Ministru kabinetā 2025. gada 1. aprīlī, Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā norisinājās Demogrāfisko lietu padomes sēde, kurā zinātnieku grupas pārstāvis Juris Krūmiņš iepazīstināja ar demogrāfisko situāciju Latvijā un globālajām tendencēm, kā arī tika vērtēts Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) pārstāvēja priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde.
No valsts puses – atbalsts ģimenēm ir definēts, kā viena no prioritātēm valdības “4×4” prioritāro uzdevumu plānā, īpašu uzmanību pievēršot pakāpeniskai pabalstu sistēmas pilnveidošanai, mājokļu pieejamības uzlabošanai, elastīgu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstīšanai un “Programma skolā” ieviešanai.
LBAS kopumā atbalsta informatīvo ziņojumu “Par demogrāfiskās politikas attīstību” (Ziņojums) un atzinīgi vērtē Labklājības un citu ministriju iesaisti ziņojuma projekta izstrādē un konceptuāli neiebilst tā virzīšanai uz Ministru kabinetu.
Tomēr arodbiedrības pārstāve A.Grīnfelde iebilda pret priekšlikuma par nodokļu atvieglojuma par apgādājamajiem svītrošanu no Ziņojumā plānotajiem pasākumiem, atsaucoties arī uz darba devēju (P.Leiškalna) un daudzbērnu ģimeņu (E.Treijas) pārstāvju līdzīgu nostāju. Atvieglojuma piemērošana var radīt izaicinājumus mājsaimniecībām ar vairākām apgādājamajām personām un zemu ienākumu līmeni, kas ierobežo iegūt visu labumu, kas atvieglojumam būtu jānodrošina. LBAS jau Ziņojuma atzinuma sniegšanas laikā norādīja, ka nav izslēdzams risinājums, kurā atvieglojums un pabalsts viens otru papildina, piemēram, pabalstu paaugstinot par daļu, ko strādājošie vecāki nav spējuši attiecināt uz saviem ienākumiem piemērojot atvieglojumu.
Jau 2024. gada nodokļu politikas reformu darba grupā LBAS ar darba devējiem bija vienisprātis, ka nodokļu atvieglojumam par apgādājamo būtu jāsasniedz 80% no neapliekamā minimuma. Jā šāds lēmums tiktu pieņemts jau sākot ar 2025.gadu, tad tas sastādītu 408 eiro par katru apgādājamo – līdzšinējo 250 eiro vietā.
Ziņojumā un arī zinātnieku grupas vēstījumā kā galvenie demogrāfiskās situācijas izaicinājumi Latvijā tiek identificēti: sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās, kā arī iedzīvotāju migrācija. Savukārt kā prioritārie rīcības virzieni demogrāfijas situācijas uzlabošanai tiek definēti: ikviens bērns kā vērtība, kvalitatīva dzīves vide un iedzīvotāju migrācijas un remigrācijas veicināšana.
A.Grīnfelde Demogrāfisko lietu padomes sēdē aicināja valdību un ikkatru sabiedrības pārstāvi vispirms sākt ar ģimenes vērtību stiprināšanu katra viena apziņā un arī rīcībā: cienot un atbalstot gan viena, gan divu, gan daudzbērnu ģimenes, viena vecāka ģimenes, seniorus un ārpusģimenes aprūpē augošos bērnus. Ir nepieciešamas pozitīvas starppaaudžu attiecības un to labās prakses popularizēšana publiskajā telpā pēc iespējas biežāk. LBAS rosināja ministrijām iekļaut arī konkrētās rīcības un to rezultatīvos rādītājus par ģimenes vērtību stiprināšanu jau 2025.gada 16.maija Labklājības ministrijas sagatavotajos dokumentos, kurus plānots apspriest nākamajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē 2025. gada jūnija mēnesī.