Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina valdību un Saeimu – pildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu pilnā apjomā. Tādēļ LBAS aicina visus arodbiedrību biedrus un darbiniekus pievienoties mediķu taisnīgajām prasībām protestā pie Saeimas 7. novembrī plkst. 8.30.
“Ja jaunā Saeima ir pieņēmusi lēmumu, tad ir jābūt kaut kādai ārkārtas situācijai – dabas katastrofai vai finansiālai, ekonomiskai krīzei, lai šo lēmumu nepildītu,” saka LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, “protams, līdzekļi jārod arī jaunām prioritātēm, bet par pamatu ņemot maksimāli izpildītus iepriekš pieņemtos lēmumus.”
Viens no LBAS piedāvājumiem Saeimas deputātiem saistībā ar valsts budžetu ir par tajā ieskaitītajiem 29 miljoniem eiro, ko tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. LBAS uzskata, ka tie būtu jāizmanto gan pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2020. gada 1. septembra, gan veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas izdevumiem – tajā skaitā ukraiņu karavīriem un viņu ģimenes locekļiem no kara darbības zonas, gan darba samaksas paaugstināšanā policijas un VID darbiniekiem.
LBAS atkārtoti aicina deputātus izskatīt iespēju paaugstināt minimālo algu saistībā ar ievērojamo minimālās darba samaksas pieaugumu Igaunijā un Lietuvā. Tas dotu papildu ienākumus valsts budžetā un sociālajā budžetā, un arī finanšu ministrs Jānis Reirs publiskajā telpā ir izteicis nopietnas šaubas par to, vai bija pareizs lēmums uz 3 gadiem iesaldēt minimālo algu, – pareizāk būtu katru gadu minimālo algu celt pakāpeniski, protams, vienlaikus ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
“Pirms Saeimas vēlēšanām politiķi solīja 500 eiro bruto minimālo algu, un 2020. gadā tas nemaz nebūtu utopisks solījums, – tā vienalga būtu zemākā minimālā alga starp Baltijas valstīm, īpaši rēķinot neto. Provizoriski aprēķini liecina, ka, ceļot neapliekamo minimumu, valsts budžetā papildus būtu iegūti 32 miljoni, – tas netiek paredzēts, kā arī netiek dota iespēja ar minimālās algas kāpumu šo zaudējumu samazināt. Tāpat būtu vērts apsvērt, cik liela Latvijas bankas peļņas daļa nonāk valsts budžetā,” – uz papildu finansējuma avotiem norāda LBAS priekšsēdētājs.
“Diemžēl budžeta veidošanas procesā, kad izšķiras, kādā veidā un kādā apjomā tiek īstenoti iepriekš pieņemtie lēmumi, sociālie partneri – arodbiedrības un darba devēji – tika ignorēti. Šie jautājumi vispirms ir jāizdiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai pēc tam ir jāsanāk koalīcijai un, ņemot vērā sociālo partneru izteiktos argumentus, ir jāizšķiras par pēdējo redakciju. Tā notiek sociālais dialogs demokrātiskā un tiesiskā valstī, un to mēs prasām,” norāda LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
LBAS 12. novembrī – pirms valsts budžeta projekta izskatīšanas 2. lasījumā – ir aicinājusi sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi, kurā aicinās piedalīties arī visus Saeimas frakciju vadītājus un neatkarīgo deputātu pārstāvjus.