Sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamentam (EP) par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plānu. Vēstulē uzsvērts, ka plāna apstiprināšanas un iesniegšanas gaitā nav pilnībā ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021/241 prasības, pie kādiem apstākļiem plānu var atzīt par pienācīgi argumentētu un pamatotu. Latvijas sociālie partneri aicina Eiropas Komisija ņemt vēra Latvijas sociālo partneru sagatavoto novērtējumu ANM/RRF plānam.
ES regula, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, nosaka, ka katra dalībvalsts, kura vēlas saņemt finansējumu, iesniedz vienotu dokumentu par plānotajām reformām, kurā ietverts arī kopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. Tāpat, lai nodrošinātu iesniegtā dokumenta pamatotību, tajā jāatspoguļo šo pušu sniegtais ieguldījums.
LDDK un LBAS, aptverot Latvijas darba devēju, darba ņēmēju un nozaru līderu redzējumu, jau sākotnēji izstrādāja priekšlikumus efektīvām un ilgtspējīgām investīcijām, kā arī sniedza savu vērtējumu katrā RRF plāna izstrādes stadijā. Tomēr abas organizācijas norāda, ka valdības pieņemtais plāns neatspoguļo ieinteresēto pušu, proti, sociālo partneru ieguldījumu un sniegto novērtējumu ANM/RRF plānam. Eiropas Komisijai izvērtēšanai iesniegtajā dokumentā nav ietverti jaunākie sociālo partneru priekšlikumi, kas izskatīti šī gada 27. aprīlī notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Ministru prezidenta vadībā, jo līdz šim visai valdībai nav bijusi iespēja iepazīties ar NTSP sēdes diskusiju materiāliem un sociālo partneru sagatavoto novērtējumu.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Kopā ar nozaru līderiem un sadarbības partneriem esam ieguldījuši apjomīgu darbu, domājot par ekonomiski spēcīgas Latvijas nākotni un stratēģisko mērķu sasniegšanu. Tagad svarīgi paveikto izsvērti un atbilstoši novērtēt, ņemot vērā visu iesaistīto pušu ieguldījumu RRF plāna izstrādē. Uzsveram, ka plāna ietvaros nepieciešams pilnveidot risinājumus klimata pārmaiņu un ilgtspējas, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšanas un veselība aprūpes jomās.”
Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs: “Novēloti un tikai sociālo partneru spiediena rezultātā tikām iesaistīti RRF plāna apspriešanas procesā. Esam gandarīti, ka tomēr sociālajā dialogā ar valdību, iesaistoties Eiropas Komisijai, mums ir izdevies panākt vairākus pozitīvus lēmumus, tostarp, saistībā ar elektroenerģijas tirgus drošību un lētākām izmaksām nākotnē, kā arī darbinieku un iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību. Taču iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, atbalsts veselības aprūpei un izglītības un zinātnes jomai, un vēl citi svarīgi jautājumi gaida savu risinājumu.”
LDDK un LBAS aicina Eiropas Komisiju, izvērtējot iesniegto Latvijas RRF plānu, izskatīt abu organizāciju sagatavotos priekšlikumus, kā arī informēt sociālos partnerus par plāna novērtējumu.
Papildu informācija :
2021. gada 12. februāra EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 18. panta 4.punktā, ar ko nosaka elementus, kas nepieciešami, lai Atveseļošanas un noturības plāns tiktu uzskatīts par pienācīgi argumentētu un pamatotu, q) apakšpunkts nosaka, ka ir plānā ir jāatspoguļo kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā – lai sagatavotu un, ja tie ir pieejami, īstenotu atveseļošanas un noturības plānus.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) (turpmāk – dalībpušu) sadarbību nacionālajā līmenī ar mērķi nodrošināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, izstrādājot un ieviešot stratēģiju, programmas un normatīvos aktus sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, un paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi.
Par LDDK:
Latvijas Darba devēju konfederācija ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993. gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv darba devējus, kuru kopējais apgrozījums ir ~40 miljardi eiro. LDDK biedri darbojas tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, finanses, izglītība, transports un loģistika, veselība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tirdzniecība, būvniecība, tūrisms un viesmīlība, ķīmija, farmācija, enerģētika, ražošana u.c. LDDK ir Eiropas Biznesa konfederācijas BusinessEurope biedrs, pārstāvot Latvijas uzņēmumu intereses arī ES sociālā dialoga ietvaros.
Par LBAS:
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, dibināta 1990. gadā. LBAS koordinē 20 arodbiedrību – LBAS dalīborganizācijas sadarbību, pārstāv un aizstāv to biedru un strādājošo intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, īsteno kopīgu darbības programmu. LBAS ir Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas (ITUC) dalīborganizācija.