11.aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizēja domnīcu par mācību praksēm. Mācību prakses tā ir mācību iemaņu nostiprināšana un nepieciešamība profesionālās izglītības procesā. Nereti audzēkņi nav gatavi darba tirgum vai arī notiek pasīva audzēkņu iesaiste mācību praksēs, tāpēc šis jautājums ir divtik svarīgs. Neapšaubāmi, sākot ar 2022.gadu, ir notikušas būtiskas izmaiņas mācību prakšu regulācijā līdz ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, taču joprojām nav atrisināti tādi jautājumi kā, piemēram, prakšu aizstāvēšana. Būtiska profesionālās izglītības sastāvdaļa ir darba vidē balstītas mācības, taču līdz ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” beigām DVB turpina tikai dažas profesionālās izglītības iestādes, kur nozīmīga sastāvdaļa ir tieši prakse. Būtu jāpārskata arī Ministru kabineta noteikumi Nr.484 “Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības”, jo tie pamatā tika izstrādāti jau iepriekš minētajam ESF projektam. Arodbiedrību ieskatā nav atbalstāma prakse mācību procesa sākumā, kas ir tāda kā “iepazīšanās” prakse, jo būtiskākie mācību priekšmeti tiek apgūti vēlākajos kursos. Turklāt pēc arodbiedrību novērojumiem aptuveni 40% no audzēkņiem pirmajos kursos nav pārliecināti par savas izglītības programmas izvēli. Lai padarītu mācību prakses pievilcīgākas, darba devējiem varētu piešķirt nodokļu atlaides, taču ir jādomā par ilgtspējīgu finansēšanas sistēmu.
Domnīcā piedalījās Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, prezentējot prakšu ietvaru un tiesisko regulējumu. I.Lipskis, citējot Eiropas Komisijas viedokli, uzsvēra, ka kvalitatīvas prakses sniedz ieguldījumu darbaspēka un prasmju neatbilstību mazināšanā. Savukārt lielākie Eiropas Savienības dalībvalstu izaicinājumi ir neatbilstošs un nekvalitatīvs prakšu nodrošinājums, kā arī fiktīva stažieru nodarbinātība (darba attiecības tiek slēptas kā prakses). 2023.gada 5.jūnija Starptautiskās darba konferences 111. sesijā apstiprināja rekomendāciju Nr. 208 par kvalitatīvu māceklību. Tostarp rekomendācijas 16. pants paredz pasākumus mācekļu aizsardzībai. I.Lipskis skaidroja, ka Latvijā prakse vai stažēšanās ir iespējama tikai izglītības ietvaros, Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz “bezatlīdzības praksi”, jo:
- praktikants faktiski veic darbu, pakļaujoties prakses vietas rīkojumiem un tās labā, nesaņemot par to atlīdzību, pēc savas tiesiskās būtības ir darba tiesiskās attiecības;
- kad pēc būtības un faktiskā izpildījuma pušu starpā pastāv darba tiesiskās attiecības, bet tās nav noformētas atbilstoši darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu prasībām (piemēram, nav noslēgts rakstveida darba līgums), ir uzskatāmi par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība.
Latvijas darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko prezentēja nesen veikto aptauju par mācību praksēm, kurā piedalījās 1591 respondentu. Pēc aptaujas datiem, 77% piekrita vai pilnībā piekrita, ka veiktie uzdevumi uzņēmumā pārsvarā atbilda mācību programmā plānotajam. Aptuveni tikpat (78%), atbildēja, ka uzņēmumā apguva arī daļu mācību priekšmetu teorijas. Gandrīz 90% atbildēja, ka tika nodrošināts ar nepieciešamajiem līdzekļiem uzdevumu veikšanai. Nedaudz mazāk (87%) atbildēja, ka uzņēmums motivēja un atbalstīja.
Atbildot uz jautājumu, vai audzēknis vienojās ar uzņēmumu par atlīdzības saņemšanas iespējām, tikai 35% atbildēja ar jā, slēdzot līgumu. L.Voroņenko ieskatā nākamie soļi būtu:
- skaidra trīspusēja vienošanās par prakšu un darba vidē balstītu mācību lomu profesionālajā izglītībā;
- ilgtspējīga finansēšanas sistēma;
- izglītības nozares spēja pielāgoties nozaru uzņēmumu atbalstam;
- agrīna karjeras konsultāciju sistēma pamatizglītības posmā.
Tostarp L.Voroņenko pauda nostāju, ka darba devēji nav gatavi maksāt par mācību praksēm audzēkņiem.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) skatījumu uz mācību (studiju) praksēm prezentēja LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Pēc R.A.Stroda vārdiem mācību prakses ir iespēja jau savlaicīgi praktizēt savu profesiju, kas noved pie samazināta atbiruma. Prakses studiju laikā no LSA puses tiek vērtētas ārkārtīgi pozitīvi, jo dod gan pieredzi savā studiju jomā, gan papildina studiju procesu ar darba vides praktiskiem piemēriem, kā arī ļauj izvērtēt studiju programmu satura atbilstību tirgus prasībām. Taču LSA ieskatā praksēm būtu jābūt apmaksātām un jāizskauž fiktīvās prakses, kad ”atskaitē dara vienu, bet dzīvē citu”. Vienlaicīgi finansiālais atbalsts/atalgojums būtu jāvirza arī darba devējiem mācību prakšu vadīšanai.
LBAS ieskatā nākamais solis būtu trīspusēja (LBAS, LDDK un LSA) sadarbības memoranda parakstīšana par tiem punktiem, par kuriem pastāv zināma vienprātība un nosūtīt izglītības politikas īstenotājiem.