LBAS logo

LBAS domnīcā “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”

2025. gada 21. februārī LBAS organizēja domnīcu “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”

Tajā LBAS aicināja sociālos partnerus uz diskusiju par dienas naudas apmēra pārskatīšanu komandējumiem Latvijas teritorijā. Domnīcā piedalījās LBAS un tās dalīborganizāciju, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji, savukārt valsts pārvaldi pārstāvēja Finanšu ministrija (FM), Labklājības ministrija (LM) un Valsts kanceleja (VK).

Domnīcā LBAS uzsvēra, ka komandējuma dienas nauda Latvijas teritorijā, kas nav pārskatīta jau kopš 2020. gada, nespēj segt to papildu izdevumu pieaugumu, kas darbiniekam veidojas, pildot darba pienākumus un atrodoties norīkojumā. Dienas naudas funkcija ir nodrošināt darbiniekam kompensāciju par papildus izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot pienākumus ārpus darba vietas un nespējot atgriezties mītnes vietā. Būtiskākā izdevumu pozīcija, kas tiek segta no dienas naudas komandējuma laikā, ir uztura nodrošināšana. LBAS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis kopš 2020. gada ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus, kā norādīja arī FM, 8 eiro dienas naudas apmērs jau 2020. gadā tika noteikts neadekvāti zemā līmenī un FM piedāvājums jau toreiz esot bijis dienas naudu noteikt 16 eiro apmērā.

Tāpat LBAS norādīja, ka dienas nauda Latvijā ir būtiski zemāka kā citās ES dalībvalstīs, piemēram, Lietuvā dienas nauda ir noteikta 28 eiro apmērā, bet ar nosacījumu, ka darba devēji un darba ņēmēji var koplīgumā vienoties par tās samazināšanu līdz 14 eiro. Pie līdzīgām ēdināšanas iestāžu cenām Slovākijā dienas nauda ir noteikta 11,6 eiro apmērā, Slovēnijā 21,39 eiro apmērā, Grieķijā – 20 eiro un Spānijā 26,67 eiro. Turklāt Spānijā un Grieķijā dienas nauda dubultojas, ja darbinieks nakšņo ārpus savas mītnes vietas.

Kopumā LBAS uzstāj, ka dienas naudas apmērs vairs nespēj kompensēt tos izdevumus,  kas darbiniekam rodas strādājot ārpus darba vietas. LBAS piedāvā dienas naudu celt līdz vismaz 15 eiro, vienlaikus esot atvērts risinājumiem, kas ievieš pakāpenisku pārejas periodu vai līdzvērtīgus risinājumus kā Lietuvā, kas ļautu koriģēt katra uzņēmuma vajadzībām atbilstošu dienas naudas apmēru pie nosacījuma, ka pamata summa tiek noteikta būtiski augstāka nekā šobrīd.

Lai turpinātu pārrunu procesu LBAS domnīcas noslēgumā rosināja organizēt atkārtotu diskusiju, kuras ietvaros sociālie partneri lūdza FM sagatavot analīzi par vairāku komandējuma dienas naudas scenāriju ietekmi uz valsts budžetu, kas palīdzēs novērtēt komandējuma dienas naudas izmaiņu ietekmi uz publiskā sektora izmaksām. Tāpat LBAS rosina nākošās tikšanās laikā arodbiedrību, darba devēju un valsts pārvaldes pārstāvjus sagatavot konkrētus priekšlikumus par apmēru līdz kādam jāceļ dienas nauda.

LAB “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele informēja, ka enerģētikas nozares uzņēmumu darbinieki tādos uzņēmumos kā AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls” un AS “Conexus Baltic Grid” ir vieni no tiem, kas vissmagāk izjūt dienas naudas nepietiekamību darba braucienos un komandējumos, jo ikdienas darbs šajos uzņēmumos tehniskajam personālam bieži ir saistīts ar iekārtu uzturēšanas un  ekspluatācijas darbu veikšanu, trašu tīrīšanu, kā arī bojājumu un defektu novēršanu kritiskajai infrastruktūrai visā Latvijas teritorijā, regulāri veicot darbus sarežģītos un bīstamos apstākļos. Masveida bojājumu laikā, atrodoties komandējumā vai darba braucienā vairāku dienu garumā, laika apstākļi ir papildus izaicinājums darbiniekiem. Kopējais šādu darba braucienu un komandējumu skaits uzņēmumos mērāms vairākos simtos. Pateicoties kvalitatīvam enerģētikas nozares darbinieku  darbam, Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji arvien mazāk izjūt elektroenerģijas piegādes pārtraukumu radītās neērtības.

