Liepājas uzņēmums LSEZ LAUMA FABRICS SIA strādā stabili, – saka tā valdes priekšsēdētājs, ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Pagājušajā gadā ir strādāts iepriekšējā gada līmenī, kas mūsdienu nestabilajā ekonomikā nav slikts rādītājs. Uzņēmuma vadība ar rezultātu ir apmierināta – kāds tirgus ir aktīvāks, cits ne tik daudz, bet kopumā ir spēts tos sabalansēt.
Uzņēmumā darbojas stabila arodbiedrība, un tās priekšsēdētāja jau sešus gadus ir Kristīne Martinsone.
SIA LAUMA FABRICS galvenā produktu grupa ir elastīgie adījumi. Uzņēmuma mājas lapā lasām, ka tā piedāvājuma klāsts ir plašs: sākot ar saturīgiem, klasiski funkcionāliem un beidzot ar īpaši smalkiem moderniem materiāliem. Vēl uzņēmuma produkcijas klāstā ir neelastīgās mežģīnes un adījumi, lentes un izšuvumi. Tā vienkāršāk izsakoties – gandrīz viss, no kā top sieviešu apakšveļa.
Vēstures annālēs lasām, ka pirmais uzņēmuma cehs uzsāka darbu 1971. gadā, un tajā ražoja lentes un trikotāžas adījumus. Ražotnes celtniecība tika pilnībā pabeigta 1977. gadā, – ražošanas korpusi aizņēma 11 ha. Rūpnīcā darbojās pieci cehi – mežģīņu adīšanas, lenšu aušanas, zīda aušanas, krāsošanas un apdares, kā arī šūšanas ražotne. Tagad klāt nākuši vēl daži.
Staigājot pa ražotnes cehiem, redzams, ka notiek remonti un uzņēmums gadu gaitā ir mainījies. Šis gads LAUMA FABRICS nozīmīgs ar to, ka ir uzsākta vērienīga dārgu, svarīgu iekārtu nomaiņa – drīz tiks saņemta 30 m gara, 6 m plata žāvēšanas iekārta, kas maksā 1,3 miljonus eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīst, ka iekārtas ir jāmaina, jo vecās tērē daudz elektrības un tām nav tik laba kvalitāte, – tas ir nepārtraukts process.
Laikam ejot, uzņēmuma eksporta tirgi ir pamainījušies – ir samazinājusies bijušās PSRS daļa, bet ir pieaugusi Rietumu valstu daļa.
LSEZ LAUMA FABRICS SIA valdes priekšsēdētājs, ģenerāldirektors Edijs Egliņš: – Esam kļuvuši piesardzīgāki, ir bijušas neveiksmes, no kurām esam mācījušies. Tagad stingri izvērtējam, kam dot produkciju uz pēcmaksu, izvērtējam riskus, jo ir bijušas situācijas, kad produkciju iedod, bet – pircējs nesamaksā, un ir jācīnās, lai parādus dabūtu atpakaļ. Krīzes ir iemācījušas – labāk mazāk, bet droši. Kopumā mēģinām būt finansiāli piesardzīgāki.
Edijs Egliņš atzīst, ka tekstila rūpniecība pasaulē mainās, – Ķīna tajā iemanto arvien lielāku lomu. Un mainās arī tirdzniecības kanāli – tradicionālos veļas veikalus aizstāj interneta tirdzniecība. Dažādos vecuma segmentos tas atšķiras, bet vidējais rādītājs esot ap 15% pircēju, kas izvēlas iepirkties internetā. Iepirkšanās internetā gan ir grūti izsekojama, taču ir skaidrs, ka tā attīstās, un nozīmīgs ir vizuālais aspekts un – fotogrāfija. Tie ir citi paņēmieni, – daži brendi to dara labāk, citi sliktāk, bet tas maina tirgus struktūru.
Krievija, Baltkrievija un Vācija – šīs valstis ir LAUMA FABRICS eksporta tirgu līderes. Taču ļoti svarīgs ir Latvijas tirgus. Lai gan citi Latvijas ražotāji pērk produkciju pie LAUMA FABRICS, – tas nenozīmē, ka viņu radītais paliek Latvijā – arī tas aiziet ārpus robežām.
Vidējie darba samaksas cipari uzņēmumā aug, protams, gan vadībai, gan darbiniekiem gribētos, lai tas notiktu straujāk. Bet tad ir jāaug arī produktivitātei, saka Edijs Egliņš: – Jāstrādā ar modernākām iekārtām, jāspēj saražot vairāk un kvalitatīvāk. Jāspēj saražot tādu produkciju, ko var pārdot. Tas, ko es redzu, kas notiek valstī – vidējā darba samaksa valstī aug ļoti strauji, iespējams, tas ir pateicoties Eiropas finansējumam. Jautājums ir – vai šī algu celšanās ir ilgtermiņā? Un ir ļoti liela atšķirība reģionu griezumā – ir sajūta, ka Latvijā ir divu ātrumu ekonomika. Mēs nevaram pacelt cenu, sakot, ka mūsu darbinieki vēlas pelnīt vairāk. Mums ir ilgtermiņa stratēģija – jo mēs te esam un mēs te būsim, mēs te gribam strādāt. Bet Eiropas finansējums – šodien ir, bet rīt vairs nebūs.
