lbas@lbas.lv +371 67035960
LBAS logo

» Jaunumi » Latvijas tautsaimniecības aktualitātes

Latvijas tautsaimniecības aktualitātes

Publicēts

Latvija ir salīdzinoša neliela valsts, kas atrodas starp divām Baltijas jūras reģiona valstīm – Lietuvu un Igauniju. Tās ekonomika kopš ekonomiskās krīzes 2008. – 2010.gadā līdz pat COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei attīstījās pietiekami strauji un stabili ar vidējo IKP 3,2% apmērā kopš 2015.gada procentos pret iepriekšējo gadu, 2019.gadā IKP izaugsme kļuva mērenāka, sasniedzot 2,5%. 2020.gada pavasarī sākās COVID-19 pandēmija, kas būtiski ietekmēja IKP izaugsmi. Kopumā IKP 2020.gadā Latvijā saruka par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu. Saglabājoties COVID-19 izplatībai un tās radītajiem ierobežojumiem, 2020.gadā IKP samazinājās par 3,8 procentpunktiem attiecībā pret 2020.gadu, taču samazinoties COVID-19 izplatībai 2021.gada vasarā, IKP uzrādīja ļoti labu pieaugumu, palielinoties par 4,8 procentpunktiem salīdzinājumā par 2020.gadu. 2021.gada izaugsme lielākoties balstījās uz eksporta pieaugumu, pateicoties koksnes un metāla eksportam.

Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties, uzstādot jaunus rekordus pērnā gada novembrī. 2021. gada novembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 30,7% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri. Tāpēc, neskatoties uz joprojām sarežģīto situāciju ap Covid-19 vīrusa izplatību gan Eiropā, gan pasaulē kopumā, eksperti lēš, ka Latvijas preču eksports turpinās augt arī nākamajos mēnešos[1]. Kopš 2021. gada sākuma jeb 11 mēnešos, preču eksporta vērtība palielinājās par 23,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Savukārt 2021. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 35,2%. Kopumā 2021. gadā eksporta vērtība pārsniedza pagājušā gada rādītāju par 24%. Lielākā pozitīvā ietekme eksporta pieaugumā bija koksnei un tās izstrādājumu, minerālo produktu un dzelzs un tērauda preču grupām.

Tādas bija prognozes pirms Krievijas invāzijas Ukrainā, jo Krievija kā eksporta tirgus. Pērn Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 7,3% ko kopējā eksporta apjoma. Salīdzinot ar laiku pirms finanšu krīzes, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju ir gandrīz dubultojusies, taču īpatsvars kopējā eksporta apjomā sarucis no 10% līdz jau minētajiem 7,3%, liecinot, kas nozīmē, ka Latvijas eksportētāji daudz aktīvāk ir apguvuši citus – pamatā Eiropas Savienības – tirgus.

Kopš 2014.gada līdz Covid-19 pandēmijai vidējās mēneša darba samaksas pieaugums ir bijis virs 6,2% izņemot 2016.gadu, kad darba samaksas pieaugums bija nedaudz mazāks – 5% . Neskatoties uz COVID-19 pandēmijas izraisīto ietekmi tostarp uz darba tirgu, mēneša vidējā darba samaksa 2021.gadā pieauga par 11,8% attiecībā pret 2020.gadu. 2021.gadā būtiski pieauga minimālā darba alga no 430 eiro 2020.gadā līdz 500 eiro 2021.gadā, turklāt minimālā alga netika palielināta pēdējo trīs gadu laikā neskatoties uz vidējās darba algas pieaugumu. Būtiski, ka saskaņā ar personāla atlases un vadības uzņēmumu Fontes veikto darba samaksas pētījumu, Latvijā darba samaksa pieaug līdz 40-45 gadu vecumam un tad palēnām samazinās, t.i., augstākais darba samaksas punkts tiek sasniegts 40-45 gadu vecumā. Daļēji to apliecina arī Centrālās Statistikas pārvaldes dati, t.i., līdz ar vecumu samazinās darba ņēmēju īpatsvars no visiem darba ņēmējiem konkrētajā vecuma grupā ar augstiem ienākumiem.

