LBAS logo

Latvijas arodbiedrību delegācija Viļņā piedalās apmācībās par Nacionālo atveseļošanas plānu

15. un 16. jūnijā, Viļņā norisinājās ETUI organizētas apmācības par valsts atveseļošanas plānu ieguldījumu zaļās pārejas un sociālā taisnīguma veicināšanā. Apmācībās piedalījās delegācijas no Latvijas, Lietuvas, Itālijas un Polijas, ar mērķi analizēt sociālo partneru iesaisti un zaļās pārejas, un sociālā taisnīguma pārklājumu valstu nacionālajos atveseļošanās un noturības plānos (turpmāk – ANMp).

Latvijas delegācijas sastāvā apmācībās piedalījās seši pārstāvji, to skaitā trīs no Meža nozares arodbiedrības, divi no Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) pārstāvēja eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis.

Apmācību laikā tika analizēts klātesošo valstu ANMp, tajos iekļautās prioritātes un to spēja sasniegt zaļās pārejas un sociālā taisnīguma mērķus. Latvijas plānā ir iekļautas 60 investīcijas un 25 reformas. Kopējais atbalsts ir 1,8 miljardi eiro, no kuriem 38 % tiks novirzīti  klimata mērķu sasniegšanai, un 21 %  digitālās pārkārtošanās atbalstam. Savukārt sociālā taisnīguma sasniegšanai piešķirti salīdzinoši mazāki līdzekļu – mazāk kā 20% no kopējā finansējuma. Visas reformas un ieguldījumi jāīsteno ļoti īsā laika posmā, jo regula par Atveseļošanas un noturības mehānismu paredz, ka tie jāpabeidz līdz 2026. gada augustam.

Latvijas galvenie izaicinājumi saistībā ar zaļo klimata pārkārtošanos ir dzīvojamā fonda renovācija, lai palielinātu tā energoefektivitāti, mobilitātes un transporta nozares ilgtspējības veicināšana un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana, lai mainītu enerģijas patēriņa pieauguma tendenci transporta nozarē un ēku sektorā. Latvijas atveseļošanas un noturības plāns atbalsta zaļo pārkārtošanos ar investīcijām Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai (295 miljoni eiro), stimulējot videi draudzīgu transportu. Līdzekļi tiks ieguldīti arī privāto un publisko ēku energoefektivitātē, pateicoties apjomīgai renovācijas iniciatīvai, lai palielinātu dzīvojamo ēku, publisko ēku un uzņēmumu energoefektivitāti (248 miljoni eiro).

Savukārt, lai sasniegtu sociālo taisnīgumu, galvenās problēmas uz kurām vērstas investīcijas un reformas, ir veselības aprūpes nozares noturība, pieejamība, kvalitāte un izmaksu lietderība, izglītības sistēmas kvalitāte un efektivitāte, kā arī digitālās prasmes. Tāpat tieši izaicinājumi sociālajā jomā (minimālie ienākumi, pabalsti, mājokļu pieejamība), kā arī pētniecības, inovācijas un valsts pārvaldes jomā. Starp būtiskākajiem investīciju mērķiem var minēt ieguldījumus mājokļu pieejamībā, kam atvēlēti 43 milj. eiro, veselības aprūpes modernizāciju – 158 milj. eiro un augstākās izglītības reformas – 82,5 milj. eiro.

Apmācību laikā dalībnieki uzklausīja Eiropas arodbiedrību institūta (ETUI) lektorus par ANMp analīzi un būtisko nozīmi katru no reformām sasaistīt ar zaļās pārejas mērķiem un sociālā taisnīguma mērķiem. Neskatoties uz to, ka ANMp iekļautie mērķi un būtiska finansējuma daļa tiek atvēlēta šo mērķu sasniegšanai, princips katru no plānā iekļautajām reformām un investīcijām skatīt saskaņā ar šiem mērķiem netiek veikts. Liela daļa no jautājumiem ir vērsta vai nu uz zaļo mērķu sasniegšanu, vai sociālā taisnīguma veicināšanu, taču reti kurā no tiem ir iekļauti abi aspekti.

Apmācību laikā delegācijas ziņoja arī par sociālo partneru iekļaušanu plāna izstrādes un uzraudzības procesā, kur Latvija varēja norādīt uz samērā veiksmīgu sadarbību ar valsts pārvaldi un sociālo partneru iespēju iesaistīties plānošanas procesā, kamēr citās pārstāvētajās valstīs šāda iespēja sociālajiem partneriem vai nu netika dota, vai arī sociālie partneri tika konsultēti, bet ne iesaistīti. Tajā pašā laikā arī citās valstīs bija labās prakses piemēri, tajā skaitā, Itālijas arodbiedrības norādīja uz izveidotu sadarbības vienošanos ar pašvaldībām, kas ļauj sociālajiem partneriem iesaistīties plāna uzraudzībā reģionu līmenī.

Apmācību laikā delegācijas analizēja, kā veicināt uzraudzības un iesaistes procesu nākotnē. Atbilstoši situācijai Latvijā Latvijas delegācija par mērķiem uzstādīja veidot divvirzienu komunikāciju un informācijas apmaiņu iekšēji arodbiedrību līmenī, lai veidotos veiksmīgāks arodbiedrību interešu pārklājums nozaru un starpnozaru līmenī. Latvijas delegācija secināja, ka LBAS ir instrumenti un zināšanas, lai veidotu informatīvos materiālus un apmācības nozaru ekspertiem par plāna struktūru, finansējumu, sociālo partneru iesaisti, uzstādītajiem reformu mērķiem. Savukārt LBAS pozīciju stiprināšanai un veiksmīgai uzraudzībai nepieciešama arī nozaru ekspertīze, lai spētu norādīt uz izaicinājumiem, ar ko iespējams saskarties, ieviešot plānā iekļautās reformas.

Mārtiņš Svirskis,
LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos