2024. gada 16. oktobrī notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadome (SDA). Tajā tika skatīti divi būtiski jautājumi.
Jautājumu par Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņpagarinājumiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) aktualizē jau vairākus gadus katrā no SDA sēdēm, jo tas skar ikvienu darbinieku, kura darba devējs ar valsts piekrišanu nav samaksājis VSAOI, kā rezultātā darbinieks nesaņem darba gados nopelnīto pensiju.
Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Informatīvo ziņojumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru” (Informatīvais ziņojums) statusu, tas šobrīd ir iesniegts Valsts kancelejā starpinstitūciju saskaņošanai. LM ir izstrādājusi 3 risinājumus:
- noteikt, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) nomaksas termiņa pagarinājumi turpmāk netiek piešķirti;
- noteikt, ka, no 2026. gada 1. janvāra piešķirot VSAOI nomaksas termiņa pagarinājumu, valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā neieskaitītās VSAOI tiek kompensētas no valsts pamatbudžeta, un tiklīdz darba devējs šīs VSAOI ir nomaksājis, VSAA tās atgriež valsts pamatbudžetā;
- a) no valsts pamatbudžeta tiek kompensēta visa VSAOI likme (pašreiz – 34,09%). Šī risinājuma īstenošanai papildus no valsts pamatbudžeta būtu nepieciešami provizoriski vidēji 30 milj.eiro ik gadu;
- b) no valsts pamatbudžeta tiek kompensēta tikai VSAOI likme pensiju apdrošināšanai (pašreiz – 20,00 % individuālā pensiju kapitāla uzkrāšanai). Šī risinājuma īstenošanai papildus no valsts pamatbudžeta būtu nepieciešami provizoriski vidēji 17,6 milj.eiro ik gadu.
- persona pati brīvprātīgi veic darba devēja neiemaksātās VSAOI pensiju apdrošināšanai.
LBAS kategoriski noraida trešo risinājumu, jo jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka nav pieļaujams kreditēt uzņēmējus uz mazāk aizsargāto darbinieku rēķina. Ja valsts atļauj uzņēmējiem nemaksāt VSAOI, tad risks ir jāuzņemas valstij, un valdībai beidzot ir jāizšķiras un šī vairāku gadu garumā ilgusī problēma beidzot jāatrisina.
LBAS prasa nevilcināties ar Informatīvā ziņojuma virzīšanu uz Ministru kabinetu, atbalstot LM piedāvāto 2.b. variantu vai 1.variantu, ja nav iespējams 2.variants.
Bez tam, turpmāk nepiešķirot VSAOI samaksas termiņa pagarinājumus, valsts budžetā gūtu papildu ienākumus, kurus varētu novirzīt prioritāro, piemēram, veselības un izglītības, vajadzību segšanai.
SDA sēdē tika skatīts arī jautājums par Satversmes tiesas spriedumu par minimālo ienākumu sliekšņiem (MIL) un tā izpildes progresu. Līdz šim MIL noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas, kas nenodrošina pietiekamu ienākumu līmeni, lai viena persona spētu nosegt pat izdevumus par pārtiku. Līdz ar to Satversmes tiesa lēmusi paaugstināt šo līmeni līdz 22%, kas LBAS skatījumā nenodrošina cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni arī turpmāk, jo 2025. gadā būs tikai 166 eiro mēnesī. Šāds pabalsta līmenis nenodrošina visas vajadzības cieņpilnai dzīvošanai nepieciešamo izdevumu nodrošināšanai. Neskatoties uz to, ka Latvijā ir pieejami citi atbalsta instrumenti, kas palīdz nodrošināt cilvēka pamatvajadzības, uz ko jebkuram cilvēkam būtu jābūt tiesībām – pārtika, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība, šobrīd un arī nākotnē netiek nodrošināts pietiekams MIL līmenis, lai apmierinātu visas vajadzības.
Visvairāk MIL atbalstu saņem vīrieši pirms pensijas vecumā ar veselības traucējumiem, bet kuri nekvalificējas citiem atbalsta instrumentiem. Vienlaikus liela MIL saņēmēju grupa ir nelabvēlīgā situācijā nonākuši vecāki, jo īpaši ģimenes, kurās ir viens vecāks. Liels izaicinājums ir grūtībās nonākušo iedzīvotāju bailes no apkārtējo nosodījuma, vai zināšanu trūkums par atbalsta iespējām no valsts puses, kas veido sociālās aizsardzības instrumentu un to saņēmēju stigmatizāciu sabiedrībā. Cilvēkiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa un citiem izaicinājumiem, kas apgrūtina pilnvērtīgas dzīves veidošanu, nepieciešams nodrošināt cieņpilnu attieksmi.
LBAS uzsvēra, ka ir nepieciešams nodrošināt efektīvākus mehānismus darbam ar darbspējas vecuma cilvēkiem, lai atgrieztu viņus darba tirgū. Kā minēts, lielākā daļa MIL saņēmēju ir grūtībās nonākuši darbspējas vecuma vīrieši, vienlaikus būtu jāuzlabo šīs grupas iespējas un motivācija atgriezties darba tirgū, lai nodrošinātu gan sev cienīgākus dzīves apstākļus, gan nodrošinātu darba roku pieplūdumu darba tirgū un atslogotu spiedienu uz sociālo sistēmu, uz kuru slogs nākamajos gados pieaugs par 2,4 milj. eiro līdz pat 3,6 milj. eiro. Tāpat nepieciešams pievērst uzmanību vīriešu veselības izaicinājumiem, kuri bezatbildīgas rīcības, sabiedrības stereotipu un citu apsvērumu dēļ tiek ilgstoši ignorēti un Latvijā vīriešiem saīsina kvalitatīvas darba un privātās dzīves mūžu, ierindojot Latviju pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm kvalitatīva mūža garuma izteiksmē.