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Latvijā nav izplatīta anti-diskriminācija, taču nenoliedzami darba devēji dod priekšroku gados jaunākiem strādājošajiem, par to liecina arī darba samaksas tendences. Izteiktāk ir novērojamas darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā, katru gadu palielinās gender pay gap – ja 2014.gadā gender pay gap bija 17,3%, tad 2020.gadā vīrieši pelnīja par 22,3% vairāk nekā sievietes. 

Aplūkojot nodarbinātības rādītājus, vecuma grupā 55-64 gadi 2020.gadā bija nodarbināti 68,6% pieaugušo konkrētajā vecuma grupā, turklāt šim rādītājam ir tendence palielināties, pēdējo desmit gadu laikā nodarbinātības radītājs vecuma grupā 55-64 gadi ir palielinājies par 18,1 procentpunktu (2011.gadā šis rādītājs bija 50,5%), pieaugušo nodarbinātība vecuma grupā 55-64 gadi turpina palielināties arī pēdējo gadu laikā, t.i., pieaugums nav saistīts tikai ar iziešanu no 2008.-2010.gada ekonomiskās krīzes. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijas nodarbinātība vecuma grupā 55-64 gadi vērtējama kā laba, tā, piemēram, vidēji ES-27 šis rādītājs bija 59,6%, tai pat laika Igaunijā šis rādītājs bija 71,1%, iepretim Beļģijā šis rādītājs bija 53,3%, Grieķijā 44,6%. Kopumā Latvijas nodarbinātības līmenis vērtējams kā labs – vidēji vecuma grupa 20-64 gadi nodarbinātības līmenis 2020.gadā bija 76,9%, COVID-19 pandēmijas ietekmē samazinoties par 2,5 procentpunktiem. Tāpat kā citās vecuma grupās arī šajā vecuma grupā nodarbinātības līmenis pieaug līdz ar izglītības līmeni – ar vidējo izglītības līmeni (upper secondary and post secondary education non tertiary) nodarbināti bija 64,9%, savukārt ar augstāko izglītību 80,1% pieaugušo vecuma grupā 55-64 gadi. Dzimumu griezumā vecuma grupā 20-64 gadi 2021.gada 3.ceturksnī sieviešu nodarbinātības līmenis bija 73,6%, kas ir ievērojami augstāk nekā vidēji ES-27 (68,3%), savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis bija nedaudz augstāks 78,3% (vidēji ES-27 tie bija 79%), kas lielākoties skaidrojams ar vēsturiski augstāku sieviešu iesaistīšanos darba tirgū.  

Latvijā tipiski mazāk ir nodarbināto nepilna laika darbos, ja vidēji ES-27 2021.gada 3.ceturksnī tie bija 17,2%, tad Latvijā nepilna darba laika darbos bija nodarbināti tikai 7,8%, kas lielākoties ir skaidrojams ar zemo atalgojumu par nepilna darba laiku, nodarbinātie vienkārši to nevar atļauties, arī vecuma grupā 55-64 gadi saglabājas līdzīgas tendences – nepilna darba laika darbos bija nodarbināti 9,6%, vidēji ES-17 – tie bija 19,7%, dzimumu griezumā nav novērojamas lielas izmaiņās, ja salīdzinām kā tas ir vidēji ES-27. Tā, piemēram, vecuma grupā 55-64 gadi nepilna darba laika darbos bija nodarbinātas 12,2% sievietes iepretim 32,9% vidēji ES-27. Vīrieši vecuma grupā 55-64 nepilna darba laika darbos Latvijā 2021.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti divreiz mazāk nekā sievietes – 6,5%, šis rādītājs ir tuvu tam kāds tas ir vidēji ES-27 – 8,4%.   

