22. novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru starpā tika rosināts paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām, ko komisija neatbalstīja. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau iepriekš ir norādījusi, ka Latvijā no ikdienas izdevumu un dzīves dārdzības realitātes ir atpalicis faktiski jebkāds atbalsts ģimenēm, gan ar bērniem, gan cita veida apgādājamiem.
Neskatoties uz to, ka sociālie partneri panāca vienošanos par nākamā gada budžetu un nodokļu izmaiņā 2025. gadā, LBAS tomēr ar nožēlu skatās uz to, ka nav atrasti līdzekļi ģimeņu atbalstam vismaz atvieglojumiem par apgādībā esošām personām.
Lai sekmētu ģimenēm draudzīgu nodokļu politiku, LBAS aicina pārskatīt bērna piedzimšanas un bērnu kopšanas pabalsta apmērus, ņemot vērā inflācijas kāpumu kopš 2010. gada. Tāpat LBAS aicina paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām līdz 80% no neapliekamā minimuma. Paredzams, ka 2026. gadā neapliekamais minimums būs 550 eiro, tādēļ LBAS ierosina atvieglojuma apmēru noteikt 440 eiro apmērā, lai sniegtu pietiekamu atbalstu ģimenēm.
Ar līdzvērtīgu priekšlikumu komisijā uzstājās arī Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš, izsakot piedāvājumu paaugstināt atvieglojumu līdz 80% no neapliekamā minimuma. Vienlaikus komisijā izskanēja arī piedāvājums celt atvieglojumu līdz 460 eiro, kas pat būtiski pārsniedz 80% robežu.
LBAS arī iesaka pārskatīt atvieglojuma piemērošanu, kas varētu radīt finansiālus izaicinājumus mājsaimniecībām ar vairākiem apgādājamajiem. LBAS aicina apsvērt risinājumus, kas daļēji aizstātu nodokļu atvieglojumus ar ģimenes valsts pabalstu, nodrošinot 112 eiro mēnesī par katru bērnu. Šāds risinājums sekmētu, lai visas ģimenes saņemtu vienādu finansiālu atbalstu.
LBAS vērtējumā demogrāfisko izaicinājumu risināšanai labas vadlīnijas ir iezīmētas Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju Latvijā, nepasliktinot labklājību ģimenēs ar bērniem. Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums tika apspriests Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītajā Demogrāfijas lietu padomes sēdē, kurā ir pārstāvēta arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Vienlaikus LBAS ieskatā informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību ir nepilnīgs un būtu jāpapildina ar vairākiem būtiskiem politikas un darbības virzieniem, ģimeņu un cilvēkkapitāla atbalstam, tostarp ar jau minētā atvieglojuma par apgādājamām personām paaugstināšanu, kas šobrīd nav ticis pārskatīt jau vairāk kā četrus gadus.
LBAS aicina ziņojumā iekļaut jaunākos datus par pensiju lielumu un veselīga dzīves ilguma rādītājiem. LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka mammas, kuras izdarījušas izvēli doties prom no darba, lai aprūpētu bērnu, zaudē daļu no savas nākotnes pensijas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā vidējā pensija sievietēm bija 495,86 eiro, bet vīriešiem – 547,89 eiro. Lai gan tas pārsniedz 50% no minimālā ienākuma vidējā līmeņa, LBAS uzskata, ka šis apjoms joprojām ir par zemu, jo 20% pensiju veido ļoti nelielas iemaksas. Turklāt, pēc Eurostat datiem, 2022. gadā veselīga dzīves ilguma rādītājs Latvijā bija tikai 53 gadi vīriešiem un 55,4 gadi sievietēm, kas ir zemākais Eiropas Savienībā un nepārsniedz pensijas vecumu. LBAS aicina papildināt ziņojumu ar padziļinātu analīzi par veselīga dzīves ilguma problēmām un izstrādāt konkrētus risinājumus šīs situācijas uzlabošanai.
LBAS rosina precizēt ziņojuma sadaļu par kvalificēta darbaspēka attīstību un profesionālās izaugsmes atbalstu. LBAS uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt praktiskus risinājumus, kas veicinātu darbaspēka zināšanu un prasmju attīstību, ieskaitot karjeras plānošanu, pārkvalifikāciju un mūžizglītību. Tāpat LBAS aicina sabalansēt ieguldījumu, kas sekmētu ārvalstu studentu un citu ārvalstnieku integrāciju Latvijas darba tirgū ar ieguldījumu vietējā cilvēkkapitāla attīstībā, īpaši nozarēs un reģionos, kur novērojams darbaspēka trūkums, piemēram, veselības aprūpē un inženierzinātnēs.
LBAS pozitīvi novērtē informatīvajā ziņojumā izvirzīto mērķi līdz 2027. gadam samazināt veselības aprūpes nepieejamību līdz 4% neapmierinātu vajadzību līmenim. Tomēr LBAS norāda, ka Latvijas publiskie izdevumi par veselības aprūpi ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. Šī situācija rada nopietnas sekas sabiedrības veselības rezultātiem. LBAS aicina palielināt ieguldījumus veselības aprūpes pieejamībā un kvalitātē, lai ilgtermiņā nodrošinātu iedzīvotājiem pienācīgu atbalstu un augstāku dzīves kvalitāti.
LBAS aicina papildināt ziņojumu ar atbalstu attālinātā un hibrīda darba veicināšanai, lai vecākiem būtu iespēja vienlaikus rūpēties par ģimenēm un iesaistīties darba tirgū. LBAS iesaka arī pārskatīt aprūpētāja atvaļinājuma nosacījumus, lai nodrošinātu tā apmaksu un tādējādi uzlabotu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru.