8. decembrī LBAS organizēja virtuālu semināru “Koplīgumu normu attiecināšana tikai uz arodbiedrības biedriem”.
Semināra ietvaros Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas (LPSK) juriste Evelīna Silinite dalījās ar Lietuvas pieredzi koplīgumu pārrunu vešanā.
Ja Latvijas Darba likuma 20.panta pirmā daļa paredz, ka koplīgums attiecas uz visiem darba devēja darbiniekiem, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi, tad Lietuvas Darba kodeksa 197.pants paredz otrādi, ka koplīguma normas attiecas uz arodbiedrības, kas to parakstīja, biedriem. Ja arodbiedrība un darba devējs vienojas koplīgumu piemērot visiem darbiniekiem, tas attiecas uz visiem darbiniekiem, ja to apstiprina darba devēja darbinieku kopsapulce. Koplīgumu slēgšana un kolektīvo darba strīdu ierosināšana par interesēm ir arodbiedrību ekskluzīvas tiesības atbilstoši Darba kodeksa normām.
Šī gada Lietuvas Augstākās tiesas spriedums apstiprināja, ka koplīgumu normu attiecināšana tikai uz arodbiedrības biedriem ir pieļaujama diskriminācija. Tiesa uzsvēra, ka koplīgums nosaka atšķirīgu tiesisko regulējumu arodbiedrības biedriem, kuri parakstīja līgumu, un nav diskriminējošs attiecībā pret citiem darbiniekiem vai citu arodbiedrību biedriem.
Lietuvas arodbiedrības aktīvi izmanto iespēju koplīgumu attiecināt tikai uz arodbiedrības biedriem. Labs piemērs tam ir Lietuvas nacionālā līmeņa koplīgums, kas attiecas uz publisko sektoru. Koplīgums paredz vairākus labumus tikai arodbiedrības biedriem, piemēram,
- divas papildu darba dienas, kuras pievieno ikgadējam apmaksātam atvaļinājumam pašizglītošanās vai brīvprātīgā darba veikšanai ar darba devēju saskaņotā laikā;
- mācību atvaļinājumu līdz 10 apmaksātām darba dienām kārtējā gadā arodbiedrības biedra padziļinātās apmācības laikā (apmaksā arodbiedrības biedra darbinieka vidējās darba algas apmērā) vai līdz 20 darba dienām kārtējā gadā, izmaksājot pusi no darbinieka vidējās algas;
- apmaksātas 5 dienas rehabilitācijai arodbiedrības biedra sliktas veselības vai plānotas ārstniecības iestādes apmeklējuma gadījumā, informējot darba devēju;
- Darba devējam pirms darba pienākumu pārkāpuma vai pārkāpuma izmeklēšanas uzsākšanas nekavējoties par to jāziņo arodbiedrībai darba devēja līmenī. Arodbiedrībai darba devēja līmenī ir tiesības piedalīties darba pienākumu pārkāpuma vai dienesta pārkāpuma faktu izmeklēšanā un sniegt savu viedokli. Pēc komisijas izveidošanas darba pienākumu pārkāpumu vai dienesta pārkāpumu izmeklēšanai darba devēja līmeņa arodbiedrībai ir tiesības deleģēt šajā komisijā savu pārstāvi.
Minētie labumi aktīvi motivē darbiniekus stāties arodbiedrībā, jo pievienotā vērtība no koplīguma normām atmaksā biedra naudas iemaksas un nodrošina drošību darba vietā.
Papildus Lietuvas kolēģe informēja par dažiem aspektiem, kuri palīdz arodbiedrībām stiprināt finanšu kapacitāti. Piemēram, arodbiedrības biedru nauda tiek ieturēta no uzkrātās algas un netiek aplikta ar nodokli un arodbiedrībai, kas saņem biedru naudu, ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
Interesanta iezīme Lietuvas nodokļu sistēma ir ienākumus deklarējošo iedzīvotāju tiesība pārskaitīt arodbiedrībām 0,6 procentus no samaksātā ienākuma nodokļa. Šo arodbiedrībām paredzēto procentu nevar nodot nevienam citam, piemēram, partijai vai nevalstiskajai organizācijai. Šis noteikums ir spēkā jau trīs gadus, un ar katru gadu arodbiedrības gūst arvien lielāku finanšu atbalstu.
Vebināra video ieraksts pieejams šeit: https://youtu.be/mRAxNPDogCE