Lai apspriestu aktuālos darba tiesību jautājumus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu 5. novembrī organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu.
LBAS Darba tiesību forumā šogad īpaša uzmanība tika veltīta Darba likuma piemērošanas problēmjautājumiem un izmaiņām COVID-19 pandēmijas izplatības laikā, attālinātā darba juridiskajiem un darba drošības aspektiem, darba devēja jaunajiem pienākumiem, norīkojot darbiniekus darbam ārvalstīs, kā arī sociālo partneru priekšlikumiem nākamajiem Darba likuma grozījumiem. Neizpalika jautājumi, kas skar emocionālās vardarbības regulēšanu darba tiesību aktos un darba un privātās dzīves saskaņošanu.
Forumu atklāja Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, un Pērs Krumrejs, Fridriha Eberta fonda pārstāvniecības Baltijas valstīs direktors.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Darba tiesību joma līdztekus darba samaksas jautājumam ir arodbiedrību darba prioritāte. Šīs pandēmijas laikā ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai likumus ievērot, bet tos arī piemērot. Un, lai šis process notiktu līdzsvaroti, ir ļoti svarīgi nepieklusināt sociālo dialogu, bet, izmantojot šī brīža attālinātā darba formas, turpināt kopīgi strādāt ar sociālajiem partneriem.”
Par to, kā organizāciju lēmumi ārkārtas situācijas laikā ir ietekmējuši Latvijas darba tirgu, forumā informēja Anta Praņēviča, pētījumu grupas vadītāja no SIA Fontes Vadības konsultācijas (prezentāciju skatiet šeit). Pētniece atzina, ka tikai 7% no 373 aptaujātajām organizācijām ir atzinušas, ka to apgrozījums ārkārtējās situācijas laikā nav mainījies un ir pat nedaudz pieaudzis, – šis gads kopumā ir bijis ļoti grūts. Lielākā daļa no organizācijām – 76% – algas darbiniekiem nesamazināja, vai to darīja uz noteiktu laiku, samazinot mainīgo daļu – atlika piemaksu, prēmiju izmaksu. Diemžēl ārkārtējās situācijas laikā palielinājās atalgojuma atšķirība – vīrieši saņēma par 4,8% vairāk nekā sievietes (iepriekš 4,7%). A. Praņēviča analizēja paaudžu pārstāvniecību darba tirgū, konstatējot, ka trūkst Z paaudzes (līdz 23 gadiem), līdz ar to trūkst kvalitatīvas nomaiņas.
Par darba tiesību normu pielāgošanu COVID-19 ietekmei, to pieņemšanu ārkārtas situācijā un spēkā esamību arī pēc ārkārtas situācijas pastāstīja Kaspars Rācenājs, LBAS darba tiesību konsultants (prezentāciju skatiet šeit). Vairākām nodarbināto kategorijām tika atļauts strādāt vairāk virsstundu, ievērojot maksimālo darba laiku 60 stundas nedēļā, tika noteikts garāks darba un īsāks atpūtas laiks transporta līdzekļu vadītājiem u.c. Tika paredzēti dažādi mehānismi, lai atbalstītu uzņēmumus un darbiniekus – dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalsti, iespēja maksāt mazāku atlīdzību par dīkstāvi, nepilna darba laika noteikšana koplīgumā, iespēja piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus, aizliegums iesniegt darba devēja maksātnespējas pieteikumu utt.
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane forumā skaidroja epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami darba devējiem un darbiniekiem (prezentāciju skatiet šeit). Atgādinot par normatīvajos aktos noteiktajām epidemioloģiskajām prasībām, Veselības ministrijas pārstāve bilda, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt iespēju ievērot piesardzības pasākumus, un darbiniekam ir pienākums tos ievērot. Svarīgākie nosacījumi, lai novērstu riskus darba vietās, ir distancēšanās un veselības stāvokļa uzraudzības pasākumi. Ļoti svarīgi ir higiēnas pasākumi, kopīgi lietoto virsmu dezinfekcija – liftu pogas, dažādi ekrāni, kafijas automāti u.c.
Savukārt Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora vietniece Andra Auziņa informēja par biežākajām darbinieku sūdzībām un darba tiesību izaicinājumiem COVID-19 laikā (prezentāciju skatiet šeit). Ārkārtējās situācijas laikā – trīs mēnešos – VDI saņemto iesniegumu skaits bija par 10,5% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Konsultāciju pieaugumu VDI vērtē pozitīvi, – tas nozīmē, ka gan darbinieki, gan darba devēji meklē pareizo tiesisko risinājumu. Galvenie problēmjautājumi šajā laikā bija attālinātais darbs un darba devēja pienākums atlīdzināt darbinieka izdevumus, dīkstāve un tās apmaksa, īslaicīga prombūtne un tās apmaksa, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana, darba devēja pienākums nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Par valsts iestāžu darbinieku pašsajūtu ārkārtējās situācijas laikā stāstīja Katri Vintiša, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece (prezentāciju skatiet šeit). Lai noskaidrotu valsts iestāžu darbinieku pašsajūtu, tika aptaujāti 3206 darbinieki 90 iestādēs. Aptaujā atklājās svarīgākie faktori, kas ietekmē pašsajūtu darbā un ārpus darba. Aptaujātie atzina, ka pietrūka skaidri uzdevumi rīcības plānam, vadības atbalsts un uzmundrinājums, praktiskas vadlīnijas darba organizēšanai un neformāla komunikācija. Valsts kanceleja saprata, ka ir jārīkojas, un tika organizēti atbalsta mehānismi, tostarp, e-mācības, arī sadarbojoties ar virkni Latvijas psihologu.
