Saskaņā ar nesen publicētajiem Eurostat datiem gada inflācija eirozonā sasniedza 9,1 % (dati par 2022. gada augustu). Galvenās komponentes bija enerģijas izmaksas (38,6%) un pārtika (10,6%). Pensiju palielināšana nav nosegusi inflācijas attīstību lielākajā daļā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka reālās pensijas visā Eiropā ir samazinājušās. Piemēram, reālās minimālās pensijas 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu ir samazinājušās par vairāk nekā 18% Ungārijā, 10% Igaunijā, 8% Portugālē, 8% Kiprā, 7% Itālijā, 6% Austrijā, 5% Francijā.
Jau 2021. gadā situācija bija dramatiska:
- nabadzības riskam pakļautie cilvēki vecumā no 65 gadiem 2021. gadā (ES27) bija 19,6 % (17,7 miljoni cilvēki)
- nabadzības riskam pakļautie pensionāri 2021. gadā (ES27) bija 18,6 %
Jau pirms pandēmijas situācija neuzlabojās, gluži pretēji:
- No 2015. gada līdz 2021. gadam nabadzības riskam pakļauti vēl 3 miljoni cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem (1,5%)
- nabadzības riskam pakļauto pensionāru (ES27) skaits no 2015. līdz 2021. gadam palielinājās par 1,2 %.
- 2021. gadā vidējie ienākumi ES-27 personām vecumā no 65 gadiem pieauga tikai par 1,3%. salīdzinot ar 2020. gadu, bet 2021. gadā inflācija pieauga par 2,9%.
Jaunākie Eurofound pētījumi atklāja, ka pandēmijas laikā:
- palielinājies to cilvēku skaits, kuriem ir grūti savilkt galus, īpaši tiem, kuri vecāki par 65 gadiem;
- gados vecāki cilvēki saskārās ar pieaugošām problēmām saistībā ar piekļuvi sociālajai un veselības aprūpei.
Jau 2021. gada pavasarī:
- 52% cilvēku vecumā no 65 gadiem bija zems uzkrājumu līmenis (pieaugums par 5% kopš 2020. gada)
- 45% cilvēku vecumā no 65 gadiem bija grūtības savilkt iztiku (par 4% vairāk kopš 2020)
Tas ir satraucoši, ka Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem ir augstākais rādītājs starp ES-27.
Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina straujāk celt minimālo algu, lai vecumdienās saņemtu cienīgas pensijas un izrautos no nabadzības sliekšņa.