Vērtējot Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīst, ka arodbiedrībām būs kvalitatīva pārstāvniecība gandrīz no visiem ievēlētajiem deputātiem.
Par to liecina fakts, ka partijas savās EP vēlēšanu programmās ir pievērsušās jautājumiem, kas skar ne tikai ekonomiku, bet arī sociālo sfēru, kas ir arodbiedrību iniciētā Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatā. Tāpat tas spilgti apliecinājās LBAS organizētajā EP deputātu kandidātu priekšvēlēšanu diskusijā, kurā visi aicinātie politiskie spēki pauda atbalstu sociālajam dialogam, koplīgumiem uzņēmumos un ģenerālvienošanām nozarēs kā instrumentam nozaru konkurētspējas un sabiedrības labklājības veicināšanai, sociālās nevienlīdzības mazināšanai.
Arodbiedrības atzinīgi vērtē partijas Attīstībai/ PAR programmā lasāmo par vienotu minimālās algas normu Eiropā, kam vajadzētu būt ne mazākai par pusi no vidējās algas katrā dalībvalstī. Tajā pašā laikā LBAS uzsver, ka Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC) arī tikko notikušajā kongresā atgādināja, ka Eiropas arodbiedrības ir par vienota minimālā ienākuma noteikšanu, kam vajadzētu būt 60% apmērā no vidējās algas katrā valstī.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Uzskatu, ka jau nākamajā gadā Latvijā ir strauji jāceļ minimālā alga – vismaz 540-550 eiro, lai mēs būtu konkurētspējīgāki vismaz Baltijas valstu līmenī. Turklāt ir jāņem vērā dzīves dārdzība un kopējais nodokļu apjoms darbiniekam. Ir pārliecinoši un fiskāli atbildīgi jārīkojas, lai Latvija būtu droša un pārtikusi. No šīs algas būtu nomaksāti nodokļi, tas veicinātu darba samaksas kāpumu, nobremzētu jaunatnes un citu valsts iedzīvotāju aizplūšanu uz citām valstīm augstākas darba samaksas meklējumos, līdz ar to tiktu mazināta nabadzība un ienākumu nevienlīdzība, un nopietni pieaugtu pamatbudžeta, sociālā budžeta un pašvaldību budžeta rīcības spēja.”
LBAS akcentē, ka noteikti atbalstāma ir partiju priekšvēlēšanu programmās lasāmā ideja, ka ir jāveido bezdarba apdrošināšanas fonds, kas krīzes laikā novērstu masveida emigrāciju. Tas nozīmē, ka, balstoties uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, krīzes laikā bezdarbnieku pabalstam būtu jāpieaug, nevis jāsamazinās.
Priekšvēlēšanu programmās ir uzsvērts, ka Latvijas iedzīvotāji tiek diskriminēti vairākos jautājumos, tie ir – tiešmaksājumi lauksaimniekiem, preču dažādā kvalitāte Austrumu un Rietumu Eiropā. “Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs iekļautos vienotajā ES preču un digitālo pakalpojumu tirgū. Mēs tādējādi varētu mūsu valstī samazināt dzīves dārdzību un inflāciju, jo varētu nostiprināt konkurētspēju Latvijas uzņēmumiem. Nedrīkst pieļaut sociālo dempingu Latvijā, un vienlaikus jābūt arī godīgai konkurencei preču un pakalpojumu tirgū, mazinot ēnu ekonomiku,” norāda E. Baldzēns. “Atbalstāma ir arī ideja par ES dalībvalstu vienotu medikamentu iepirkumu, līdz ar to samazinot zāļu cenas un aptieku ķēžu monopolsituāciju Latvijā, kas padara mūsu zāles par vienām no dārgākajām ES, jo īpaši, attiecībā pret mūsu darba samaksu.”
LBAS norāda, ka ekonomiskās intereses ir nepārtraukti jāsavij ar sociālo valsts atbildību, kas ir arī ietverts Eiropas sociālo tiesību pīlārā. Turklāt ir jāmeklē tie ceļi, kas mūsu valstij var nodrošināt ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet arī konkurētspēju un Latvijas iedzīvotāja vidējā ienākumu līmeņa un darba samaksas tuvošanos ES vidējam līmenim. “Par to esam vienojušies ar darba devējiem un valdību NTSP sēdē 16. aprīlī,” atgādina LBAS priekšsēdētājs.