobrīd studējošo un tikko pirmās darba gaitas uzsākušo jauniešu zināšanas par arodbiedrībām un cerot saprast uz ko LBAS Jauniešu padomei būtu jākoncentrējas komunikācijā ar jauniešiem, š.g. 18. janvārī LBAS Jauniešu padome sasauca gada pirmo sēdi, kurā uzklausīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju Universitātes Ekonomikas un Sabiedrības attīstības fakultātes studenti Kati Beāti Baltiņu, kas sava studiju projekta ietvaros veica pētījumu “JAUNIEŠU ATTIEKSME PRET ARODBIEDRĪBĀM”. Studiju projekta mērķis ir noskaidrot, kā jaunieši attiecas pret arodbiedrībām un kādas varētu būt iespējas ieinteresēt jauniešus līdzdalībai tajās. Pētījums, kas veikts studiju projekta ietvaros, ne vien palīdz izprast kādas ir jauniešu zināšanas par arodbiedrībām, bet sniedz indikācijas, kādi ir arodbiedrību trūkumi komunikācijā ar jauniešiem un kas arodbiedrībām būtu jādara, lai jauniešus veiksmīgāk sasniegtu un ieinteresētu stāties arodbiedrībās.
Lai novērtētu jauniešu iespaidu par to, kam ir galvenā loma dažādu darba attiecību noteikumu veidošanā, projektā tika uzdots jautājums: “kurš ir spējīgs ietekmēt darba vietā katru no minētajiem aspektiem?” (attēls Nr.1). Lielāko lomu arodbiedrībām jaunieši saskatīja valdības lēmumu ietekmēšanā, līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošinot aizstāvību darba uzteikuma gadījumā. Savukārt mazāko lomu arodbiedrībām jaunieši redz, nosakot darba apjomu, paaugstinot atalgojumu un nosakot darba laiku.
Šādi rezultāti parāda, ka, lai arī jauniešiem ir nojausma par to, kas ir arodbiedrības, tomēr jauniešiem līdz galam nav izpratnes par arodbiedrību lomu sociālā dialoga pārrunās ar darba devēju, vai pat trīspusējo sociālo dialogu, pārstāvot darbinieku intereses nacionālā un starptautiskā līmenī.
Pētījumā jaunieši tiek aptaujāti arī par to, vai viņi pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt tam, ka arodbiedrība aizsargā savu biedru intereses (pilnībā piekrīt 22.6% un drīzāk piekrīt 50%), uzrauga vai tiek ievērota darba drošība (pilnībā piekrīt 15.1% un drīzāk piekrīt 42.5%), risina konfliktus starp nodarbinātajiem un viņu darba devējiem (pilnībā piekrīt 21.7% un drīzāk piekrīt 49.1%) un piekrīt, ka arodbiedrības biedrs ir aizsargātāks no nepamatotas atlaišanas salīdzinājumā ar darba ņēmēju, kas nav arodbiedrības biedrs (pilnībā piekrīt 22.6% un drīzāk piekrīt 34.0%). Turklāt 49,1% no aptaujātajiem piekrīt vai gandrīz piekrīt, ka arodbiedrībām būtu jābūt katrā darbavietā, kamēr tikai 22% respondentu bija negatīva attieksme uz šo jautājumu.
Krietni mazāku uzticību jaunieši izrāda arodbiedrību spējām nodrošināt iepriekš minētos pakalpojumus, tikai 14,2% aptaujāto piekrīt, ka arodbiedrības Latvijā ir spēcīgas, turklāt lielākā daļa – 44,3% no respondentiem – uz šo jautājumu nespēja atbildēt, vai bija neitrāli, kas visticamāk nozīmē, ka šie jaunieši tiešā veidā nekad nav saskārušies ar arodbiedrībām, vai pat dzirdējuši par arodbiedrību darbību, kas liedz sniegt pamatotu vērtējumu par arodbiedrību spējām.
Pētījums parāda arī to, ka jauniešu attieksme pret arodbiedrībām nav negatīva, drīzāk piesardzīga, un no iestāšanās arodbiedrībās attur informācijas trūkums un neziņa. Vairāk nekā 58% jauniešu vai nu ir arodbiedrību biedri, vai arī neizslēdz iespēju tajās iestāties, kamēr 41,6% nesaskata jēgu stāties arodbiedrībās (Attēls Nr.2).
Pētījumā tiek arī noskaidrotas jauniešu būtiskākās vērtības darba vietā un kopumā sabiedrībā, norādot cieņu/ cieņpilnu attieksmi, labklājību darba vietā, izaugsmes iespējas un brīvību, vērtības ir vairāk vērstas uz indivīdu. Tajā pašā laikā tādas vērtības kā saistoši līgumi, labdarība, interešu pārstāvība/ lobisms, vienotība un vienlīdzība ir vairāk vērstas uz kolektīvu, un jaunieši tās kā sev būtiskas vai drīzāk būtiskas redz mazāk. Jaunieši, kas ir iesaistījušies vai vēlās iesaistīties arodbiedrībās, pauž lielāku piekrišanu iemesliem, kādēļ vērts kļūt par arodbiedrības biedru, piemēram, lai aizstāvētu darbinieku sociālās un ekonomiskās intereses, tomēr kopumā par galveno aspektu noteicēju darba vietā jaunieši uzskata darba devēju, mazāk esot informēti par arodbiedrību spējām. Kā parāda aptauja, jaunieši vairāk varētu būt ieinteresēti līdzdalībā arodbiedrībā, ja viņus izglītotu par arodbiedrību darbu jau skolas laikā un informētu par iespējām iesaistīties arodbiedrībā, ja tādas pastāv, uzsākot darbu jaunā vietā.
Pēc pētījuma uzklausīšanas LBAS Jauniešu padomes pārstāvji iesaistījās arī diskusijā par to, kā labāk risināt izaicinājumus, kas saistīti ar jauniešu informēšanu par arodbiedrībām un kā to darīt jauniešiem pēc iespējas pievilcīgākā veidā. Lai uzrunātu un informētu jauniešus par to iespējām iesaistīties arodbiedrību darbībā, arodbiedrībām vajadzētu būt aktīvākām sociālajos tīklos, īpaši Facebook, kas ir piemērotākā platforma izvērstai informācijai, kā arī TikTok un Instagram, kas ir piemērotas īsām, vizuāli pievilcīgām ziņām un video. Viens no būtiskākajiem šķēršļiem jauniešu piesaistē ir neziņa par to, kas arodbiedrības ir, kā arī nepietiekamās zināšanas par darba tirgu, darba attiecībām, darbinieka tiesībām un drošību darba vietā. Līdz ar to, lai kompensētu trūkumus pamatizglītības programmās, arodbiedrībām būtu jādodas uz izglītības iestādēm, lai informētu un izglītotu jauniešus par arodbiedrību darbību un iespējamajiem labumiem iesaistoties. Kā arī neskatoties uz digitālo mediju ietekmi mūsdienu informācijas plūsmā, tomēr būtiska loma joprojām ir tradicionālajiem medijiem, kas bieži vien nodrošina informatīvo bāzi arī tām ziņām, kas apgrozās digitālajos medijos, kas nozīmē, ka gan digitālajos, gan tradicionālajos medijos ir nepieciešams vairāk atspoguļot arodbiedrību līdzšinējos sasniegumus.
