2024. gada 11. septembrī notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde ar Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisiju. Tajā tika skatīts jautājums “Par progresu Dzimstības stratēģijas 2021. – 2027.gadam “Ģimene – Latvija – 2030”.
Labklājības ministrija (LM) norādīja uz galvenajiem izaicinājumiem – sabiedrības novecošanās, Iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās un Darbspējas vecuma iedzīvotāju migrācija. Demogrāfisko lietu padome, ņemot vērā nozaru politiku ietekmi uz demogrāfijas attīstību, uzdeva LM sagatavot informatīvo ziņojumu, kuru plānots nodot publiskajai apspriešanai jau š.g. oktobrī. LM piedāvā īstenot vairākus pasākumus, piemēram, risināt tādus jautājumus kā pirmsskolas izglītības pieejamība un bērna veselības aprūpes pieejamība, taču pasākumi, kas vērsti tikai uz dzimstības veicināšanu neglābs demogrāfisko situāciju Latvijā. LM ieskatā ir nepieciešama visaptveroša pieeja, lai radītu vidi, kas motivē cilvēkiem realizēt savas dzīves mērķus un saskaņot ģimenes, privāto un profesionālo dzīvi.
LM īstenotā politika demogrāfijas uzlabošanai balstīsies uz 3 rīcības virzieniem – Ikviens bērns ir vērtība, Kvalitatīva dzīves vide un Iedzīvotāju migrācija un reemigrācijas veicināšana. Katram rīcības virzienam ir ieplānoti vairāki apakšpasākumi situācijas uzlabošanai, piemēram, rīcības virziens Ikviens bērns ir vērtība ietvers tādus pasākumus kā uzlabota Pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpe un Attīstības un izglītības pakalpojumi.
No ieplānotajiem rīcības pasākumiem LBAS vēlas īpaši izcelt arī tādu dzimstību ietekmējošo faktoru kā ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanu, kas ietver finansiālo stabilitāti, piemērotu dzīvesvietu, ģimenēm ar bērniem draudzīgu nodokļu politiku, darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un ģimenes vērtību spēcināšanu sabiedrībā.
E.Baldzēns sēdes laikā pauda: “Mēs kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju vienojāmies par priekšlikumu, ka atvieglojumam par apgādībā esošu personu vajadzētu būt 300 eiro no nākamā gada. Arodbiedrības uzturēja šo priekšlikumu katrā sēdē. Diemžēl šim priekšlikumam nebija kopēja atbalsta un Finanšu ministrija uzsvēra, ka tam vajadzētu papildus 50 miljonus. Vajadzētu iet to ceļu, kuru iet mūsu kaimiņi, apvienojot ģimenes valsts pabalstu ar atvieglojumu par apgādībā esošu personu vienā maksājumā un nediferencējot šīs grupas, taču pie risinājuma diemžēl nenonācām. Taču tika panākts, ka strādājošajiem vecākiem pabalsts būs 75% apmērā, ja kāds no vecākiem strādā, nevis 50% kā līdz šim. Katrā ziņā, gan Saeima, gan Ministru kabinets var turpināt strādāt pie tā, lai mazinātu šo nevienlīdzību vecākiem, kuriem ir apgādībā esošas personas. Skaidrs, ka ar palielinātu minimālo neapliekamo minimumu visus jautājumus mēs neatrisināsim.”