Eksporta pieaugumam un arī darba samaksas, t.sk. labklājības pieaugumam. nozīmīga loma ir prasmju attīstībai un mūžizglītībai. Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistās salīdzinoši neliels skaits pieaugušo, sanāk mazāk nekā katrs desmitais, turklāt pēdējos gados nav novērojamas pozitīvas izmaiņas. Savukārt tādās valstīs kā Nīderlande vai Zviedrija, 2020.gadā pieaugušo mācībās ir piedalījies katrs gandrīz katrs piektais vai pat trešais. Latvijā pieaugušo izglītībā ir iesaistījušies mazāk nekā vidēji ES-27. 

Avots: Eurostat datubāze

Daudz biežāk mācībās iesaistās pieaugušie ar augstāko izglītību (11,2%), turpretim pieaugušie ar vidējo izglītību tikai 4,1%. Tāpat kā vispārīgajā gadījumā sievietes arī ar augstāko izglītību biežāk iesaistās mācībās – 12,8%, starp vīriešiem ar augstāko izglītību mācībās piedalās 8,4%. Kā jau vairākos pētījumos (piemēram, OECD Skills strategy for Latvia) ir uzsvērts, pieaugušie ar zemām prasmēm (pamatizglītība, vidējās izglītības sākumposms) praktiski tikpat kā nepiedalās izglītības aktivitātēs – tādu ir tikai 3,4% no visiem pieaugušajiem ar zemām prasmēm.

Salīdzinot datus pa vecuma grupām, var apgalvot, ka dalība izglītības aktivitātēs samazinās līdz ar vecumu, ja vecuma grupā 25-34 gadi izglītības aktivitātēs piedalās 11,8%, tad vecuma grupā 45-55 tie ir 5%, bet vecuma grupā 55 līdz 64 tie ir tikai 2,7%. Salīdzinājumam vidēji ES-27 4,8% pieaugušo vecuma grupā 55 līdz 64 gadi piedalās mācībās, Igaunijā tie ir 9% un Lietuvā 4,2%. Vislabākie rezultāti ir novērojami Skandināvijas valstīs. 2020.gadā 19,1% jeb katrs piektais zviedrs aptaujas veikšanas brīdī apliecināja, ka pēdējo četru nedēļu laikā ir piedalījies mācībās.

Latvija ES Struktūrfondu plānošanas periodā 2014-2020.gadam īsteno vērienīgu Eiropas Sociālā fonda projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Projekts tika uzsākts 2017.gadā un attiecas uz strādājošajiem vecumā 25 gadi un virs. Līdz 2020.gada beigām apmācībās bija iesaistījušās vairāk nekā 42 tūkstoši nodarbināto. Kaut arī projekta mērķa grupa ir nodarbinātie ar zemam prasmēs, t.sk. gados vecāki pieaugušie, lai uzlabotu viņu digitālās prasmes, vecuma grupā 25 līdz 44 gadi bija iesaistīti vairāk nekā 30 tūkstoši nodarbināto jeb nedaudz vairāk par 70% no visiem projekta dalībniekiem, savukārt vecuma grupā 50 un vairāk gadu bija iesaistīti 7,4 tūkstoši jeb nedaudz vairāk nekā 17% no visiem dalībniekiem. Interesanti, ka mācībās vairāk iesaistās sievietes nevis vīrieši, gandrīz 2/3 ir visiem dalībniekiem ir sievietes.   

