Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) projekta “Balance for all – B4A” (“Līdzsvars visiem – B4A”) ietvaros izdevusi pētījumu “Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi”. Tā autore ir Oksana Žabko, taču pētījuma satura izstrādē piedalījās arī LBAS dalīborganizācijas un Dzimumu līdztiesības padome, daloties ar darba koplīgumu labās prakses piemēriem uzņēmumos. Pētījumā ir sniegtas arī rekomendācijas par Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem ieviešanu Latvijā, kā arī aplūkoti citu valstu darba koplīgumu labās prakses piemēri.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt Latvijas uzņēmumu īstenoto praksi attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu atbilstoši ES tiesiskajam ietvaram un Latvijā spēkā esošo tiesisko regulējumu un normatīvajiem aktiem. Pētījumā arī sniegti priekšlikumi par šīs jomas pilnveides iespējām, ņemot vērā arodbiedrības lomu, ietekmi un funkcijas, izvērtējot līdzšinējās darba un privātās dzīves līdzsvarošanas prakses, kuras pastāv Latvijas uzņēmumos, kuros darbojas arodorganizācijas un noslēgti koplīgumi. Šī aspekta izpēte ir nozīmīga tāpēc, ka viens no risinājumiem, kā uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru uzņēmuma līmenī, ir sociālais dialogs starp darba devējiem un arodbiedrībām un vienošanās par labākiem nosacījumiem darba ņēmējiem (kur ieguvējs ir arī darba devējs) nostiprināšana ar darba koplīgumu palīdzību.
Pētījumam ir sešas nodaļas: “Darba attiecību regulējuma principi un izaicinājumi Latvijā”, “Problēmsituācijas darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanā”, “Latvijas uzņēmumu darba un privātās dzīves līdzsvarošanas prakses”, “Ārvalstu labās prakses piemēri”, “Latvijas tiesiskais regulējums un Direktīvas (ES) 2019/1158 ieviešana”, “Secinājumi un rekomendācijas”.
Pētījumā uzsvērts, ka Latvijas uzņēmumu koplīgumos atrodami vairāki darba un privātās dzīves līdzsvarošanas labas prakses piemēri, kuru plašāku pielietojumu un pārnesi uz citu uzņēmumu koplīgumiem varētu veicināt nozaru arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tāpat politikas veidotājiem un arodbiedrībām kā strādājošo interešu pārstāvniecības organizācijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība izpratnes un informētības paaugstināšanai par intensīva darba nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbināto garīgo veselību, un, proti, zināšanas par izdegšanas sindroma profilaksi būtu jāpārnes no veselības aprūpes speciālistu interešu jomas uz diskusijām par darba apstākļiem un darba organizācijas ietekmi uz darbinieku veselību.
Pētījuma izdošanu atbalsta Labklājības ministrija, un tas tiek finansēts ar Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020. gadam atbalstu.
Ar pētījumu varat iepazīties šeit.