COVID-19 ietekmi uz darba vidi Latvijā atklāja Linda Paegle, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece (prezentāciju skatiet šeit). L. Paegle informēja par pētījumu programmas projektu, kurā tika novērtēta Latvijas valsts un sabiedrības gatavība un izmantoto mehānismu efektivitāte krīzes pārvarēšanā, kā arī tika sagatavoti priekšlikumi turpmākās rīcības scenārijiem, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret krīzēm nākotnē.
Attālinātā darba atsevišķos juridiskajos un darba drošības aspektos iedziļinājās Andis Burkevics, zv. advokāts no advokātu birojs “Sorainen” (prezentāciju skatiet šeit). Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, aprīlī attālināti strādāja 22% darbinieku (64% sieviešu un 34% vīriešu), jūnijā – 15,5% (70% sieviešu un 30% vīriešu). A. Burkevics norādīja, ka par attālinātā darba plusiem un mīnusiem ir veikti dažādi pētījumi ar dažādiem rezultātiem, bet būtība ir, ka Covid-19 laiks ir bijis kā milzīga mēroga attālinātā darba eksperiments. Jurists atgādināja, ka tikai no š.g. jūlija stājušies spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kuros pirmo reizi ir formulēta attālinātā darba definīcija. Jauns aspekts tajā ir arī darbinieka sadarbošanās pienākums ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, veicot attālināto darbu.
Ar COVID-19 seku pārvaldīšanu praksē dalījās Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs (prezentācija – šeit, materiālu lasiet šeit). U. Biķis uzsvēra, ka ir svarīgi, ka uzņēmumā ir spēcīga arodbiedrība, ar ko runāt. Pēdējā krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka koplīgums var būt ļoti efektīvs instruments, kā ātri noslēgt vienošanos ar kolektīvu situācijās, kad nepieciešam ļoti operatīva rīcība. Pateicoties trīspusējam sarunu procesam starp darba ņēmējiem, darba devējiem un valdību, līdz šā gada beigām Darba likuma normu piemērošanā noteiktas izmaiņas, paredzot, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, strauju ražošanas apjoma krituma dēļ darbiniekam var tikt noteikts nepilns darba laiks. Sākotnēji izmaiņas tika iekļautas likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību”, bet vēlāk šis punkts tika pārnests uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas stājās spēkā 10. jūnijā.
Par darba devēja jaunajiem pienākumiem, norīkojot darbiniekus darbam ārvalstīs pastāstīja Nataļja Preisa, LBAS Eiropas tiesību eksperte (prezentāciju skatiet šeit). Darbinieku norīkošana ir ekonomiskā aktivitāte, kuras ietvaros darba devējs ar saviem darbiniekiem dodas uz citu ES dalībvalsti sniegt pakalpojumus. Ar grozījumiem Darba likumā, kas ievieš direktīvas 2018/957 normas, pieņemšanu, Latvijas darba devējam turpmāk otrās valsts minimālās algas vietā būs jāmaksā atalgojums, jāņem vērā darbinieku izmitināšanas standarti, kā arī jāatlīdzina komandējuma izdevumi. Ja darbinieku norīkošana ilgs vairāk par 12 (noteiktos gadījumos – 18) mēnešiem, darba devējam būs jāpiemēro gandrīz visas otras valsts darba tiesību prasības. Savukārt Latvijas uzņēmumam turpmāk būs aizliegts saņemt pakalpojumus no citā valstī reģistrēta uzņēmuma darbiniekiem, ja šis ārvalstu uzņēmums nav deklarējis norīkotos darbiniekus Valsts darba inspekcijai. Grozījumi paredz arī jaunu regulējumu gadījumiem, kad darbinieku norīko pagaidu darba aģentūra.
Par sociālo partneru priekšlikumiem nākamajiem Darba likuma grozījumiem informēja Kaspars Rācenājs, LBAS darba tiesību konsultants (prezentācija – šeit) un Jānis Pumpiņš, LDDK jurists, darba tiesību eksperts (prezentācija – šeit).
K. Rācenājs informēja par likumprojektiem, kas jau ir izskatīšanā Saeimā, kā arī par LBAS priekšlikumiem jauniem grozījumiem. Priekšlikumi vairāk saistās ar arodbiedrību tiesībām, solidārās atbildības noteikšanu visā apakšuzņēmēju ķēdē, nepieciešamību pagarināt prasības celšanas termiņu par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, atbildības noteikšanu par darba koplīguma un ģenerālvienošanās noteikumu neizpildi.
LDDK puse iepazīstināja arī ar saviem nākotnes priekšlikumiem, un, paredzams, ka arodbiedrībām būs jārod daudz jaunu argumentu, lai atspēkotu darba devēju vēlmi grozīt Darba likumu, arī saistībā ar arodbiedrībām tik nozīmīgo 68. un 110. pantu.
Darba un privātās dzīves saskaņošanas direktīvas (prezentācija – šeit) un Direktīvas par caurspīdīgiem un caurskatāmiem darba apstākļiem (prezentācija – šeit) ieviešanas Latvijas darba tiesībās nianses atklāja Līga Klemere un Astra Pilsuma, Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākās ekspertes.
Uz jautājumu, ko mācāmies no tiesu prakses saistībā ar emocionālās vardarbības regulēšanu darba tiesību aktos, atbildēja Elīna Ūsiņa, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste (prezentācija – šeit), un Andris Lazdiņš, zv. advokāts, advokātu birojs “Ellex Kļaviņš” (prezentācija – šeit).
LBAS Darba tiesību foruma video ieraksts skatāms zemāk.
Foto galeriju skatiet šeit.