2021. gada 9. decembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (priekšlikums). Priekšlikuma mērķis ir uzlabot darba apstākļus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu un pārskatāmību, tostarp pārrobežu situācijās. Tas attiecas uz digitālajām darba platformām, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un piemērojamiem tiesību aktiem.
Priekšlikums ir tapis kā daļa no Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanas, kuru atbalstīja arī Latvijas valdība Porto Samitā 2021.gadā.
Priekšlikums ievieš digitālo darba platformu un platformu darba definīcijas, kā arī paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu. Tāpat priekšlikums paredz juridisko prezumpciju, ka starp digitālo darba platformu un personu, kas veic platformu darbu, pastāv darba attiecības, ja digitālā darba platforma kontrolē konkrētus darba izpildes elementus kopa ar iespēju pusēm atspēkot juridisko prezumpciju atbilstošā tiesas vai administratīvajā procesā jeb pierādīt, ka konkrētās līgumattiecības faktiski nav atzīstamas par darba attiecībām.
Priekšlikums nosaka digitālajām darba platformām vairākus pienākumus:
- informēt platformu darba ņēmējus par automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu;
- regulāri uzraudzīt un novērtēt atsevišķu lēmumu, kas pieņemti vai ietekmēti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, ietekmi uz darba nosacījumiem;
- novērtēt riskus, ko platformu darba ņēmēju drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas;
- nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus automatizēto sistēmu uzraudzībai;
- sniegt darba ņēmējiem paskaidrojumu par platformas lēmumu, ko pieņēmušas vai ietekmējušas automatizētas sistēmas un kas būtiski iespaido viņu darba nosacījumus, kā arī labot vai pārskatīt šādu lēmumu, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt kompensāciju, ja šis pieņemtais lēmums pārkāpj platformu darba ņēmēja tiesības;
- informēt un uzklausīt platformu darba ņēmēju pārstāvjus vai pašus platformu darba ņēmējus par algoritmiskās pārvaldības lēmumiem, piemēram, par to, vai tās plāno ieviest jaunas automatizētas uzraudzības vai lēmumu pieņemšanas sistēmas vai veikt būtiskas izmaiņas šajās sistēmās;
- deklarēt platformu darba ņēmēju veikto darbu kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm;
- sniegt darba, sociālās aizsardzības un citām attiecīgām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem informāciju par personām, kas regulāri veic platformu darbu, viņu līgumisko un nodarbinātības statusu, kā arī piemērojamajiem vispārīgajiem noteikumiem.
LBAS viennozīmīgi atbalsta priekšlikumu. LBAS ieskatā, priekšlikums ir jāatbalsta un jāīsteno steidzami, tas ir nepieciešams mūsdienu darba tirgū, kuru raksturo pieaugoša digitālo platformu loma. Uzskatām, ka priekšlikuma mērķi uzlabot darbinieku, kuri veic darbu digitālajās platformās, darba apstākļus, sociālo aizsardzību nevar sasniegt nacionālajā līmenī, ņemot vērā to, ka platformas tiek reģistrētas vienā valstī, taču darbojas dažādās valstīs. Tāpēc digitālo platformu pārrobežu aktivitāti vairs nevar atstāt regulēšanai katrai dalībvalstij pēc to ieskata un ir nepieciešams ES līmeņa tiesību akts.
Attīstoties digitālo platformu biznesa modelim, to ieņēmumi aug, taču tie aug uz nodarbināto un valsts ieņēmumu budžeta rēķina. Atbilstoši LBAS iekšējais informācijai, neskatoties uz digitālo platformu pieaugošo darbinieku skaitu un pelņu, darbinieku ienākumi no darba platformās nepieaug. Lielākā daļa no platformās nodarbinātajiem strādā pašnodarbināto statusā. Platformā strādājošie pēc būtības strādā riskantajā nodarbinātībā, viņi nevar piedāvāt platformai savu cenu piedāvājumu un pakļaujas platformas iekšējai kārtībai, tātad viņi nav patiesi pašnodarbinātās personas un nevar brīvi pēc savas izvēles piedāvāt savus pakalpojumus. Vienlaikus platformu darbinieki ir sociāli neaizsargāti pret dažādiem dzīves gadījumiem, kurus paredz darba attiecības, piemēram, slimība, invaliditāte, maternitāte un bērna kopšanas atvaļinājums vai nepieciešamība pēc dīkstāves pabalsta.
Līdz ar to būtu tikai taisnīgi noteikt, ka, ja nodarbinātais pakļaujas platformas darba procesa un atlīdzības noteikumiem, tad viņš vai viņa ir darbinieks, kuru aizsargā darba līgums.
LBAS ieskatā, Latvijas valdība diskusijās par šo priekšlikumu ES līmenī nedrīkst paust bažas par potenciālo administratīvo slogu digitālo platformu biznesam, kas var veidoties no priekšlikuma prasības sakārtot nodarbinātības attiecības ar darbiniekiem godīgā un samērīgā ceļā. Digitālo platformu pieaugošo ietekme un peļņa jau ir kļuvusi nesamērīga ar platformas darbinieku sociālo aizsardzību, ienākumiem un faktu, ka valstu budžeti zaudē budžeta ieņēmumus. Līdz ar to sistēma patreiz ir nesamērīga un ar šo priekšlikumu ir nepieciešams rast godīgu līdzsvaru, nevis aizstāvēt digitālo platformu darbu un veicināt to konkurētspēju un peļņu. Primārajam akcentam ir jābūt vērstam nevis uz komersantu izdevumu nepalielināšanos, bet nodarbināto aizsardzību, ņemot vērā to, ka darbinieks attiecībās ar pārrobežu digitālo platformu ir vājākā puse. LBAS uzsver, ka šobrīd digitālo platformu ieņēmumi aug uz nodarbināto un valsts ieņēmumu budžeta rēķina un būtu taisnīgi noteikt, ka daļu no saviem ienākumiem platformas iegulda platformu darba caurskatāmībā, darbinieku deklarēšanā un atstāj godīgu ieguldījumu valstu budžetos.
LBAS ieskatā, īpaša pievienota vērtība darba ņēmējiem ir saistīta ar to, ka priekšlikums:
- attiecas uz katru personu, kura veic darbu digitālās platformas ietvaros ES, neatkarīgi no platformas reģistrācijas vietas;
- ietver nodarbinātības statusa prezumpciju un pārredzamības prasības par algoritmu izmantošanu digitālajās darba platformās;
- nodrošina cilvēka veiktu uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti darba apstākļi, un dod tiesības apstrīdēt automatizētus lēmumus;
- paredz aizsardzību no atlaišanas;
- ietver tiesību aizsardzības instrumentus.
Šīs visas prasības ir nepieciešams īstenot realitātē, pieņemot piedāvāto direktīvas priekšlikumu.
Nataļja Preisa,
LBAS eksperte