Pirmā, kas aktualizēja šo problēmu par darba braucienu dienas naudas apmēru Latvijas teritorijā jau pirms 3 gadiem, bija AS “Conexus Baltic Grid” arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Grants. Uzņēmuma darbiniekiem, dodoties šādos darba braucienos Latvijas teritorijā, 8 eiro dienas nauda ir nepietiekama, lai fiziski smaga darba veicēji, kuri vairākas dienas pēc kārtas atrodas prom no mājām, varētu iegādāties siltas pusdienas un vakariņas. AS “Conexus Baltic Grid”  darbinieku darba braucieni bieži notiek uz tādām vietām, kur tās nav pieejamas. Tiek meklēti dažādi risinājumi, lai darbiniekiem būtu iespēja pagatavot vai uzsildīt pusdienas pašiem, kas nav pareizs risinājums un atstāj būtisku ietekmi uz darbinieku veselību. LAB “Enerģija” pilnībā atbalstītu komandējuma naudas noteikšanu vismaz 16 eiro apmērā, ja katru gadu šai summai pievienotu inflācijas koeficientu. Tieši no darbiniekiem ir nācis ierosinājums, ka 16 eiro būtu pieņemama summa, lai nosegtu vismaz divu reižu ēdināšanas starpību. Salīdzinot dienas naudu darba braucieniem Latvijā un Lietuvā, tur strādājošiem darbiniekiem dienas nauda ir 28 eiro.

Ņemot vērā izaicinošos darba apstākļus, enerģētikas uzņēmumos tehniskajos virzienos ir vērojams vakanču pieaugums, jo ne visi darbinieki ir gatavi ilgstoši strādāt fiziski smagu un atbildīgu darbu, kā arī regulāri doties komandējumos un darba braucienos.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka 8 eiro ir sasaluma periods ar lielu vēsturisko stāstu. Viņa izteica priekšlikumu, ņemot vērā, ka arī arodbiedrības ir atšķirīgas, – parēķinot cenu kāpumu – ja pieliek 50% – tie ir 12 eiro, ja 40% – tie ir 11 eiro. Viņa ieteica virzīties pa soļiem, piekrītot kādam no šī procentuālā apmēra. Izglītības sektors būtu apmierināts par 11 eiro, bet noteikti citi sektori ar to nebūs mierā. Bet, ja darba devēji jau maksā vairāk, tad kāpēc to nevar salāgot ciparu ar realitāti? Sastādam grafiku, kura mērķis ir 16 eiro. Svarīgi, vai puses var par to vienoties un fiksēt normatīvajā aktā, jānosaka pārejas periods, līdz kuram visiem ir jāsasniedz šie 16 eiro.

LKDAF priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš pauda viedokli, ka kultūras nozarē šis jautājums attiecas uz aktieriem, kad viņi dodas viesizrādēs. Arī viņi saka, ka 8 eiro ir par maz. Visi grib redzēt aktieri paēdušu, možu, izgulējušos un dzīvespriecīgu, kurš nodod šo pozitīvismu no skatuves tālāk. Ēšanai tas ir neadekvāti maz. Publiskajā sektorā strādājošajiem vajag to precīzi noteiktu normatīvajos aktos. Atbalstu idejas: komandējuma naudas piesaistīšanu inflācijas koeficientam; nosakot konkrētu mērķi, noteikt arī pārejas periodu.

Karavīriem, militārajiem darbiniekiem un zemessargiem tiek maksāta dienas pamata uzturdeva 14 eiro apmērā. Komandējuma dienas naudu varētu pielīdzināt vismaz uzturdevas kompensācijas līmenim, kuras mērķis ir nodrošināt atlīdzību karavīriem un zemessargiem gadījumos, kad  maltīti nespēj nodrošināt dienests. Turklāt šajā summa netiek iekļautas ūdens izmaksas, kas dienestos tiek nodrošināts vienmēr.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja pauda viedokli, ka gribētos, lai domnīca beigtos ar mājas darbiem katrai pusei – cik tas varētu izmaksāt darba devējam, valsts pusei, pašvaldību pusei, ja šī dienas naudas celšana notiktu līdz šiem 15 – 16 eiro vai 11 eiro.

