LBAS logo

LBAS un LVSADA aicina parakstīties par referenduma ierosināšanu

Tādēļ, ka netiek pildīti šīs valdības, Saeimas pieņemtie likumi un lēmumi, LBAS valde un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina atbalstīt parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu par Saeimas atlaišanu.

Milzīgs arodbiedrību darbs ir ieguldīts, lai nodrošinātu finansējumu pedagogu un mediķu darba samaksas pieaugumam. Rezultāti ir daļēji apmierinoši. Mediķi panāca finansējuma pieaugumu no 42 līdz 60 miljoniem, pedagogi ar 23 miljonu izcīnīšanu ir nodrošinājuši 2020. gada algas noturēšanu esošajā līmenī, kas nebija sākotnēji ielikts vidēja termiņa budžetā. Taču mediķiem joprojām pietrūkst 60 miljonu, pedagogiem – 9,2, – lai noteiktu no šī gada septembra pedagoga bruto algas likmi par vienu slodzi mēnesī 790 eiro apmērā.

Gandrīz visi nesen veiktās SKDS aptaujas respondenti (93%) atzīst, ka veselības aprūpes budžets ir jāpalielina, un 73% no aptaujātajiem pauž viedokli, ka veselības aprūpei jābūt prioritātei.

Tādēļ ir jāpiedalās parakstu vākšanā, lai mūsu politiķiem liktu ievērot pašu pieņemtos lēmumus attiecībā uz mediķu un pedagogu darba samaksu. Tās pieaugums dotu iespēju nodrošināt labākus apstākļus ne tikai nozaru darbiniekiem, bet arī pakalpojumu saņēmējiem. Mēs jau šobrīd maksājam divas reizes lielāku summu no savas kabatas par veselības aprūpes pakalpojumiem nekā vidēji ES. Ja šāda politika turpināsies, šīs summas tikai pieaugs, un pieaugs arī privāto pakalpojumu īpatsvars, kas valsts ne tik turīgos iedzīvotājus atturēs no savlaicīgas pakalpojumu saņemšanas – jau šobrīd 37% Latvijas iedzīvotāju ir spiesti pārtraukt ārstēšanos, nemaz nerunājot par darbinieku aizplūšanu no nozares.

Šī gada reālā fiskālā telpa bija 824 miljoni eiro. Tā nebūtu nekāda problēma – piešķirt ārkārtīgi nepieciešamo finansējumu jau par prioritāti definētajām nozarēm, taču nebija politiskās gribas. Sabiedrība tika maldināta, valdībai sniedzot informāciju, ka papildus – jaunajām iniciatīvām – valsts budžetā pieejami tikai 192,4 miljoni.

Pedagogiem un mediķiem tika pretstatītas citas profesijas, lai tikai mazinātu paredzēto darba samaksas kāpumu. Rezultātā – tika piešķirta nauda daudzām citām vajadzībām, tostarp, partiju finansēšanai, palielināts MK un Saeimas budžets utt. Piemēram, Aizsardzības ministrijai NATO vajadzībām tika papildus iedalīti tikai 29,5  miljoni, turklāt 24 no tiem – darba samaksai. Tika pieņemti arī lēmumi, par kuriem netika diskutēts ar sabiedrību un kuri nebija valdības Rīcības plānā.

Ja jaunā Saeima ir pieņēmusi lēmumu, tad ir jābūt kaut kādai ārkārtas situācijai – dabas katastrofai vai finansiālai, ekonomiskai krīzei, lai šo lēmumu nepildītu, protams, līdzekļi jārod arī jaunām prioritātēm, bet par pamatu maksimāli ņemot iepriekš pieņemtos lēmumus.

Viens no LBAS piedāvājumiem Saeimas deputātiem saistībā ar valsts budžetu bija par tajā ieskaitītajiem 29 miljoniem eiro, ko tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. To politiķi vairs pat nepiemin… LBAS pauda viedokli, ka tie būtu jāizmanto gan pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2020. gada 1. septembra, gan veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas izdevumiem – tajā skaitā ukraiņu karavīriem un viņu ģimenes locekļiem no kara darbības zonas, gan darba samaksas paaugstināšanā policijas un VID darbiniekiem.

Vairāk nekā puse no darba samaksas pieauguma, kā mēs zinām, kā ieņēmumi aiziet “atpakaļ” valsts, sociālajā un pašvaldību budžetā. Tātad, – ja tiktu paaugstināta darba samaksa mediķiem un pedagogiem, tad paaugstinātos arī nodokļu ieņēmumi un palielinātos “fiskālā telpa”, no kuras būtu iespējams palīdzēt, piemēram, pensionāriem u.c.

Vēl viena lieta, par ko politiķi šobrīd nerunā, ir par to, ka pagājušā gada nodokļu ieņēmumi kopumā pārsniedz prognozēto par 1%, tas nozīmē, ka virs plānotā valsts kopbudžetā ir iekasēti vairāk nekā 97 miljoni eiro. Tā ir vēl viena iespēja labot pieļautās kļūdas politikā.

Diemžēl budžeta veidošanas procesā, kad izšķiras, kādā veidā un kādā apjomā tiek īstenoti iepriekš pieņemtie lēmumi, sociālie partneri – arodbiedrības un darba devēji – tika ignorēti. Šie jautājumi vispirms ir jāizdiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai pēc tam ir jāsanāk koalīcijai un, ņemot vērā sociālo partneru izteiktos argumentus, ir jāizšķiras par pēdējo redakciju. Tā notiek sociālais dialogs demokrātiskā un tiesiskā valstī, un to mēs prasām.

Un, ja mūs nedzird, tad neatliek nekas cits, kā likt sadzirdēt un parakstīties par referenduma ierosināšanu par Saeimas atlaišanu.

Egils Baldzēns,
LBAS priekšsēdētājs