Saskaņā ar Valsts Darba inspekcijas datiem 2020. gadā Darba inspekcija izmeklēja arī 35 letālus nelaimes gadījumu darbā, kas nebija saistīti ar darba vides riska faktoru iedarbību, no tiem 28 (80 %) bija t.s. dabīgās nāves gadījumi[2]. Analizējot dabīgā nāvē darbavietā mirušo datus pēc dzimuma un vecuma, secināms, ka visvairāk miruši vīrieši (22) un nodarbinātie vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem. Attiecībā uz arodslimībām, Valsts darba inspekcijas gada pārskata par 2020.gadu, varam lasīt, ka vislielākais pirmreizēji apstiprināto arodslimību gadījumu skaits saglabājas divās vecuma grupās – nodarbinātajiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem konstatēti jauni 508 (37 % no visiem pirmreizēji apstiprināto arodslimību gadījumiem) arodslimību gadījumi, kā arī nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem – 726 (jeb 52 %) jauni arodslimību gadījumi (VDI, 2020).

Saskaņā ar pētījumu “Darba apstākļi Latvijā”,  nodarbināto, kuriem nav noslēgts līgums ar darba devēju, īpatsvars vecuma grupās, visvairāk tika konstatēts vecuma grupā 55-74 gadi. Galvenais iemesls, kāpēc nodarbinātajiem netika noslēgts darba līgums, pēc pašu darba ņēmēju atbildēm ir tas, ka viņiem ir mutiska vienošanās (39%) gadījumos. Vērtējot iedzīvotāju informētību par darba aizsardzības jautājumiem, viszemākais informētības līmenis 2018. gadā bija jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 17,1% (2013. gadā – 26,4%), iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni (iedzīvotājiem ar sākumskolas vai nepabeigtu pamatizglītību) – 43,6% (2013. gadā 10,9%). Savukārt visaugstākais informētības līmenis, tāpat kā 2013. gadā, bija iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem (2018. gadā – 68,7%, 2013. gadā – 47,6%) un respondentiem ar augtāko izglītību (2018. gadā – 71,2%, 2013.gadā – 56,7%) (Civitta et al., 2018). Analizējot iedzīvotāju īpatsvaru pēc vēlamajiem komunikācijas kanāliem informācijas saņemšanai par darba aizsardzības jautājumiem, gados vecāki nodarbinātie (vecuma grupā 55-64 gadi) labprātāk izvēlētos televīziju informācija saņemšanai par darba aizsardzības jautājumiem salīdzinājumā ar citām vecuma grupām, taču salīdzinot komunikācijas kanālus, gados vecāki strādājošie (55-64 gadi) kā komunikācijas kanālu izvēlētos darba devēju (39,4% no visiem strādājošajiem vecuma grupā 55-64 gadi), tam seko darba aizsardzības speciālists (32,5%) – tas ir vairāk nekā vidēji starp visām vecuma grupām. Vidēji 27,6% no visiem strādājošajiem vecuma grupā 15-74 gadi izvēlētos darba aizsardzības speciālistu kā komunikācijas kanālu. Salīdzinājumā ar citām vecuma grupām jeb gados jaunākiem strādājošajiem, gados vecāki strādājošie (55-64 gadi) kā vēlamo komunikācijas kanālu mazāk ir izvēlējušies radus, draugus, paziņas (neformālie kanāli), sociālos tīklus (trīs reizes retāk). Visaugstāk novērtētais informācijas kanāls visām vecuma grupām ir darba devējs, līdz ar to būtiska loma ir darba devēju izpratnes veicināšanai.

Pētījumā secināts, ka, plānojot aktivitātes letālo nelaimes gadījumu novēršanai, jāparedz papildu pasākumi nodarbinātajiem vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem.

Nodarbinātības valsts aģentūra nepiedāvā īpašas nodarbinātības formas vai iespējas tieši gados vecākiem darba meklētājiem, taču laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.jūlijam NVA sadarbībā ar sadarbības (sociālajiem) partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kura mērķis bija paildzināt gados vecāku nodarbināto darbaspēju saglabāšanu un nodarbinātību.

