6. martā notika kārtējā Finanšu ministrijas (FM) nodokļu politikas plānošanas darba grupa, kurā tika diskutēts par darbaspēka nodokļu izmaiņu scenārijiem. Jau iepriekš ziņots, ka FM sadarbībā ar sociālajiem, sadarbības un politiskajiem partneriem aktīvi strādā pie nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes nākamajam plānošanas periodam.
Sanāksmē piedalījās LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis.
Šobrīd darba grupā tiek aktīvi analizēti scenāriji darbaspēka nodokļu izmaiņām nākotnē, tostarp, tika skatīti sociālo partneru pieteiktie scenāriju priekšlikumi. Darba devēji izteica priekšlikumus par pakāpenisku pāreju uz fiksēto neapliekamo minimumu, vienlaikus piedāvājot izmaiņas IIN sliekšņu struktūrā, kā arī iesaldējot NM pieaugumu pie augošas minimālās algas tieši mazajām algām. Tādejādi darba devēju priekšlikumi veido lielu ieguvumu darbiniekiem ar ļoti augstām algām, bet mazu labumu gūst mazo un vidējo algu saņēmēji.
LBAS par izmaiņu mērķiem ir noteikusi darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, vienlaikus saglabājot progresivitāti, kas nodrošina ienākumu nevienlīdzības mazināšanu starp mazo, vidējo un lielo algu saņēmējiem.
Darba grupā jau iepriekš pārrunāts, ka Latvijas Bankas prognozes liecina par inflācijas kritumu un ekonomikas stabilizēšanos nākamajā gadā, vienlaikus reālās algas nav panākušas iepriekšējo gadu patēriņa cenu līmeņa pieaugumu. Reālās algas Latvijā 2022. gadā kritās par 8,2%, savukārt 2023. gada pirmajos divos ceturkšņos tās kāpa vien par 1,6%. Līdz ar to ir būtiski veicināt “uz rokas” saņemtā atalgojuma pieaugumu un nodrošināt darbaspēka nodokļu politiku, kas šo principu atbalsta, lai kompensētu iedzīvotāju pirktspējas kritumu, jo īpaši mazo un vidējo algu saņēmējiem, kuri patēriņa cenu pieaugumu izjutuši visvairāk.
Lai paaugstinātu zemo un vidējo algu saņēmēju neto ienākumus, svarīgākais ir paaugstināt 2018. gadā noteikto pilnas IIN likmes 23% apmērā piemērošanas robežu. LBAS piedāvā paaugstināt piemērošanas slieksni no 1667 eiro līdz vismaz 2300 eiro mēnesī jeb 27 600 eiro gadā, kas kompensē nodokļu sloga pieaugumu atbilstoši algu līmeņa izaugsmei kopš 2018. gada. Vienlaikus LBAS uzstāj, ka neapliekamā minimuma robežas ir jāpārskata regulāri un turpmākajos gados piemērošanas robeža būtu jāceļ līdz 2800 eiro.
Vienlaikus diferencētais neapliekamais minimums (DNM) ir jāpaaugstina līdz 80% apmēram no minimālās algas. DNM ir jāpiemēro līdz vismaz 1000 eiro algu līmenim, vienlaikus pilna neapliekamā minimuma piemērošanas robežu turpmākajos gados pakāpeniski pārskatot atbilstoši vidējās algas izmaiņu tempiem.
Darba grupā ir norisinājušās diskusijas arī par iespējamu pāreju uz fiksētu neapliekamo minimumu, kas veido darbaspēka nodokļu progresivitātes samazinājumu. Lai arī atteikšanās no DNM atvieglo darbaspēka nodokļu aprēķināšanas administratīvo slogu, LBAS skatījumā šādas pārmaiņas nav pieļaujamas bez būtiskām progresīvā IIN piemērošanas sliekšņu izmaiņām. Lai to panāktu, jāpārskata IIN piemērošanas sliekšņi, tos ceļot vismaz atbilstoši algu līmeņa izmaiņām kopš 2018. gada, kad tika noteikti šobrīd spēkā esošie sliekšņi. Līdz šim slieksnis, līdz kuram tika piemērota 20% IIN likme, ilgstoši ir saglabājies mēnešalgas 1666 eiro līmenī. Lai kompensētu efektīvās nodokļu likmes pieaugumu darbiniekiem, kuru algas kopš 2018. gada ir pārsniegušas 1666 eiro, šis IIN piemērošanas slieksnis būtu jāceļ vismaz līdz 2300 eiro.
Vienlaikus ir jāievieš jauns slieksnis ar samazinātu IIN likmi zemo algu saņēmējiem, lai kompensētu progresivitātes kritumu darbiniekiem ar zemākajām algām. Vienlaikus piemērojot fiksēto neapliekamo minimumu, tam jābūt piesaistītam minimālajai algai, lai nodrošinātu dinamiskas pārmaiņas nodokļu sistēmā atbilstoši algu līmeņa izmaiņām.