Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 8. februārī organizēja Darba & dzīves līdzsvara forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”.
Pasākums joprojām redzams LBAS YouTube kanālā.
Darba un privātās dzīves līdzsvara esamība vai trūkums būtiski ietekmē darba gaitas un produktivitāti. LBAS organizētā foruma mērķis bija – iepazīties ar pēdējām tendencēm darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā, aktualitātēm un likumdevēja iecerēm un plāniem. Forumā tika diskutēts arī par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Īpaša uzmanība tika veltīta aprūpētāja pakalpojumu – vecāku personu aprūpes iespējām gan institūcijās, gan mājās – pieejamībai Latvijā. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Darba un privātās dzīves direktīvas[1] normas.
Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzīmēja, ka pandēmijas laiks ir radījis nepieciešamību piemēroties, ieviest dažādas darba organizācijas formas. Viņa atzina, ka šis laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem arī negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Esam sākuši domāt par citiem instrumentiem, kā salāgot darba un privāto dzīvi. Līdzsvara nodrošināšana nav tikai jautājums par labumu darbiniekam, – līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar darba devēja konkurētspēju, produktivitāti un paveiktā darba kvalitāti. Līdzsvarota pieeja darba organizēšanā palīdz ne tikai noturēt esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus, bet arī iekļaut darba tirgū plašākas sabiedrības grupas, padarot darba vietu pieejamāku. LBAS priekšsēdētāja vietniece pauda viedokli, ka Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kam ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Tieši tādēļ valsts līmenī ir jāiesaistās vecāku un aprūpētāju atbalsta izstrādē un ieviešanā. Ļoti būtiski – jau šobrīd dažādus efektīvus darba un privātās dzīves līdzsvara risinājumus var paredzēt koplīgumā, ko slēdz darba devējs ar arodbiedrību.
Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs, pauda atzinību, ka forumā tiks diskutēts ne tikai par paveikto, bet arī par nākotnes tendencēm. Viņš pateicās par sadarbību ar LBAS pēdējos 2 gados, realizējot kopīgo projektu “Līdzsvars visiem!”. I. Alliks atzina, ka kopīgi ir vairota izpratne, un ar labās prakses piemēriem darbinieki ir iedrošināti ieviest arī savā ikdienā instrumentus, kas palīdz ikvienam darbiniekam rast līdzsvaru ikdienas darba dzīvē. Ikviens no mums un īpaši darbinieki, kuriem ir bērni vai aprūpējami tuvinieki, saskaras ar daudziem izaicinājumiem darba un privātās dzīves līdzsvarošanā. Tas īpaši aktualizējās pēdējos 2 gados pēkšņi uzbrukušās pandēmijas ietekmē. Lai gan tā ietekmēja visus, tomēr sievietes krietni vairāk – ar lielāku slodzi mājsaimniecībās, ar bērnu un tuvinieku aprūpi. Pēdējos gados, cenšoties uzlabot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu situāciju darba tirgū, ir īpaši strādāts, lai uzlabotu darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas un veicinātu ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu un elastīga darba iespēju izmantošanu, norādīja LM valsts sekretārs. Latvijai, tāpat kā pārējām ES valstīm, līdz š.g. augustam ir jāpārņem EP un Padomes direktīvas Par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības. Direktīvas mērķis, no vienas puses, ir dot tēviem pēc iespējas agrākā bērna dzīves periodā iesaistīties aprūpē un audzināšanā, no otras puses, sievietēm pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
I. Alliks pauda gandarījumu, ka šajā izaicinājumu pilnajā laikā tiek turpināts diskutēt par praktiskiem risinājumiem darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai. Šobrīd saskaņošanā nodotie grozījumi Darba likumā un un Likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredz, ka mainīsies paternitātes jeb tēva atvaļinājuma ilgums un vecāku pabalsta nosacījumi, un tiks ieviests Latvijai pilnīgi jauns – aprūpētāja atvaļinājums. Vienlaikus darbiniekiem, kuri ir vecāki vai aprūpētāji, paredzētas arī plašākas elastīgā darba formu iespējas. Jāatzīst, ka vairākos elementos Latvija jau bija priekšā Eiropai, piemēram, tēva atvaļinājums Latvijā jau 10 gadus ir realitāte, lai gan citās Eiropas valstīs par to tikai tagad sāk diskutēt. Nākamais un svarīgākais ir – tiesību normu ieviešana praksē. Un tikai sadarbojoties un kopīgi strādājot, ir iespējams veicināt pozitīvas izmaiņas sabiedrībā, lai darba un ģimenes dzīves līdzsvarošana kļūtu par prioritāti
Fontes vecākā konsultante Kristiāna Boša atzina – lomu līdzsvars ir svarīgs atalgojumam, bet – lai vai kā to mērītu, tas vienmēr nosveras par labu vīriešiem. CSP dati parāda, ka 2020. gadā sieviete vidēji Latvijā saņēma par 22,3% mazāk nekā vīrietis. Viena no atbildēm ir – nozaru atšķirība, kurā nodarbinātas sievietes un vīrieši, bet otra – piemēram, pārdošanā sievietes tradicionāli koncentrējas zemāka līmeņa amatos. Latvija šajā algu atšķirības ziņā ir “anti” topa priekšgalā, un – kā atzīst speciāliste – atšķirība neizzudīs, ja pie tā netiks strādāts. Savukārt, vienādu darbu darot, atalgojums atšķiras par 4,8%, protams, par labu vīriešiem.
