LBAS rūpīgi gatavojas diskusijai ar valdību un darba devējiem par darba samaksas kāpumu nākamajā gadā, un, pirmkārt, par šajā jomā jau pieņemto lēmumu izpildi veselības aprūpē un izglītībā. Diskusijas tiks turpinātas par nepieciešamību paaugstināt darba samaksu arī iekšlietu sistēmas, kultūras nozares, pasta darbiniekiem, šoferiem u.c., kā arī par minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
Šobrīd ir saņemts ļoti skaidrs vēstījums no Eiropas Komisijas un no mūsu valsts iedzīvotājiem par to, ka minimālā alga ir jāpaaugstina. Ir ļoti augsts nabadzības risks strādājošo vidū – 8% darbinieku ir pakļauti nabadzības riskam, visu iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir dramatiski pieaudzis – 23,3%.
Mēs esam vienotā tirgus telpā ar Igauniju un Lietuvu, un pašlaik Lietuvā politiķi kopā ar arodbiedrībām un darba devējiem rīkojas ļoti strauji, – viņi ir vienojušies, ka minimālajai algai ir jābūt 47,5% no vidējās algas tautsaimniecībā. Jau nākamgad Lietuvā bruto darba samaksa būs 607 eiro, kas nozīmē, ka uz rokas darbinieks saņems 430 eiro – tik, cik šobrīd ir bruto minimālā alga Latvijā… Atcerēsimies vēl to, ka Lietuvā dažādu apstākļu dēļ dzīves dārdzība ir par 7,8% zemāka nekā Latvijā. Tas nozīmē, ka realitātē Lietuvas darbinieki “uz rokas” saņems 463 eiro. Ja Latvija paliek pie sen iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, tad mūsu minimālās algas pieaugums būs 4 eiro, kas izriet no neapliekamā minimuma paaugstinājuma par 20 eiro. 356 eiro pret 463 eiro – tas ir nenopietni, ja ņemam vērā dzīves dārdzību.
Arī Igaunijā ir panākta vienošanās, ka minimālā alga nākamgad kāps līdz 575 eiro. Un pats svarīgākais – Igaunijā darbiniekiem nodokļu slogs ir ievērojami zemāks, – viņi “uz rokas” saņems 543,5 eiro. Tas parāda to, ka strādāt un maksāt nodokļus Lietuvā un Igaunijā darbiniekam ir daudz izdevīgāk nekā saņemt normālu algu šeit, Latvijā. Atcerēsimies, cik operatīvi valsts reaģēja uz paredzamajiem nodokļu ienākumu zaudējumiem, kad tika spriests par akcīzes nodokļa alkoholam izmaiņām Igaunijā. Domāju, ka šobrīd situācija ir tieši tāda pati.
Pavisam nesen Latvija bija 2. vietā – mums bija liels minimālās algas pieaugums, arī salīdzinoši liels neapliekamā minimuma pieaugums, un Lietuva mums bija tālu aiz muguras. Tagad mēs esam iepalikuši – un tas mums ir jālabo.
Par to ir jādiskutē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, jo par šiem jautājumiem arī valdība skata dažādus modeļus. Un mums būtu jānonāk pie skaidra kritērija kā Lietuvā, kur 47,5% no iepriekšējā gada vidējās darba samaksas veido nākamā gada minimālo algu. Vai arī – ja valdība šo augsto slieksni, ko Lietuva ir sasniegusi – nevar izpildīt ar pirmo soli, tad varbūt jāsāk ar 45%, un tas nozīmētu, ka darba alga pietuvojas 488 eiro.
Ir jādiskutē par to, ka neapliekamais minimums ir jāceļ straujāk, nekā šobrīd paredzēts. Ja mēs analizējam mūsu priekšlikumu par minimālās algas paaugstināšanu līdz 540 eiro, tad Latvijā saņemtu “uz rokas” 434, 5 eiro. Ja minimālā alga būtu 500 eiro un būtu neapliekamā minimuma paaugstinājums, – tad vismaz 406 eiro. Un, ja attiecīgi 470 eiro, kas ir pats pieticīgākais valdības priekšlikums, ko koalīcija ir apspriedusi, tad “uz rokas” būtu 384,64 eiro. Protams, ir skaidrs, jo straujāk ceļas minimālā alga, jo vairāk ir jāpaaugstina neapliekamais minimums, kā arī – visu nodokļu smagumu nevar pārlikt uz darba devējiem, arī valdībai un pašvaldībai ir jāiegulda labklājības pieaugumā. Tā kā šobrīd ir diskusiju laiks, LBAS strādā pie saviem priekšlikumiem un tos arī cels gaismā NTSP, kur diskutēsim ar valdību un darba devējiem un pieņemsim lēmumu, kas noteikti uzlabos situāciju darba samaksas jomā.
Egils Baldzēns,
LBAS priekšsēdētājs