Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dibināšanas kongress notika pirms 30 gadiem – 1990. gada 25. un 26.maijā. Gaidāmās politiskās pārmaiņas, kas pagājušā gadsimta 80. gadu beigās virmoja sabiedrībā, ietekmēja arī arodbiedrības, un 1989. gada sākumā Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes plēnums nāca klajā ar jaunu nostāju arodbiedrību kardinālai pārkārtošanai.
Kongresā 24 Latvijas nozaru arodbiedrības lēma par to, kāds ceļš ejams jauna veida – neatkarīgu un demokrātisku – arodbiedrību veidošanā. Kongress pasludināja, ka Latvijas arodbiedrības ir brīvas no valsts, administrācijas, partiju un jebkuras citas ietekmes.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Šajos gados LBAS ir kļuvusi par Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas dalīborganizāciju. Kopā esam paveikuši ļoti daudz – attīstīta nacionālā trīspusējā un divpusējā sadarbība, notikušas lielas arodbiedrību protesta akcijas, organizēta LBAS iniciatīva grozīt Satversmi, lai dotu tautai tiesības atlaist Saeimu, apturēta Latvenergo privatizācija. Pēc neatlaidīgas arodbiedrību cīņas notika jauna, pēc Eiropas Savienības standartiem veidota Darba likuma pieņemšana, ir radīts jauns Arodbiedrību likums. Ir nostiprinājies sociālais dialogs un acīmredzami pieaugusi arodbiedrību ietekme. Paldies visiem LBAS 20 dalīborganizāciju biedriem par to, ka esam kopā!”
LBAS dibināšanas kongresa dalībnieki atceras, ka vēl pirmajā kongresa dienā nebija galīgas pārliecības, uz kuru pusi tie svari nosvērsies, jo arodbiedrību biedru vidū bija arī liela interfrontes ietekme.
Kandidātu uz pirmā LBASpriekšsēdētāja amatu bija daudz – piemēram, tādas spēcīgas personības kā Imants Daudišs, Sergejs Dolgopolovs, viņi uzstājušies pārliecinoši, bet tā kā šiem abiem kandidātiem bija liela komunistiskās partijas amatu darba pieredze, tādēļ īpašu atbalstu viņi neguva. Par LBAS pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Siliņš, kas jau bija sevi parādījis kā zinošs arodbiedrību speciālists, turklāt ar ekonomista izglītību.
LBAS pirmā kongresa dalībnieks, LBAS darba aizsardzības eksperts Ziedonis Antapsons: “Šis kongress bija liels ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā, jo, ja līdz šim viena daļa nacionālpatriotu uz arodbiedrībām skatījās izvairīgi, tad šis kongress pavēra iespēju mūsu kopīgai spēku saliedēšanai tālākā neatkarības cīņu procesā. Ja runājam par cīņu, ar kongresu jau nekas nebeidzās. Tas bija tikai sākums.”
Spilgta Latvijas arodbiedrību vēstures lappuse ir 1991.gada augusta pučs, kad Latvijas neatkarībai kritiskākajā brīdī LBAS valde pieņēma lēmumu par atbalstu LR Augstākās padomes un Ministru Padomes paziņojumam, PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komiteju atzīstot par “nelikumīgu veidojumu”, un 20. augustā izsludināja vispārēju streiku.
Sanita Birkenfelde, LBAS SA speciāliste