Projekta ietvaros bija plānoti šādi atbalsta pasākumi projekta mērķa grupām – bezdarba riskam pakļautajām personām vecumā no 50 gadiem, kā arī darba devējiem (komersantiem un valsts vai pašvaldības institūcijām)[3]:

  1. sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai;
  2. darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums;
  3. atbalsta pasākumi mērķa grupai (atbilstoši darba vides un cilvēkresursu izvērtējumam):
  4. karjeras konsultācijas;
  5. prasmju nodošanas pasākumi (neformālā izglītība);
  6. mentorings (neformālā izglītība);
  7. konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi;
  8. darba vietas pielāgošana;
  9. veselības uzlabošanas pasākumi.
  10. Nodarbinātības valsts aģentūras personāla (karjeras konsultantu) apmācība darbam ar gados vecākām personām un darba devējiem;
  11. darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējuma un atbalsta pasākumu mērķa grupai starprezultātu novērtēšana;
  12. kolektīvo pārrunu veikšana par novecošanās pārvaldības jautājumiem.

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā dažādus aktīvās nodarbinātības pakalpojumus, t.sk. NVA sniedz atbalstu komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai – sniedz konsultatīvus un finanšu atbalsta pasākumus, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus[4].

2020.gada martā Labklājības ministrija sadarbība ar sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju uzsāka īstenot projektu “Balance for all – B4A”, lai pēc iespējas sekmīgāk pārņemtu Directive (EU) 2019/1158 of the European Parliament and of the Council of 20 June 2019 on work-life balance for parents and carers and repealing Council Directive 2010/18/EU. Projekts aktivitātes netika fokusētas uz konkrētu mērķa grupu, bet gan kopumā uz visiem strādājošajiem. Projekta ietvaros LBAS veica pētījumu par darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskiem risinājumiem caur darba koplīgumiem. Skatoties no vecuma perspektīvas, populārākās prakses darba koplīgumos ir papildu brīvdienas par darba stāžu, noteikti bonusi vai prēmijas sasniedzot noteiktu gadu skaitu, elastīgs darba laiks u.c.  

Saistībā ar nākamo ES Struktūrfondu plānošanas periodu, Labklājības ministrija ir sagatavojusi “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”. Tajās ir teikts, ka līdztekus sarūkošajam darbaspēkam un augstam migrācijas līmenim Latvijā arvien aktuālāk kļūst maksimāli izmantot esošos cilvēkresursus, tajā skaitā  aktīvās novecošanās kontekstā, kā arī lielāku uzmanību veltot ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistei darba tirgū, radot apstākļus pēc iespējas iekļaujošākai nodarbinātībai atbilstoši cilvēku spējām un darbspēju pakāpei[5]. Pamatnostādņu projekts paredz dažādu finanšu instrumentu un vides pieejamības uzlabošanu nevis nodarbinātības veicināšanu. Viens no pamatnostādņu apakšmēŗķiem ir “Nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un veicināt nodarbināto darba mūža pagarināšanos”.

Izmantotie avoti:

Civitta Latvija, GRIF, Civitta, 2020. Darba apstākļi un riski Latvijā. Pieejams šeit: https://www.vdi.gov.lv/sites/vdi/files/media_file/petijums_darbaapstakliunriskilatvija.pdf

Linda Romele,
LBAS eksperte

  1. https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fm-perna-gada-nogale-turpinajas-straujs-precu-eksporta-pieaugums
  2. Nodarbinātajam iestājusies dabīgā nāve darbavietā, un Darba inspekcija sagatavojusi aktu par nelaimes gadījumu darbā. izvērtē nelaimes gadījuma cēloņus un secina, ka cietušā nāves cēlonis darba vietā nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts
  3. https://arodbiedribas.lv/projects/esf-projekts-7-3-2-0-16-i-001-atbalsts-ilgakam-darba-muzam/
  4. https://www.nva.gov.lv/lv/pakalpojumi/atbalsts-komercdarbibas-un-pasnodarbinatibas-uzsaksanai
  5. http://polsis.mk.gov.lv/documents/7177