Vairāk nekā puse jeb 62% strādājošo valsts iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir bijušas grūtības novilkt robežas starp privāto un darba dzīvi, turklāt katram trešajam tādas ir regulāri. (Kantar – KT Forums Latvija, 2021). Korporatīvās Ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane forumā pastāstīja, ka pētījumu dati uzskatāmi parāda, – kopējā situācija privātās un darba dzīves līdzsvarošanas jomā Latvijā ir neapmierinoša. Tomēr līdzšinējie novērojumi liecina par pozitīvām tendencēm. Pirmkārt, darba devēji aizvien biežāk iekļauj ar privātās un darba dzīves līdzsvaru saistītos jautājumus savā dienas kārtībā nevis tāpēc, ka tas ir “moderni”, bet gan tāpēc, ka ir pārliecinājušies praksē par pievienoto vērtību, ko var sniegt apmierināti, laimīgi un motivēti darbinieki. Otrkārt, aizvien vairāk darba devēju sāk apzināties, ka cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc universālas metodes viņu privātās un darba dzīves līdzsvara veicināšanai nav.
Vecāku pabalstu biežāk saņem sievietes – 2020. gadā 82,5 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 17,5 % – vīrieši. Pēdējos 5 gados šī proporcija ir saglabājusies diezgan nemainīga. Latvijas Universitātes pētniece Ilzes Mileiko pauda atziņas par darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstu vecākiem un COVID-19 ieviestām korekcijām. Savā prezentācijā viņa atklāja, kādi faktori ietekmē darbinieka darba un ģimenes saskaņošanu un kāda nozīme ir ģimenes un pat dzimtas lomām.
Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece, pastāstīja par konkrētiem plāniem, pārņemot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas normas Latvijas tiesību aktos. Viņa pastāstīja arī par to, kā tad Latvijā tiks ieviesta bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamā daļa un kādas pārmaiņas gaida vecākus.
Aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā ir temats, kas skar daudzus, bet par kuru nav bijis daudz diskusiju. Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors, sniedza ieskatu Latvijas nacionālā līmeņa tiesību regulējumā un politikā par šo jautājumu.
Mārtiņš Moors, Rīgas Domes Labklājības departamenta direktores vietnieks, Sociālās pārvaldes priekšnieks, pastāstīja par praktiskiem piemēriem, – kā iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešami aprūpētāja pakalpojumi, palīdz Rīgas pašvaldība.
Vai aprūpētāja atvaļinājums ir jauns instruments darbinieku atbalstam, – forumā savas atbildes sniedza darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji. Darba un privātās dzīve direktīva paredz 5 darba dienu aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt, vai šis atvaļinājums ir apmaksāts vai nē, par to katra dalībvalsts var lemt pati. Patreiz grozījumi Darba likumā paredz, ka šis atvaļinājums ir neapmaksāts. Nataļja Preisa, LBAS Eiropas tiesību aktu un politikas dokumentu eksperte, paužot arodbiedrību viedokli, uzsvēra, ka, lai jauns darba tiesību instruments “aprūpētāja atvaļinājums” sasniegtu savu mērķi, Latvijas situācijā, kur sociālās un veselības aprūpes izmaksas jau lielā mērā gulstas uz darbinieku pleciem, ir nepieciešams paredzēt, ka šāds atvaļinājums tiek apmaksāts.
Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, forumā uzsvēra, ka gan katra darbspējīgā persona un tās ģimenes locekļi, gan sabiedrība kopumā ir ieinteresēta, lai katrs, kurš var piedalīties ekonomiskajā rosībā, tajā arī piedalās, tostarp arī tad, ja ģimenes apstākļu vai citu iemeslu dēļ ir iespēja strādāt nepilnu laiku. Tas mazina sociālo atstumtību, nevienlīdzību un nabadzību, kā arī veicina kopprodukta pieaugumu, kas ir pamats sabiedrības ekonomisko un sociālo vajadzību nodrošināšanai. Kā vienu no risinājumiem eksperts piedāvā papildināt Darba likuma 134.panta tvērumu ar grupām, kurām var noteikt nepilnu darba laiku.
Linda Romele, LBAS projektu vadītāja, pauda atziņas par sociālo partneru kopīgo projektu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, sniedzot atgriezenisko saiti un secinājumus par projekta norisi un sasniegtajiem rezultātiem.
Oksana Žabko, Baltic Institute of Social Science, vadoša pētniece sniedza rekomendācijas darba un privātās dzīves saskaņošanas veicināšanai no darbinieku perspektīvas. Viņa uzsvēra, ka aprūpētāja atvaļinājumam ir jābūt apmaksātam, lai šī norma būtu efektīva.
Inese Stepiņa, LDDK ģenerāldirektores vietniece, dalījās ar ieteikumiem no darba devēju puses, akcentējot, kādu atbalstu darba un privātās dzīves līdzsvaram vajadzētu sagaidīt no valsts un kādu no darba devēja. Gan darba ņēmēji, gan darba devēji savās rekomendācijās norādīja, ka koplīgums jau šobrīd ir ļoti labs instruments darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai.
Forumā tika secināts, ka darba un privātās dzīves balansa nozīme nemazinās, gluži otrādi, COVID-19 tikai palielināja līdzsvara nozīmi darba procesa efektivitātē. Forumā izskanēja atšķirīgi viedokļi par bērna kopšanas atvaļinājuma un par aprūpētāja atvaļinājuma apmaksu. Foruma dalībnieki aicināja likumdevējus pievērst uzmanību šim aspektam, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Darba un privātās dzīves direktīvas normas, un diskusija Saeimā solās būt karsta un viedokļiem bagāta.
Foruma organizēšana notiek ar Eiropas Komisijas atbalstu programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam ietvaros. Projekta “Balance for All – B4A” īstenošanai iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Labklājības ministrija.