Diemžēl LAUMA FABRICS jākonkurē ar aplokšņu algām, – atnāk darbinieks un saka – bet man tepat aiz stūra maksā vairāk aploksnē… Arī Liepājā jūtama ēnu ekonomikas ietekme – ja nodokļus maksātu visi, tad būtu citādāk.
Edijs Egliņš: – Mēs konkurējam ar saviem darbiniekiem – viņi uz rokas grib saņemt vairāk, neizprotot sociālo garantiju nozīmi. Vēl jūtama problēma ir ātrie kredīti, un cilvēki paši meklē iespējas saņemt aplokšņu algas, lai neatvilktu tik daudz līdzekļu. Mēs jūtam, ka cilvēks paliek arvien svarīgāks. Un arī mēs skatāmies, kā šim aspektam pievērst arvien vairāk uzmanības – kopā ar arodbiedrību organizējam darbiniekiem ekskursijas, sporta spēles, bērniem vasaras nometnes.
Kadru mainība uzņēmumā ir neliela, bet šogad aizies pensijā 30 cilvēki. Ir jāņem vietā jaunie, bet – viņu Liepājā nav, viena daļa ir Rīgā, cita Anglijā… Un tiem jauniešiem, kas šeit ir, ambīcijas ir lielas.
– Lai gan mēs sakām, ka vispirms ir sevi jāpierāda, – bilst E. Egliņš. – Mēs, protams, tiekam ar šo situāciju galā, bet, vērtējot tendenci kopumā, tā ir diezgan bēdīga. Bezdarbs samazinās, bet redzam arī bezdarbniekus, kas īsti strādāt negrib. Ir, protams, cilvēki ar invaliditāti, kuri nevar, ir pirmspensijas vecuma cilvēki.
Laumas apvienotās arodorganizācijas priekšsēdētāja Kristīne Martinsone stāsta, ka uzņēmuma jaunos darbiniekus ir grūti pārliecināt par iestāšanos arodbiedrībā – viņi grib būt paši par sevi, lai gan saprot, ka arodbiedrība ir aizstāvis, bet maksāt biedru naudu nevēlas. Ir jāiegulda liels darbs, lai skaidrotu, ko darbinieks iegūs, iestājoties arodbiedrībā. Bet tie, kas ir arodbiedrības biedri – ārā nestājas.
Reizi trīs mēnešos Kristīne sēžas pie viena galda ar uzticības personām un uzņēmuma vadību, lai pārrunātu aktualitātes un sasāpējušos jautājumus.
Arodbiedrība regulāri veic darbinieku aptaujas, piemēram, par kopīgās ekskursijas maršrutu, un pagājušajā gadā tā bija Kuršu kāpa. Vienu gadu šī aptauja bijusi par izvēli – prēmija vai sporta spēles, tajā gadā darbinieki izvēlējās prēmiju, jo abus uzņēmums nevarēja atļauties.
Kristīne atzīst, ka gada sākumā aktualizējas darba samaksas jautājums, – cilvēki gada sākumā redz cenu pieaugumu un vēlas to redzēt arī savos maciņos.
Uzņēmuma darba aizsardzības speciāliste Vaida Šeflere uzsver, ka jautājumus par iespējamo darba samaksas pieaugumu vairāk vajadzētu izskatīt cehu kontekstā – ar savu vadītāju, jo darbu specifika, noslodze un iespējas arī to padarīt ražīgāku atšķiras. Pagājušajā gadā LAUMA FABRICS algas pieauga par 5, 7 un 10%, un to paaugstināšana bija atkarīga no paveiktā darba kvalitātes un produktivitātes. Vaida Šeflere norāda, ka pašiem darbiniekiem visu laiku ir jāseko, lai darba process notiek kvalitatīvi – lai nav tā, ka eļļa no iekārtas ir satecējusi uz auduma un darbinieks neredz… Uzņēmumā ir ap 60 profesiju, kurām ir jāizvērtē darba vides riski.
Uzņēmuma darba koplīgumā ir paredzētas sporta spēles, pensionāru tikšanās Ziemassvētkos un citi pasākumi. Darbinieki labprāt atpūšas kopā ar kolēģiem un otrajām pusītēm.
– Vienmēr tik daudz darbinieku vidū būs arī cilvēki, kas būs ar kaut ko neapmierināti, – nopūšas Kristīne. – Darbinieks pat nav biedrs, bet runā – ai, tā arodbiedrība neko nedara. Kad sasaucu visus kopā un arī darba devējs piedalās – tie runātāji pat neatnāk, kad ir iespēja runāt par lietu.
Vaida Šeflere saka, ka ir situācijas, kad darbinieks saka – man pienākas! Bet vairs nav tie laiki – nekas nepienākas, viss tiek nodrošināts!