Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina Latvijas un Dānijas tiesībaizsardzības iestādes nekavējoties palīdzēt Latvijas pilsonei Kristīnei Misānei, lai viņa netiktu izdota kriminālvajāšanai Dienvidāfrikas Republikai.
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants paredz, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.
Par šo jautājumu var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, jo no šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības.
LBAS uzskata par nepieļaujamu situāciju, kurā sieviete, kas, piedzīvojot vardarbību no sava bērna tēva, glābjot savu un bērnu dzīvību, ir bijusi spiesta bēgt uz Latviju, tiek izdota valstij, no kuras ir bēgusi.
Iespējamo likuma pārkāpumu virpulī ir aizmirstas arī Kristīnes Misānes bērnu intereses, kas ir primāras, – bērniem būs faktiski liegtas iespējas apraudzīt savu māti.
Latvijas Republikas un Dānijas tiesībaizsardzības iestādēm ir jādara maksimālais, un nedrīkst formāli atrakstīties, slēpjoties aiz likuma burta. Cilvēktiesības ir daudz vairāk kā melni burti uz balta papīra, – aiz šīm tiesībām ir dzīvi cilvēki. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc LBAS aicina dalībvalstis būt vienotām savu pilsoņu aizsardzībā. Eiropas Savienības pilsoņi, ja tie ir izdarījuši kādu pārkāpumu ir jāsoda. Bet tam ir jānotiek atbilstoši tiem tiesiskajiem noteikumiem, kādi ir Eiropas Savienībā nevis DĀR.