Svarīgi, lai izdevumu samazināšana nenotiktu uz darbinieku darba samaksas mazināšanas rēķina. Paaugstinātai likmei noteiktu būtu jābūt MK noteikumos. Mums ir arī tāda lieta kā koplīgumu veicināšanas plāns. No LBAS puses vienmēr ir bijusi doma vienoties par ekskluzīvām lietām, kas ir tikai koplīgumā un radītu interesi darba devējiem noslēgt koplīgumu. Sakombinēt šīs divas lietas – gan celt likmi MK noteikumos, lai tas ir saistoši pilnīgi visiem, gan ļaut koplīgumos vienoties vēl par kaut ko vairāk.

Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) priekšsēdētājas vietniece Ligita Brahmane uzsvēra, ka viņu nozares biedri brauc pa visu Latviju, būtu ļoti labi noteikt kritērijus, kāds attālums vai stundas ir jābrauc, lai vispār sāktu maksāt komandējuma naudu. AS Latvijas finieris ir ļoti labs koplīgums, bet ir iekārtu rūpnīca, kuras darbinieki apkalpo iekārtas visā Latvijā, un viņiem arī ar šiem 8 eiro nepietiek.

FM pārstāve uzsvēra, ka dienas nauda nav, lai kompensētu darbiniekam pilnībā ēdināšanas izdevumus. Dienas nauda ir paredzēta, lai kompensētu to starpību, kas rodas, braucot komandējumā un ēdot dārgāk.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde norādīja, ka, iespējams, ir jādiskutē par dienas naudas diferencēšanas kritērijiem, ņemot vērā, ka darbinieku apstākļi un slodze var būt atšķirīga. Vienlaikus nevajag dienas naudas noteikšanas principus sarežģīt pārmērīgi, jo nebūs iespējams vienmēr veikt visus apsvērumus atbilstoši katras profesijas specifikai.

LDDK domnīcā uzsvēra, ka šobrīd nav indikāciju no darba devējiem, ka ir nepieciešams pārskatīt komandējuma naudu apmēru. Darba devēji jau šobrīd var maksāt vairāk, un, ja ir situācijas ar darba ņēmējiem, kas ir neapmierināti vai nav spējīgi doties komandējumā, tad var runāt un vienoties ar darba devējiem. Jautājums ir, vai šajā gadījumā nozares ir jāregulē no malas, – domājam, ka nē. Gribētos dzirdēt konkrētu piedāvājumu un konkrētu pamatojumu. Darba devējs jau no savas puses sedz ēdināšanas un izmitināšanas kompensācijas, un nav tā, ka esam palikuši iepriekšējos apmēros. Konkrētu darba devēju pozīciju varētu paust tad, kad būs konkrēts priekšlikums. Šobrīd īsā atbilde ir – jā, 8 eiro ir pietiekami par starpību, kas varētu rasties par izdevumiem, darbiniekam dodoties komandējumā.

Domnīcas ietvaros visi tās dalībnieki ir atzinuši, ka ar 8 eiro dienas naudu nepietiek, lai segtu visus papildus izdevumus, kas darbiniekam rodas dodoties pildīt darba pienākumus komandējuma ietvaros. Jāņem arī vērā, ka mūsdienās ierasta prakse darba vietā ir nodrošināt darbiniekam kafiju un ūdeni. Papildu izdevumi par kafiju un ūdeni nosedz vairāk nekā pusi no 8 eiro dienas naudas apmēra.

Domnīcas ietvaros tika iezīmēti uzdevumi, kas jāsagatavo līdz nākošajai sanāksmei (marta beigās), lai turpmākās sarunas būtu produktīvas:

  1. Visām iesaistītajām pusēm sniegt priekšlikumu par to kādam jābūt dienas naudas apmēram sākot ar 2026. gadu;
  2. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem sagatavot analīzi par dienas naudas Latvijas teritorijā paaugstināšanu līdz 12 eiro un 16 eiro par vienu komandējuma dienu;
  3. LBAS, Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Valsts Kancelejai (VK) iespēju robežās veikt biedru un darbinieku aptauju par reāliem izdevumiem komandējuma laikā.